Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā, ka esmu saskārusies ar to, ka mans dēls Kaspars Bunkus, personas kods 120877- …, iespējams, ietekmē dažādu tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, vēršos ar iesniegumu pa tiešo pie Jums, ģenerālprokurora Jura Stukāna, lai Jūs veiktu nepieciešamos pasākumus, pārbaudes un likuma priekšā uzraudzītu amatpersonas un prokurorus, kas veiks pārbaudi par Kaspara Bunkus darbībām, lai tiktu novērsti likumpārkāpumi, kas ir Jūsu vadītās iestādes galvenais uzdevums.

Kaspars Bunkus ir bijusī VID amatpersona. Saskaņā ar publiski pieejamu informāciju, pēc pēdējām Kaspara Bunkus iesniegtajām amatpersonas deklarācijām Kaspara Bunkus rocība ir bijusi aptuveni EUR 20 000, viņam nav bijušas kapitāldaļas uzņēmumos, nav piederējuši īpašumi, bijusi tikai VID alga un nenozīmīgi nelieli uzkrājumi.

Cik man zināms, visu šo laiku kopš aiziešanas no VID Kaspars Bunkus nav nodarbojies ar uzņēmējdarbību, nav bijis ne dalībnieks ne amatpersona nevienā no uzņēmumiem. Kaspars Bunkus sēdē bāriņtiesā 2020.gadā manā un bāriņtiesas locekļu klātbūtnē bija norādījis, ka darbojas bezpeļņas biedrībā un ne ar ko citu nenodarbojas, ienākumus negūst (man ir šīs sēdes ieraksts).

Neskatoties uz to, ka Kaspars Bunkus atstāja VID amatu bez ievērojamiem līdzekļiem un visu šo starpposmu ne ar ko oficiāli nav nodarbojies, 2022.gadā viņš pēkšņi ir kļuvis par patiesā labuma guvēju veselos septiņos uzņēmumos:

1)   SIA "Strianese invest", reģistrācijas numurs 40103453565;

2)   SIA "ADELO COMMERCE", reģistrācijas numurs 40203138466;

3)   SIA Hotel Operator, reģistrācijas numurs 40103213950;

4)   SIA Bunkus Birojs, reģistrācijas numurs 40003667039;

5)   AS Strianese Holding, reģistrācijas numurs 40203138131;

6)   SIA RĪGA Holding, reģistrācijas numurs 40103614023;

7)   SIA Strianese projects, reģistrācijas numurs 40103453724.

Saskaņā ar šo uzņēmumu gada pārskatiem par 2021 .gadu, tātad gadu pirms Kaspars Bunkus ir kļuvis par šo uzņēmumu patiesā labuma guvēju, šo uzņēmumu gada pārskata bilances aktīvu pozīcijas kopsumma sastāda EUR 8,4 miljonus, šiem uzņēmumiem kontos ir nauda EUR 2,3 miljoni, un šiem uzņēmumiem pieder nekustamie īpašumi ar bilances vērtību EUR 2,6 miljoni.

Viens no nekustamajiem īpašumiem, kas pieder šiem uzņēmumiem, konkrēti SIA “Strianese projects”, ir man faktiski izkrāptā viesnīca Dzirnavu ielā 2, Rīgā. Lai gan es šo viesnīcu biju izveidojusi un par to ir informācija arī publiski, man tā tika atņemta dažādu shēmu rezultātā un maksātnespējas procesu rezultātā. Sajās lietās bija iesaistīts arī Andrejs Škarupins, kurš saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju, iespējams, ir iesaistīts dažādu lietu “kārtošānā” tieši VID. Cik man zināms, šī persona, iespējams VID pārstāv ļoti daudzus uzņēmumus uz pilnvaras pamata.

Savukārt cits uzņēmums SIA Hotel operator, nopirka dzīvokli, par kuru prettiesiski atskaitīja PVN, lai arī dzīvoklis nebija saistīts ar saimniecisko darbību, un pēc tam šo dzīvokli uzdāvināja Ojāram Bunkum, kurš tur arī dzīvo.

Vēl viens uzņēmums SIA Bunkus birojs ir saņēmis ievērojamus līdzekļus no Trasta komercbankas likvidācijas, ar to arī ir izskaidrojams ievērojamais skaidras naudas līdzekļu apjoms šī uzņēmuma kontā. Kāds sakars Kasparam Bunkus ir ar šo biroju un Trasta komercbankas likvidāciju, man nav skaidrs, un manā ieskatā šie jautājumi būtu jāpārbauda tiesībsargājošajām iestādēm.

Lai arī pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības manas attiecības ar Kasparu Bunkusu pasliktinājās līdz tādam līmenim, ka mēs nesarunājamies, taču iepriekš es par saviem ģimenes locekļiem, viņu nodarbošanos un īpašumiem esmu zinājusi pietiekami daudz un man nav skaidrs, par kādiem līdzekļiem Kaspars Bunkus oficiāli varētu būt ieguvis šādus aktīvus. Vienīgais iespējamais izskaidrojums manā ieskatā ir tāds, ka tie ir noziedzīgi iegūti līdzekļi, kurus Kaspars Bunkus šādā veidā cenšas legalizēt.

Man ir pieejama tikai publiska informācija, un manā ieskatā jau no šīs publiskās informācijas var izsecināt pietiekami daudz. Savukārt prokuratūras un tiesībsargājošo iestāžu rīcība ir dažādi resursi, ar kuriem noskaidrot patiesību par šiem uzņēmumiem un par to, kā Kaspars Bunkus tos ir ieguvis un vai šādā veidā nav legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi. Man grūti iedomāties, ka Kaspara Bunkus rīcībā oficiāli būtu varējuši būt tik ievērojami naudas līdzekļi, lai tos iegādātos darījuma veidā. Savukārt, ja tie ir iegūti citā veidā, lētāk, nekā būtu šo aktīvu vērtība, būtu jāprasa, kā tas ir izskaidrojams, vai personas, kas tos atsavināja Kasparam Bunkus, nesaprata šo uzņēmumu vērtību vai varbūt Kaspars Bunkus šīs personas apkrāpa? Savukārt, ja Kaspars Bunkus patiesībā jau iepriekš ir bijis saistīts ar šiem uzņēmumiem, taču oficiāli nav bijis ne patiesais labuma guvējs, ne jebkā citādi iesaistīts šajos uzņēmumos, iespējams, šeit bez noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, ir saskatāms arī cits noziedzīgs nodarījums - patiesā labuma guvēja slēpšana.

Saistībā ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem pastāv prezumpcija, ka personai ir japierāda līdzekļu izcelsme.

Daudzās lietās pat par krietni mazākiem līdzekļiem ir tikuši uzsākti kriminālprocesi, izdalītas lietas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un tiesībsargājošās iestādes un prokuratūra ir ieņēmusi tādu nostāju, ka personām ir ļoti grūti pierādīt līdzekļu izcelsmi.

Esmu dzirdējusi par gadījumiem, kad kriminālprocesā izņemti līdzekļi EUR 10 000 apmērā ilgstoši netiek atdoti, lai gan persona ir varējusi iesniegt policijā un prokuratūrā informāciju par to, ka šī persona ir izņēmusi dividendes un izņēmusi šādus naudas līdzekļus no bankas.

Tāpat ir dzirdēti daudz un dažādi gadījumi, kad policija, prokuratūra, VID, bankas, rūpīgi un skrupulozi pēta katru eiro, līdz pēdējām centam, savukārt šādā kliedzošā gadījumā, par kuru es vēstu šajā iesniegumā, kad bijusī valsts amatpersona ar apšaubāmu reputāciju ir pēkšņi kļuvusi stāvus bagāta ar miljonos mērāmiem aktīviem, neviens neko nav pārbaudījis.

Tādējādi man nav saprotama šī īpašā attieksme pret Kasparu Bunkus un viņa klajais tiesiskais nihilisms un visatļautība. Arī Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā tika izņemti skaidras naudas līdzekļi EUR 200 000 apmērā, kuri tika ļoti ātri atdoti Mārtiņa Bunkus tēvam. Neviens neveica jebkādas darbības, lai pārbaudītu šo līdzekļu izcelsmi, un šie līdzekļi tika prettiesiski atdoti Ojāram Bunkum, kuram nebija nekādu tiesību tos saņemt. Vēl jo vairāk Ojārs Bunkus slēpa, ka šādi līdzekļi ir saņemti un nav tos deklarējis VID.

Uzskatu, ka tā ir Krimināllikumā paredzētā piesavināšanās un tiku vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs, taču bez rezultātiem. Iestādes uzskatīja, ka tas ir civiltiesisks strīds, šeit būtu jāuzdod retorisks jautājums, vai tiešām, piemēram, gadījumā, kad uzņēmuma grāmatvedis pārskaitītu no uzņēmuma naudas līdzekļus vai paņemtu skaidras naudas līdzekļus, policija un prokuratūra arī atbildētu, ka nekāda piesavināšanās nav notikusi, ejiet, prasiet atdot līdzekļus civilprocesā tiesā? Vai, piemēram, policijas darbinieks paņemtu operatīvās darbības līdzekļus (tādi gadījumi ir bijuši un par to ir bijušas krimināllietas) vai maksātnespējas administrators paņemtu uzņēmuma līdzekļus (arī par to ir bijušas krimināllietas), tad pēc līdzīgas loģikas, arī šajos gadījumos būtu nevis krimināllietas, bet šie līdzekļi būtu jāprasa atpakaļ civilprocesā.

Uzskatu, ka tiesībsargājošās iestādes un prokuratūra nevarētu ignorēt šajā iesniegumā minētos faktus faktus. Cik man zināms citās lietās, ja tiek izņemta nauda, vai kādas personas iegūst īpašumus, saņem naudas pārskaitījumus gan iestādes, gan bankas prasa smalki par visu atskaitīties.

Tāpat bez rezultāta esmu vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs par to, ka uzreiz pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības, tika iztīrīti viņa seifi kredītiestādēs, kuros bija ievērojami naudas līdzekļi un dokumenti. Manā rīcībā ir fotogrāfijas (pēc pieprasījuma varu Jums tās nodot), kurās ir redzams, ka no seifiem tiek ņemtas paciņas ar EUR 500 banknotēm, grūti pat iztēloties, cik precīzi naudas tur varēja būt, bet skaidrs, ka tās ir ievērojamas summas, visticamāk mērāmas simtos tūkstošos vai miljonos. Cik man zināms, arī šie līdzekļi iespējams, ir nonākuši Kaspara Bunkus rīcībā. Iespējams, tieši šos līdzekļus viņš tagad legalizē caur šiem uzņēmumiem. Neviena no iesaistītajām personām, kas izņēma līdzekļus no seifiem, šos līdzekļus, cik man zināms nav nekur deklarējušas.

Par šo lietu policijas amatpersona, pie kuras bija šis iesniegums, pati man norādīja, ka viņam nav resursu un kompetences izmeklēt šādas lietas, ka viņš nesaprot, kādēļ viņam tāda lieta ir iedota, ka šī lieta būtu jāskata kopā ar Mārtiņa Bunkus slepkavības lietu. Man ir šīs sarunas ar policistu ieraksts, kuru pēc Jūsu pieprasījuma var Jums nodot. Tāpat šīs sarunas laikā policists teica, ka viņu (policistu) vai mani iespējams dēļ šis lietas noklausās. Man tika prasīts, lai es pasaku, kādi dokumenti bija seifos, tad varēšot ierosināt lietu. Uzskatu, ka tas ir absurdi, tas viss bija jānoskaidro policijai, nevis man. Pēc analoģijas, ja manā rīcībā būtu informācija par slepkavību, proti, es būtu redzējusi vai redzējusi video, kur kāds tiek nogalināts, vai man arī policija prasītu, lai es viņu vietā meklēju līķi un tikai tad varēs uzsākt lietu?

Mani šokē arī tas, ka jau vairākkārtīgi biju norādījusi uz Kaspara Bunkus prettiesiskajām darbībām, taču ne policija, ne prokuratūra nav tās izvērtējusi. Tāpat arī publiski daudzkārt ir izskanējusi informācija par Kaspara Bunkus apšaubāmo reputāciju un iesaisti pretlikumībās, taču tā vietā, lai kāds to pārbaudītu, tieši pretēji, Kaspars Bunkus jūtas nesodāms un atklāti legalizē savus noziedzīgi iegūtos līdzekļus, kamēr citām personām bankas, VID, tiesībsargājošās iestādes liek atskaitīties par katru centu, Kaspars Bunkus vienā brīdī var kļūt par miljonāru, neko nedarot, un nevienam nerodas nekādi jautājumi.

Tāpat pie manis ir nonākusi informācija, ka Kaspara Bunkus bijusī sieva un bērnu māte, kura vispār nestrādā un negūst ienākumus un kurai nav bijuši nekādi aktīvi un uzkrājumi, iespējams, kopā ar Kaspara Bunkus bērniem dzīvo Nicā, Francijā. Arī šādā veidā, iespējams, iegādājoties īpašumu Francijā, Kaspars Bunkus ar savas bijušās sievas palīdzību, ir, iespējams, legalizējis noziedzīgi iegūtos līdzekļus. Manā rīcībā nav resursu, lai noskaidrotu informāciju par Francijas īpašumu. Kasparam Bunkus arī nav nekāda pienākuma sniegt man atbildes, taču policija gan var nopratināt gan Kasparu Bunkus, gan Egiju Bunkus un uzdot jautājumus par bijušās sievas un bērnu dzīvesvietu, tāpat policija var pieprasīt informāciju Francijas varasiestādēm. Tāpat policijai ir operatīvā darba metodes, ar kurām noskaidrot šādu informāciju.

Cik man zināms, Kaspars Bunkus bija arī, iespējams, iegādājies Mercedes Benz džipu melnā krāsā vismaz EUR 100 000 vērtībā, ar kuru pārvietojās. Arī šajā gadījumā man nav iespēju noskaidrot, kam pieder šī automašīna, ar kuru pārvietojās Kaspars Bunkus un par kādiem līdzekļiem tā ir iegādāta, savukārt policijai gan ir visas iespējas šādu informāciju noskaidrot.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, lūdzu veikt pilnīgu un visaptverošu pārbaudi par Kaspara Bunkus iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, patiesā labuma guvēja nenorādīšanu, piesavināšanos, krāpšanu, amatpersonu ietekmēšanu, vajadzības gadījumā ierosinot krimināllietas, piemērojot arestu mantai, izdalot atsevišķi lietas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, kā arī lūdzu veikt pārbaudi par amatpersonu bezdarbību, kuras jau iepriekš esmu informējusi par Kaspara Bunkusa darbībām un kuras nav veikušas savus pienākumus un apzināti vai bezdarbības dēļ palaidušas visu šo informāciju garām. Cik man zināms, Kasparam Bunkus ir senas saites VP RRP Rīgas Ziemeļu iecirknī un prokuratūrā, lūdzu nenodot šos faktus pārbaudīt šīm iestādēm.

Norādu, ka esmu gatava ierasties un liecināt, kā arī iesniegt visus manā rīcībā esošos dokumentus un informāciju, tajā skaitā par maniem iepriekš iesniegtajiem iesniegumiem un amatpersonām, kuras to ir izskatījušas.

* Iesniegums datēts ar 2023. gada 17. aprīli. Cik zināms pietiek.com, iesniegums šajās dienās no prokuratūras ir pārsūtīts izskatīšanai Valsts policijai.

Attēlā - notiek Mārtiņa Bunkus bankas seifu kastītes iztīrīšana.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...