Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu
Sandis Ģirģens, iekšlietu ministrs18.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Kaut arī neesmu masku cienītājs, ārtelpās un darbā nenēsāju masku, tomēr cenšos izvairīties no masveida pulcēšanās vietām, vakar, ieejot benzīntankā, uz tām 5 minūtēm uzliku pašdarinātu masku. Neviens loceklis man no tā nenokrita, arī nejutos noniecināts vai aizskarts. Turklāt jūtos neomulīgi, kad kāds tuvumā klepo, puņķojas vai šķauda.
Es apzinos, ka šāda veida epidemioloģiskās drošības prasības par maskām veikalos, sabiedriskajā transportā utt. noteiktas uz divām nedēļām, un, ja situācija uzlabosies, pats MK cīnīšos PRET obligātu prasību nēsāt maskas. Šādai prasībai būtu jābūt rekomendējošai, jo pašdistancēšanās prasība 2m, roku mazgāšana bija, ir un būs pamatprasības.
Anarhistiem vai “varoņiem” ar selfijiem no veikala vai autobusa bez maskas... Ja jau tiešām vēlieties līdz galam būt varoņi, atrodiet, kādu draugu karantīnā ar covid19 diagnozi. Apskaujieties, samīļojieties un tad dokumentējiet savu pieredzi. Dalieties ar video par inficēšanās pieredzi un slimības gaitu. Vēlams pēc apskaušanās un samīļošanās pa tiešo doties uz mājām. Neapdraudiet citus, kas nevēlās inficēties. Par nakts diskotēku apmeklētājiem bez galvas labāk neizteikšos...
Vispār jau Austrumeiropā ir tāds “po...isma” gēns. Joprojām kaut kur klejo tas PSRS kolhoza sindroms... Kamēr pats vai ģimenē nenoliksies gar zemi, tikmēr var selfijoties.
Cienītie, es nevienu nenosodu. Tikai dalos ar pieredzi un faktiem. Es neesmu ne konspirāciju teoriju atbalstītājs, ne Covid19 noliedzējs, neizplatu murgainus stāstus par obligātu čipošanu, vakcinēšanu. Tai pat laikā nekrītu otrā galējībā - nēsāt masku ar smaidu uz lūpām un mazgāties dezinfekcijas līdzekļos.
Es vienkārši esmu cilvēks, racionāli domājošs un nelecu ar galvu nezināmā ūdenstilpnē vai ugunskurā. Sargā sevi, un Dievs tevi pasargās. Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu. Ja tev ir vēlme - paraksties par neuzticības izteikšanu valdībai, nevis tēlo varoni pustukšā veikalā, autobusā vai benzīntankā.
Ja tev ir idejas, kā uzlabot valdības darbu vai kā risināt vienu vai otru problēmu, strādājam kopā. Piesekojies manam facebook kontam un piesaki savas idejas, kā uzlabot valsti.
Divas nedēļas mēs varam pamēģināt būt piesardzīgi. Selfiji autobusos un veikalos ar tēmturi - esmu bez maskas.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
