Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai nepieļautu „mazo amnestiju” personām, kuru darbības tiek izmeklētas vai kuras jau tiek tiesātas par autortiesību un blakustiesību kriminālpārkāpumiem, Saeimas Juridiskā komisija jau ceturtdien steidzamības kārtā centīsies virzīt grozījumus Krimināllikumā (KL). Kļūda vai kāda tīšuprāt ielobēta likuma norma iepriekš nepamanīta izgājusi cauri Tieslietu ministrijas (TM), valdības un Saeimas filtram, nav nevainīga kā varētu šķist – tā attiecas arī uz kriminālprocesiem, kuros nodarītie zaudējumi mērāmi desmitos un pat simtos tūkstošos latu, uzsver tieslietu ministra padomnieks, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis. TM uzsākta iekšējā izmeklēšana, lai noskaidrotu, no kurienes grozījumiem „izaugušas kājas”.

Kļūda attiecas uz 21. oktobrī 9. Saeimas pirmspēdējā plenārsēdē pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem no tā izslēgts 149. pants par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem, to daļēji iestrādājot 148. pantā.

Tieslietu ministrijas darba grupai, kura strādājusi pie Krimināllikuma grozījumiem, bijusi doma dekriminalizēt 149. panta 1. daļu, kurā ir runa par autortiesību vai blakustiesību objektu iegūšanu realizācijai, uzglabāšanu vai slēpšanu atkārtoti gada laikā, ja tie publicēti, reproducēti vai kā citādi izmantoti, pārkāpjot autortiesības vai blakustiesības.

Par to līdz šim bija paredzēts sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām ar vai bez mantas konfiskācijas. Pēc 2011. gada 1. janvāra šie tiesās vai izmeklēšanas iestādēs vēl esoši kriminālprocesi būtu izbeidzami un tālāk izskatāmi Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā, paredz 9. Saeimas pieņemto Krimināllikuma grozījumu pārejas noteikumi.

Iestrādājot likumā pārejas noteikumus, tīši vai nejauši tikušas „aizmirstas” 149. panta 2., 3., un 4. daļas, kurās ir runa jau par smagākiem autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem lielā apmērā un personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās vai organizētā grupā un gūstot no tā materiālu labumu. Atkarībā no konkrēta nozieguma klasifikācijas par to iespējams piespriest pat līdz piecu vai septiņu gadu ilgu cietumsodu.

Pašlaik tiesās atrodas astoņas krimināllietas, no kurām četrās apsūdzības celtas pēc šīm 149. panta smagākajām daļām. Tomēr noprotams, ka trauksmi pēdējā brīdī cēlusi kāda izmeklēšanas iestāde, kurā atrodas viena vai divas apjomīgas lietas, kas 1. janvārī būtu jāizbeidz.

„Neviens jau nešaubās par priekšlikuma būtību – ka tā ir pareiza. Kļūda ir ielaista, veidojot pārejas noteikumus,” Pietiek saka Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība). „Šeit ir mēģināts jauši vai nejauši panākt, ka tiek izbeigtas vismaz 10 krimināllietas, paldies dievam, ka šī norma stājas spēkā tikai no 1. janvāra, pretējā gadījumā būtu ļoti liels skandāls.”

Tam, ka sākotnējā ideja ir atbalstāma, piekrīt arī bijušais ģenerālprokurors Maizītis. Tomēr ierēdņu kļūdas, neprofesionalitātes vai kāda ieinteresētības dēļ izveidojusies situācija, kurā uz 149. panta kārtībā apsūdzētajiem iestāsies „tāda kā mazā amnestija”. Savukārt, ja Saeima ceturtdien atsauksies Čepānes aicinājumam steidzamības kārtā labot likumdošanas brāķi, jau tiesvedībā vai izmeklēšanā esošās lietas tiks izskatītas līdz galam saskaņā ar Krimināllikuma 149. pantu.

Problemātiskie Krimināllikuma grozījumi izstrādāti Tieslietu ministrijas Krimināllikuma darba grupā, kur pārstāvētas visas ieinteresētās institūcijas, Ģenerālprokuratūru un Iekšlietu ministriju ieskaitot. Tālāk grozījumi izgājuši caur Valsts sekretāru sanāksmei, Ministru kabineta komitejai, valdībai un visbeidzot 9. Saeimas Juridiskajai komisijai, kur nonākuši šā gada februārī, sākti skatīt vēl, kad tās priekšsēdētāja bija Vineta Muižniece, un beigti jau Mareka Segliņa (Tautas partija) laikā. Grozījumi savā ceļā līdz pieņemšanai attiecībā uz 149. pantu un tā piemērošanas pārejas noteikumiem nav mainīti, tātad kļūda iestrādāta jau sākotnēji, un par tās nepamanīšanu atbildīga visa lēmumu pieņēmēju ķēde.

Tieši tas, ka filtrs, caur kuru vairākus mēnešus gājuši Krimināllikuma grozījumi, ir tik blīvs, Pietiek aptaujātajos vēl aizvien saglabā neticību, ka tos kāds mērķtiecīgi virzījis. „Es, protams, ceru, ka tā ir tikai nolaidība, jo, ja man būs citi fakti, tad amatpersonas lidos,” Pietiek saka Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Viņš jau pieprasījis paskaidrojumus no atbildīgajiem ministrijas ierēdņiem, tostarp Krimināltiesību departamenta direktores Indras Gratkovskas, kura bijusi grozījumus izstrādājušajā darba grupā.

Iekšējā apstākļu noskaidrošana turpinoties un līdz pilnīgai skaidrībai Lazdovskis neprognozē par tālāko rīcību. Zināms, ka TM vadībai misēkli pirms divām nedēļām atzinuši paši ierēdņi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...