„Maxima” mēģinājusi nesamaksāt valstij nodokļos 1,66 miljonus eiro
PIETIEK21.05.2017.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Gan Valsts ieņēmumu dienests, gan SIA Maxima Latvija ir noklusējuši faktu, ka jau pirms diviem gadiem šim mazumtirdzniecības uzņēmumam veiktajā nodokļu auditā ir konstatēts - Maxima ir mēģinājusi valstij nesamaksāt nodokļos vairāk nekā 1,66 miljonus eiro. Par to uzņēmumam noteikts kopējais nodokļu uzrēķins – 2,36 miljoni eiro.
Šis fakts pirmoreiz ir atklāts SIA Maxima Latvija jaunajā gada pārskatā, kas atrodams Lursoft datu bāzē. Tajā minēts, ka jau 2015. gadā ir ticis pabeigts 2014. gadā uzsāktais SIA Maxima Latvija nodokļu audits, kura ietvaros pārbaudīti 2011. un 2012. gadā veiktie franšīzes darījumi.
Audita rezultāti, kā atklāts gada pārskatā, liecinājuši, ka uzņēmums mēģinājis Latvijas valstij nodokļos nesamaksāt vairāk nekā 1,66 miljonus eiro, par ko tam arī noteikts uzrēķins, ieskaitot arī vērā ņemamu soda naudu un nokavējuma naudu.
„Audita noslēgumā Latvijas Valsts ieņēmumu dienests nolēma piemērot SIA Maxima Latvija papildu nodokļu saistības 2 366 131 EUR apmērā (tai skaita soda nauda 249 671 EUR un nokavējuma nauda 451 986 EUR),” atklāj uzņēmuma gada pārskats. Tas nozīmē, ka līdzekļu apjoms, ko uzņēmums mēģinājis noblēdīt valstij, ir bijis 1 664 474 eiro.
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt nekādus komentārus saistībā ar šo iespaidīgo uzrēķina summu un tās pamatojumu ne no uzņēmuma īpašniekiem un vadības, ne no VID.
Pašlaik Ilzes Cīrules vadītais VID parasti šādos gadījumos atrunājas, ka atklāt informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem tam aizliedzot likums. Tiesa, daudzos gadījumos, kad tas VID ir izdevīgi, šis likuma aizliegums tiek „piemirsts”.
Kā rāda Lursoft datu bāze, abos gados – 2011. un 2012. gadā -, kad fiksēta Maxima nodokļu „optimizācija”, uzņēmums ir strādājis ar ievērojamu peļņu. 2011. gadā Maxima koncerna peļņa ir bijusi 1,63 miljoni latu, bet 2012. gadā – pat 14,25 miljoni latu.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
