Matemātiķis: sunim, kas ēd „Dogo”, risks saslimt ir nevis 23, bet 63-115 reižu lielāks
Andris Ambainis02.06.2016.
Komentāri (78)
Iesaki rakstu: 
Pirms dažām nedēļām es Facebook uzrakstīju aprēķinu par Dogo un suņu saslimšanu ar barības vada dilatāciju (megaesophagus). Toreiz es rakstīju, ka Dogo ēd 40% no visiem Latvijas suņiem, bet starp saslimušajiem Dogo ēd veseli 94% un, parēķinot proporcijas, sanāk, ka sunim, kas ēd Dogo, risks saslimt ar šo nāvējošo slimību ir 23 reizes lielāks nekā sunim, kuru ar Dogo nebaro.
Gribu labot kļūdu. 40% no visiem Latvijas suņiem Dogo neēd. Šis bija pirmais skaitlis, ko es redzēju diskusijās par Dogo, un es to pirms izmantošanas aprēķinos īpaši nepārbaudīju. Vairāk lasot par šo tēmu, konstatēju, ka Dogo ražotājs Tukuma straume parasti nosauc krietni mazākus skaitļus par savu tirgus daļu Latvijā. Šajā intervijā viņi saka, ka Dogo tirgus daļa Latvijā ir starp 12% un 20% https://t.co/nzE7We5g3s, un gandrīz visās citās viņu intervijās skaitļi ir līdzīgi.
Šos mazākos skaitļus apstiprina arī Jana Simanovska atrastie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, saskaņā ar kuriem Tukuma straume saražo 12% no Latvijā pārdotās suņu un kaķu barības. CSP nav datu par to, kas sanāk, ja skaita tikai suņu daudzumu, bet, redzot 12% skaitli suņu un kaķu barībai kopā, neizskatās ticami, ka suņu barībai Tukuma straumes daļa būtu lielāka par 20%. Un mēs nonākam pie tā paša "starp 12% un 20%". Tie, kam ir pieeja neatkarīgu tirgus pētījumu datiem, arī apstiprina līdzīgu skaitli.
Tātad mans aprēķins jākoriģē. Ja Dogo tirgus daļa suņu barībai ir starp 12% un 20%, tad sunim, kas ēd Dogo, risks saslimt ir nevis 23 reizes lielāks, bet starp 63 un 115 reizēm lielāks. Un izskaidrot suņu saslimšanu ar nevienam nezināmu faktoru, kas nav Dogo barība, kļūst vēl grūtāk.
P.S. Manas iepriekšējās pārdomas Facebook ir izpelnījušās atbildi Zemkopības ministrijas mājas lapas sadaļā "Presei". (Pirmais gadījums, kad ZM izplata atbildi presei uz privātpersonas pārdomām Facebook'ā?) Kad būs laiks (pēc dažām dienām), uzrakstīšu, kam es šajā atbildē piekrītu un kam - ne. Mans iepriekšējais slēdziens "Es savu suni ar Dogo nebarotu" paliek spēkā (un, tā kā mēs tagad runājam par 63-115 reizēm, vēl pastiprinās).
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.