Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir aizvadīts grūts gads, kas nesis pēdējo gadu lielāko satricinājumu – Krievijas izvērstu plaša mēroga karu Ukrainā. Tas visā pasaulē atstājis paliekošu ietekmi arī uz energoapgādes nozari, nostiprinājis izpratni par kritiskās infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības lielo nozīmi ikvienas valsts pastāvēšanā. Šīs sūrās mācības kļuva par atskaites punktu vietējo atjaunīgo energoresursu attīstībā (AER) – Latvijā šis bijis rekordgads saules un vēja ģenerācijas attīstībā, diemžēl rekordgads arī energoresursu cenu lēcienos.

Visstraujāko attīstību piedzīvoja mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana mājsaimniecībās, caur to akcentējot arī elektroenerģijas sadales sistēmas nozīmi zaļās ražošanas un enerģētiskās pašpietiekamības kontekstā. Izmaiņas sistēmā kopā  ar ģeopolitiskās situācijas nestu vispārēju cenu pieaugumu radīja arī nepieciešamību pārskatīt līdzšinējos elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, to veidošanas metodiku. Būtiski, ka abu elektroapgādes operatoru – AS Augstsprieguma tīkls (AST) un AS Sadales tīkls – tarifu projekti tiek skatīti ciešā mijiedarbībā, kam ir liela nozīme, domājot par valsts kopējās energosistēmas turpmāku attīstību un ilgtspēju.

Elektrību pašražojošu mājsaimniecību skaits 2023. gadā varētu sasniegt 20 000

Krievijas brutālais karš Ukrainā rosinājis atteikties no gāzes izmantošanas un stiprināt pāreju uz AER vairs ne tikai zaļo mērķu vārdā, bet arī pašu enerģētiskās pietiekamības stiprināšanai. Ietekmi ļoti izjutām arī Latvijā – gada laikā  elektroenerģiju pašražojošu mājsaimniecību (mikroģeneratoru) skaits izaudzis no 2000 pērnā gada nogalē līdz gandrīz 12 000 šī gada decembrī. Sadales tīklam pieslēgto mikroģeneratoru kopējā jauda sasniedz jau 94 megavatus (MW) – saulainā vasaras dienā ar to iespējams nodrošināt vairāk nekā 10% no Latvijas patēriņa segšanai nepieciešamās kopējās elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Tātad šogad Sadales tīklam pieslēgti teju 10 000 mikroģeneratoru jeb gandrīz 30 jauni mikroģeneratori ik dienu. Ar šādiem tempiem jau 2022. gada otrajā pusē mikroģenerācijā pārspējām kaimiņvalsti Igauniju. Tik lielu mikroģeneratoru skaitu Sadales tīklam sistēmā pieņemt ļāva iepriekšējos gados mērķtiecīgi veiktas investīcijas, pārkārtojot sistēmu izkliedētajai ģenerācijai, savukārt tempu turēt ļāva vienkāršotais, pilnībā digitālais mikroģeneratora pieslēgšanas process. Papildu motivācijas rīks mikroģeneratoru uzstādīšanai iedzīvotājiem bija valsts atbalsta pieejamība saules paneļu uzstādīšanai.

Citu Eiropas valstu pieredze ļauj prognozēt, ka Sadales tīklam pieslēgto mikroģeneratoru skaits turpinās augt arī 2023. gadā. Sagaidāms, ka kāpums būs mērenāks, nekā pieredzējām 2022. gadā, taču joprojām diezgan straujš. Prognozējam, ka 2023. gada beigās Latvijā varētu būt jau 20 000 elektrību pašražojošu mājsaimniecību ar kopējo ražošanas jaudu tuvu 200 MW.

Aktīvi “jaunpienācēji” sistēmā būs arī elektrostacijas (sistēmas ar ražošanas jaudu virs 11,1 kW) gan ar mērķi ražot pašpatēriņam, gan arī komerciālos nolūkos. Interese ir tik milzīga, ka elektrostaciju attīstīšanai aizvadītajā gadā sadales sistēmā tika rezervēts vairāk nekā 1000 MW ražošanas jaudas. Ja mikroģeneratoru sistēmai var pieslēgt faktiski uzreiz un tūlītēji arī sākt ražot elektrību, tad elektrostacijas attīstība prasa ilgāku laiku – tā ir jāuzprojektē, jāizbūvē.

Tomēr šis gads izcēlās arī sadales sistēmai pieslēgto elektrostaciju apjomā – ja, piemēram, 2021. gadā Sadales tīklam tika pieslēgtas pavisam 32 saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 3,2 MW, tad 2022. gadā – ap 130 ar kopējo jaudu 12,5 MW jeb četrreiz vairāk. Tā kā daļa elektrostaciju šogad jau bijušas projektēšanas vai izbūves posmā, 2023. gada vasarā varam sagaidīt jūtamu saules ģenerācijas īpatsvara pieaugumu. Ja pašlaik kopējā sadales sistēmai pieslēgtu saules elektrostaciju ģenerācijas jauda ir gandrīz 19 MW, tad jau 2023. gada vasarā tā varētu būt jau ap 180 MW. Kā rāda rezervēto ģenerācijas jaudu apjomi, attīstības potenciāls saules enerģijai ir vēl piecreiz lielāks.

Energosistēmas transformācija un vispārēja inflācija rosina izmaiņas tarifos

Pašlaik pieredzam to, kā mainās vēsturiskā energoapgādes sistēma, kļūstot decentralizēta. Proti, strauji pieaugot elektrotīklam pieslēgto enerģijas ražotāju skaitam, enerģija elektrotīklā ieplūst no daudziem punktiem un plūst dažādos virzienos, nevis kā tas bijis sākotnēji – vienā virzienā – no lielajiem ražotājiem (HES, TEC), kuru skaits faktiski nemainās, pie patērētājiem. Elektroapgādes operatoriem ir jāpakārto sistēma šai jaunajai kārtībai, atbilstoši attīstot gan infrastruktūru, gan digitālos risinājumus, lai spētu uzņemt tīklā un pārvaldīt šīs mainīgās elektroenerģijas plūsmas, tādējādi nodrošinot stabilu kopējās sistēmas darbību.

Sistēmas darbības maiņa jau iepriekš rosināja uz diskusiju par to, vai līdzšinējā sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķina metodika ir jaunajai kārtībai atbilstoša. Decentralizētās elektroenerģijas ražošanas straujās attīstības un vispārējās elektrifikācijas rezultātā mainās gan pati sistēma, gan arī tās lietotāji – nav vairs tikai ražotāji un patērētāji, klāt nākuši arī aktīvie klienti, kas gan paši ražo elektrību, gan arī to patērē. Līdz ar šīm izmaiņām vairāki elektroapgādes operatori un regulatori Eiropā virzījuši izmaiņas arī tarifu aprēķinos, un tas pašlaik notiek arī Latvijā.

Līdzšinējā kārtība, kad elektroapgādes sistēmas pakalpojumu maksa tika galvenokārt balstīta patērētās elektroenerģijas apjomā, vairs neatbilst jaunajai realitātei. Elektrotīkla primārā funkcija vairs nav tikai nogādāt elektrību no ražotāja līdz patērētājam, bet arī atbilstoši sabiedrības vajadzībām uzturēt tīkla mainīgo ražošanas un patēriņa jaudu līdzsvaru. Vienkārši sakot, elektrotīkla elementi – vadi, transformatori, balsti – ir jāuztur neatkarīgi no patēriņa apjoma, tāpēc jaunajā tarifu projektā Sadales tīkls paredz mazināt tarifa mainīgās komponentes īpatsvaru (no patēriņa atkarīgo daļu) un attiecīgi palielināt fiksētās daļas īpatsvaru, jo tas vairāk atbilst sistēmas faktiskajām uzturēšanas izmaksām. Tas ir būtiski arī vienlīdzīgas pieejas saglabāšanai pret visiem sistēmas lietotājiem.

Saistībā ar visaptverošu, no operatora neatkarīgu izmaksu pieaugumu, ietverot elektroenerģijas cenu, elektroenerģijas pārvades tarifa, elektrotīkla materiālu izmaksu pieaugumu, Sadales tīkls ir spiests 2023. gadā, pēc septiņu gadu tarifa stabilitātes perioda, tomēr celt tarifu, jo citādāk turpmāk vairs nebūs iespējams nodrošināt stabilu un drošu elektroenerģijas piegādes pakalpojumu. Būtībā šīs izmaiņas nozīmē elektroapgādes infrastruktūras ilgtspējas stiprināšanu, kas ir pasākums, ko mēs nevaram atlikt. Karš Ukrainā visai pasaulei ir nācis kā skarbs atgādinājums par to, cik svarīgi ir ieguldīt kritiskās infrastruktūras kvalitātē, noturībā un drošumā. Īpaši svarīga tīkla stabila un droša darbība ir vispārējās elektrifikācijas kontekstā.

Pēdējoreiz sadales tarifs tika celts 2016. gadā, bet 2020. gadā par vidēji 5,5% samazināts un pēc tam, līdz pat šai dienai, nav mainījies. 2022. gada novembrī izvērtēšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā tika iesniegts jauns tarifu projekts, paredzot pieaugumu par vidēji 75%. Gatavojot tarifu projektu, Sadales tīkls izmantoja visus uzņēmumam pieejamos pieauguma samazinājuma mehānismus, vienlaikus apzinoties, ka papildu risinājumi būtu iespējami, mijiedarbībā vērtējot gan plānoto pārvades (AST) tarifu, gan sadales tarifu, kura apjoms ir tieši atkarīgs no pārvades tarifa apjoma. Šādas pieejas būtiskumu akcentējām jau pārvades tarifa projekta publiskās apspriešanas laikā.

Sadales tīkls atzinīgi vērtē to, ka šīs pieejas vajadzība ir sadzirdēta un abi tarifi sabiedriskās apspriešanas posmā tiek padziļināti skatīti to savstarpējā mijiedarbībā, meklējot nestandarta regulatīvos risinājumus, kas operatoriem ļautu mazināt gaidāmo tarifu pieaugumu. Ar atbildīgo ministriju atbalstu ir iespējams strādāt pie papildu mehānismiem plānotā pieauguma samazinājumam, kur lēmumu pieņemšana ir nevis uzņēmuma valdes, bet akcionāru vai politikas veidotāju atbildībā – piemēram, elektroenerģijas cenas fiksēšanas iespēja, abu operatoru tarifu periodu saskaņošana, vēsturisko zaudējumu atgūšanas jautājuma noregulēšana. Esmu pārliecināts, ka jau 2023. gada pirmajā ceturksnī kopīgi nonāksim līdz izmaksu efektīvākajam tarifu projektam, kāds iespējams esošajos apstākļos.

Lielākais nākotnes izaicinājums enerģētikā – energoresursu portfeļa dažādošana

Nākotnē turpināsies pāreja uz AER, un kopējais elektroenerģijas patēriņš augs. Saistībā ar pašražošanas attīstību to, iespējams, ne vienmēr redzēsim elektroapgādes operatoru apkopotajos datos, taču elektroenerģija kopumā kļūs par arvien būtiskāku energoresursu, attiecīgi turpinās pieaugt kvalitatīvas un ilgtspējīgas elektroapgādes infrastruktūras nozīme. 2023. gadā un turpmāk Sadales tīkla galvenais uzdevums saglabāsies tīkla attīstība un stiprināšana. Runājot par zaļo enerģiju, prioritāri Sadales tīklam jānodrošina iespēja kopējā tīklā pieņemt ģenerāciju pašpatēriņam – tas ir viens no svarīgiem soļiem kopējās valsts enerģētiskās pietiekamības stiprināšanai.

Jau pašlaik mums ir šādi risinājumi – piemēram, nulles vai ierobežota eksporta jaudas pieslēgums, kas ļauj klientiem sadales elektrotīklam pieslēgt elektrostaciju ar mērķi ražot savam tūlītējam pašpatēriņam, bez (vai ierobežota apjoma) enerģijas nodošanas kopējā tīklā arī tad, ja konkrētajā vietā dotajā brīdī pieejamā ģenerācijas jauda rezervēta esošiem vai vēl topošajiem elektrostaciju projektiem. Šādi pakalpojumi ļaus nodrošināt plašākas iespējas uzņēmumiem ražot elektroenerģiju sava tūlītēja pašpatēriņa vajadzībām.

2022. gadā daudz izdarīts saules un vēja ģenerācijas attīstībai – faktiski attīstītāju saplānotie projekti gan pie Sadales tīkla, gan pārvades operatora AS Augstsprieguma tīkls vairākkārt pārsniedz valsts kopējo maksimālo patēriņa slodzi un nepieciešamo ģenerācijas jaudas apmēru. Skaidrs, ka visu valsts energoapgādi mēs nevarēsim balstīt saules un vēja enerģijā – ir nepieciešamas alternatīvas tiem periodiem, kad saule nespīdēs un vējš nepūtīs. Jāapzinās arī tas, ka elektroenerģiju vienlaicīgi var ražot tādā apjomā, kas ir atbilstošs patēriņa apjomam konkrētā brīdī.

Tāpēc īpaši lietderīga šobrīd būtu skaidra valsts stratēģija un koordinēta rīcība sabalansēta elektroenerģijas ražošanas jaudu portfeļa izveidei. Šis ir arī laiks, kad diskusija par agregācijas pakalpojumu attīstību būtu ļoti vietā, jo jautājums par jaudu plānošanu, “pīķa” patēriņu stundu salāgošanu vēl nekad iepriekš nav bijis tik aktuāls. Bez kopējā energoresursu portfeļa dažādošanas un pārdomātas ģenerācijas-patēriņa jaudas koordinēšanas nespēsim sasniegt valsts enerģētisko neatkarību. Šiem jautājumiem jākļūst prioritāriem, plānojot enerģētikas attīstību valstī, un nav šaubu, ka tie būs jaundibinātās Klimata un enerģētikas ministrijas dienaskārtībā.

Rezumējot 2022. gads ir bijis smags cilvēkiem visā pasaulē, bet jo īpaši – Ukrainā. Krievijas agresīvais iebrukums radīja izaicinājumus, ar ko neviens nebija rēķinājies, un energoresursu cenu krīze, tam sekojoša kopējā dzīves dārdzība ir cena, ko visa Eiropa maksā par mierīgām debesīm virs galvas. Nav jaunums, ka krīzes mobilizē, arī šī smagā gada laikā paveikti uzdevumi, kas iepriekšējos gados nenāca viegli – piemēram, Latvijā panākts būtisks izrāviens AER attīstībā. Ja man vienā teikumā būtu jānoformulē galvenais uzdevums nākamajam gadam, es teiktu – ir mērķtiecīgi un pārdomāti jāturpina iesāktie darbi zaļās enerģijas apjomu palielināšanai, neaizmirstot par energodrošības un balansējošo jaudu nodrošināšanu.

* AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...