Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija19.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Grozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Pati par sevi ideja finansēt politiskās partijas no valsts budžeta nav peļama. Un ir arī saprotami tie mērķi, ko ar šādu likumprojektu valdība cenšas panākt. Tomēr ir jārēķinās, ka demokrātijas procesus valstī tas neveicinās, jo ikvienam domājošam cilvēkam rodas jautājums, kur mazajām partijām ņemt līdzekļus, lai pārvarētu nozīmēto 2% barjeru un kļūtu par lielākiem politiskiem spēkiem.
Visa Latvijas jaunāko laiku vēsture pierāda vienu, proti, politiskie spēki mūsu valstī mainās. Nepārtraukti rodas jaunas partijas un politiskās apvienības. Turklāt vismaz divas no pašreizējām valdības koalīciju veidojošajām partijām arī ir tieši tādas. Attiecīgi būtu naivi iedomāties, ka šīs partijas būs mūžīgas un to vietā nenāks citas.
Jautājums par korupciju, ko šķietami mēģina risināt ar šo likumprojektu, arī neiztur kritiku, jo tas, ka partijas saņems finansējumu no valsts, nebūt nenozīmē, ka pazudīs korupcija. Gluži otrādi, varas partijām finanšu līdzekļus nevajadzēs vairs novirzīt savu partijas aparātu uzturēšanai un koruptīvās shēmas kļūs vēl nekontrolējamākas. Nebūs vairs redzams, no kuras puses līdzekļi ieplūst partiju kasēs un šķietamā “caurskatāmība” visdrīzāk kļūs par kārtējo miglu sabiedrības acīs.
Mazajām partijām nav redzams citu ceļš, kā vien vērsties pie uzņēmējiem un citām interešu grupām, kas varētu šīs partijas atbalstīt. Šobrīd arī mūsu partijā notiek lielas pārmaiņas, un, lai arī ilgi politiskajā arēnā esam bijuši ļoti pieticīgi, situācija ir radikāli mainījusies. Ir atnākuši jauni cilvēki, kas grib un prot strādāt, un attiecīgi veidojas jauna komanda. Tajā ir saskatāma liela perspektīva, tāpēc mēs nopietni domājam par finansējuma piesaisti, lai varētu piešķirt partijai jaunu tēlu un LSDSP varētu pilnvērtīgi startēt gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Pagaidām vēl nav zināms, kā rīkosies mūsu partija, jo to lemsim kopā ar kolēģiem, bet ir pilnīgi skaidrs, ka pie šādas partiju finansēšanas kārtības mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus un cita veida palīdzību. Ja šādi piedāvājumi, protams, tiks izteikti.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.