Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Alberts Einšteins ir teicis: "Neprāts ir atkārtoti darīt vienu un to pašu un cerēt uz atšķirīgu rezultātu." Tas ir stāsts par Latvijas reģionu (ne)attīstību un reģionālajām reformām. Redzot, ka tūlīt atkal piepildīsies Einšteina teiciens, mēs esam apturējuši valdības ieceri izveidot tukšu čaulu spēcīgu reģionu vietā. Tā vietā mums ir skaidrs plāns, kā nākamo gadu laikā Latvijas novadus padarīt par pievilcīgu dzīvesvietu jaunajām ģimenēm un veicināt latviešu atgriešanos dzimtajā pusē.

Mērķis, kas jāsasniedz

Eiropas Savienībā (ES) veiksmīgi savu mērķi pildošu reģionu mugurkaulu veido ceļi, veselība un izglītība. Tādam modelim ir jābūt arī Latvijā, jo citādi nebūs iespējas izveidot līdzsvarotu valsts attīstību. Minētie trīs elementi ir fundamentāli, lai reģioni spētu noturēt un piesaistīt cilvēkus un investīcijas.

Jaunas darbvietas un ārvalstu kapitāls nodrošinās labas algas. Taču investori nāks tad, ja būs kārtībā ceļi un kvalificēti darbinieki. Šo uzņēmumu darbinieki savukārt labprāt izvēlētos dzīvot skaistajos Latvijas novados, ja tur ir augstvērtīga veselības aprūpe, izglītība un labas algas.

Kā redzat, ceļi, veselība un izglītība ir viens otru papildinoši obligāti nosacījumi visas Latvijas līdzvērtīgai attīstībai. Trīsdesmit gados ļoti maz ir izdevies izdarīt šādas gudras sistēmas radīšanā. Var lieliski saprast cilvēku neapmierinātību ar izteikto koncentrēšanos uz Rīgu.

Lai sasniegtu mērķi – reģionu ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju piesaiste –, ir nepieciešams ieviest tādu reģionu administrācijas modeli, kas aptvertu politiski atbildīgu pārvaldes modeli, pilnu apjomu ar piekritīgām funkcijām, kā arī uzdevumu sasniegšanai atbilstošu reģiona budžetu. Esam iesnieguši piedāvājumu koalīcijai, kā tas izskatītos praktiski, kā arī saprotamu reģionu izveides ceļa karti.

"Nauda atgriežas pie cilvēkiem" – šāds ir mūsu piedāvātā reģionu modeļa vadmotīvs. Proti, cilvēki paši spēj un tiem ir tiesības izlemt savas apkārtnes, pilsētas, novada un reģiona saimnieciskos jautājumus. Subsidiaritātes princips ir jāievieš arī reģionu pārvaldībā.

Katra reģiona iedzīvotāji caur vēlētiem vietējiem pārstāvjiem kopā ar valsts ministru, kas pārstāv reģionu valdībā, lemtu par to, kā labāk īstenot "ceļi, veselība, izglītība" stratēģiju, un paši dalītu gan valsts, gan ES finansējumu. Un partijas būtu spiestas uzņemties atbildību caur valsts ministru par katra reģiona sekmēm. Vairs nekādas aizbildināšanās, jo viss būtu pašu rokās. Un cilvēki vērtētu partijas pēc padarītā reģiona labā, nevis skaistākajām bildēm un cukurotiem vārdiem.

Pašreizējā situācija

Latvija ir kļuvusi par pašu monocentriskāko valsti starp ES dalībvalstīm. Nekur galvaspilsētas un tās metropoles reģiona ietekme nav tik liela. Tas rada stimulus paātrinātai emigrācijai no pārējām teritorijām un potenciāli apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanu.

Atzinumā par 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR) neizdošanās cēloņiem minēts, ka viens no galvenajiem iemesliem bija apriņķu (2. līmeņa pārvaldības jeb reģionu) neizveidošana. Rezultātā reģionu atpalicība no Rīgas – iedzīvotāju skaita izmaiņas, vidējā alga un atšķirības attīstības indeksā – ir turpinājusi pieaugt.

Jaunā ATR likuma 23. pantā teikts, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādā likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā. Diemžēl valdībā skatītajā konceptuālajā ziņojumā atklājās bēdīga aina.

Dažu partiju pārvaldībā esošās ministrijas nebija gatavas nodot reģioniem funkcijas, kas raksturo spēcīgus reģionus Eiropā. Piemēram, Veselības ministrija atteicās no līdzdalības vispār, bet Zemkopības ministrija spēja atvēlēt tikai suņu "čipošanu" kā svarīgu funkciju Latvijas reģionu attīstībai.

Iemesls ministriju neatsaucībai ir bēdīgi pragmatisks. Proti, kopā ar funkcijām tām būtu jādod līdzi arī finansējums reģioniem, taču tas samazinātu katras partijas pārvaldīto naudas daudzumu. Bēdīgi, ka Latvijas politiskā realitāte ir bieži tikai par "zupas katla" pārdali.

Rīcības plāns

Svarīgi – izveidojot spēcīgu reģionu modeli, spēsim tiem piesaistīt ES finansējumu jau no 2027. gada, nevis VARAM prognozētā 2034. gada. Līdzīgi kā pēc 2008. gada globālās krīzes, ES pārskatīja savu budžetu plānošanas periodam. Līdzīga notikumu attīstība norisināsies arī pēc pandēmijas krīzes pārvarēšanas.

Šajā pārskata periodā Latvija var rosināt iesaistīt jaunos reģionus. NUTS3 līmenī Latvija pati tos administrētu, bet svarīgi, ka tie rada plānošanas pamatu arī NUTS2 līmenim. NUTS2 līmenī tiek piešķirts ES finansējums reģioniem.

Lai Latvija pārliecinātu ES par finansējumu reģioniem jau no 2027. gada, ir svarīgi, ka spēsim atbildēt uz ierasto jautājumu "Ko jūs paši esat darījuši?". Tieši tāpēc ir nepieciešams izdarīt mājasdarbu jau tagad, izveidojot reģionus ar plašām funkcijām, politiski atbildīgu pārvaldi un savu budžetu.

Reģionu dalījums varētu stāties spēkā ar 2022. gadu pēc Saeimas vēlēšanām, kad saskaņā ar mūsu piedāvājumu tiktu iecelti arī valsts ministri – 5 reģionu pārvaldnieki. Tādējādi uz 2025. gadu jau būtu uzkrāts statistiskais materiāls, lai varētu sākt plānot finansējumu reģioniem ES līmenī no 2027. gada. Rezumējot – mājasdarbs ir jāizdara šodien, lai Latvija iegūtu jau nākamajā ES plānošanas periodā.

Tāpēc svarīgi arī citām partijām spēt vienoties ap šo pacelto karogu par līdzvērtīgu Latvijas attīstību. Nepieciešams tikai politiski pārslēgties no līdz šim sargātā principa "mana ministrija, mana nauda", kā arī atmest mūsdienīgai valsts pārvaldei novecojušo pieeju, kurā visas valsts norises jāvada no centra.

Naudai un lēmumiem ir jāatgriežas pie cilvēkiem reģionos!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...