Mārtiņa Bunkus slepkavība: kas patiesībā ir „jaunatklātie apstākļi” „Rego Trade” lietā
Kristaps Bunkus26.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Detalizēta ar Mihailu Uļmanu saistītā uzņēmuma MSIA “Rego Trade” maksātnespējas lietas analīze parāda, ka policija par MSIA “Rego Trade” darbībām interesējās vēl pirms tās maksātnespējas un vairāk nekā mēnesi pirms maksātnespējas pasludināšanas jau tika ierosināts kriminālprocess par ieķīlātās mantas atsavināšanu bez ķīlas ņēmēja atļaujas. Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros tostarp tika izņemti visi MSIA “Rego Trade” dokumenti, kas vēlāk tādā pašā apjomā tika nodoti tā brīža MSIA “Rego Trade” administratoram Mārtiņam Bunkum.
Par policijas izņemto MSIA “Rego Trade” dokumentu iegūšanu M.Bunkus ziņoja gan MSIA “Rego Trade” kreditoriem, gan tiesai. Tomēr šo faktu pēc vairāk nekā 10 gadus ilgas tiesvedības M.Uļmana pārstāvjiem īpatnējā veidā izdevās pasniegt tiesai kā “jaunatklātus apstākļus”, kurus M.Bunkus it kā bija slēpis.
Lai gan šie apstākļi nekādi nevarēja būt uzskatāmi ne par jaunatklātiem, ne par nezināmiem, balstoties tieši uz šo interpretāciju, pēc M.Bunkus nāves jaunieceltais MSIA “Rego Trade” administrators K.Novicāns atsauca MSIA “Rego Trade” prasību pret M.Uļmanu.
2008.gada 14.aprīlī policija kriminālprocesa ietvaros ieradās MSIA “Rego Trade” telpās Krustpils ielā 12, Rīgā. Izmeklēšanas darbību veikšanā klāt bija MSIA “Rego Trade” telpu īpašnieks SIA “Tvestor”, kuru pārstāvēja tās tā brīža valdes loceklis I.Opikovs. Pēc policijas aicinājuma nodot visus MSIA “Rego Trade” dokumentus I.Opikovs nodeva policijai 8 kastes ar dokumentiem, kas tika fiksēts dokumentu izņemšanas protokolā.
Būtiski, ka SIA “Tvestor” īpašnieks vienmēr ir bijis un joprojām ir SIA ”Mono”, kura tostarp pieder arī pašam M.Uļmanam. Tātad MSIA “Rego Trade” dokumentus policijai īsi pirms MSIA “Rego Trade” maksātnespējas pasludināšanas nodeva M.Uļmana pastarpinātā pakļautībā esoša persona. Līdz ar to ir apšaubāms, ka M.Uļmanam jau tobrīd nebija zināms par visu MSIA “Rego Trade” dokumentu nodošanu policijai.
Tālāk 2008.gada 2.septembrī policija visus no MSIA “Rego Trade” telpām izņemtos dokumentus nodeva M.Bunkus rīcībā, bet jau 2008. gada 3.oktobrī M.Bunkus informēja MSIA “Rego Trade” kreditorus par šiem dokumentiem. Vēlāk, tā paša gada novembrī revidents veica šo dokumentu pārbaudi, un 2009.gada 27.februāra kreditoru sapulcē tika apstiprināts M.Bunkus darbības pārskats, kurā bija ietverta informācija par šiem dokumentiem.
Ir neapgāžami pierādījumi tam, ka minētais darbības pārskats, kurā tika ietverta informācija par MSIA “Rego Trade” dokumentu pārņemšanu, to pārbaudi un inventarizāciju, atradās M.Uļmana rīcībā praktiski visus tiesvedības gadus un tā saturs viņam bija zināms.
Proti, M.Uļmana advokāts 2012.gada 26.aprīlī vienā no Mārtiņa Bunkus MSIA “Rego Trade” labā celtajām civillietām M.Uļmana vārdā lūdza pievienot lietas materiāliem šo pašu 2009.gada 27.februāra M.Bunkus darbības pārskata kopiju. Šajā darbības pārskatā viennozīmīgi un nepārprotami M.Bunkus bija informējis, ka ir pārņēmis no policijas MSIA “Rego Trade” dokumentus un ka ir veikta to pārbaude un inventarizācija. M.Bunkus vērsās arī tiesā ar 2017.gada 25.maija lūgumu, lūdzot tiesu pievienot lietas materiāliem šo iegūto dokumentu revidentu veikto inventarizāciju un pārbaudi.
Līdz ar to nav skaidrs, kā M. Uļmanam izdevās apmānīt tiesu, ka viņš neko nav zinājis par šo dokumentu pārņemšanu, pasniedzot tos kā “jaunatklātus apstākļus”, ja viņa paša rīcībā vismaz no 2012.gada 26.aprīļa, tātad praktiski visu tiesvedības gaitu, kas norisinājās vairāk nekā 10 gadus, ir bijis dokuments, kurā ir aprakstīta gan MSIA “Rego Trade” dokumentu pārņemšana, gan tas, ka tika veikta to pārbaude un inventarizācija, gan arī tas, kur tie atrodas.
Apgalvojumi par to, ka M.Bunkus it kā esot manipulējis ar dokumentiem un tos slēpis, neatbilst patiesībai. Tomēr šāda notikumu interpretācija kalpoja par pamatu K.Novicānam atsaukt MSIA “Rego Trade” prasību pret M.Uļmanu.
Būtiski, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Strupišs, skaidrojot tiesas nolēmuma jēgu par civillietas atjaunošanu saistītā ar ”jaunatklātajiem apstākļiem”, uz kuru labprāt atsaucas gan M.Uļmans, gan K.Novicāns, vainojot Mārtiņu Bunkus, norāda, ka ar to netika konstatēts, ka Mārtiņš Bunkus būti rīkojies nepamatoti vai nelikumīgi.
Proti, uz žurnālista jautājumu Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam: “Jā, un pie tādiem apstākļiem tur (tiesas nolēmumā) tā diezgan stingri ir ierakstīts, ka gandrīz vai administrators ir tas blēdis un tas vainīgais.” Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs atbild: “Nē, ir pateikts, ka administrators nedrīkst šādi rīkoties un, ja viņš tā rīkojas, tas tiesai būtu jāņem vērā. Mēs nekonstatējām, ka viņš tā rīkojies, mēs pateicām, ka tā nedrīkstētu rīkoties.”
Jāatzīmē arī, ka to, ka K.Novicāns pēc viņa iecelšanas amatā nav pat mēģinājis iepazīties ar materiāliem, lai nodrošinātu MSIA “Rego Trade” likumīgu maksātnespējas procesa nodrošināšanu, ko uzskatāmi apliecina publiski atklājušies fakti. Proti, K.Novicāns, sniedzot interviju medijos, ir atzinies, ka viņam nemaz nekas nav zināms nedz par aizdomīgo 140 tonnu kuprlašu ikru iepirkuma darījumu, nedz par SIA “Fishland” kapitāla daļu pārdošanu MSIA “Rego Trade” par vairāk nekā 350 000 EUR, nedz par SIA “Fishland” valdes locekles iecelšanu – kad viņai, atrodoties Iļģuciema cietumā brīvības atņemšanas soda izciešanā, izdevies vienlaikus “atnākt” arī uz sapulci Krustpils ielā 12, Rīgā, lai iegūtu SIA “Fishland” valdes locekles amatu.
Nodibinājums jau iepriekš ir ziņojis, ka K.Novicāna amata pienākumu pildīšanas maniere MSIA “Rego Trade” procesā rada aizdomas, ka K.Novicāns rīkojas MSIA “Rego Trade” bijušā valdes locekļa – Mihaila Uļmana interesēs. Tā vietā, lai nodrošinātu likumīgu MSIA “Rego Trade” maksātnespējas procesu, K.Novicāns, iespējams, apzināti ir izvēlējies neiepazīties ar MSIA “Rego Trade” lietas materiāliem, zaudēt lietu un izpildīt M.Uļmana un ar M.Uļmanu saistīto kreditoru norādes.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
