Meģinot tikt pie pašvaldības naudas, “Ulubeli” apmelo un apzināti diskreditē
Dzīvnieku patversme Ulubele20.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dārgie Ulubeles draugi un atbalstītāji! Daudzi no Jums ir neizpratnē par pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos izskanošo informāciju saistībā ar mūsu dzīvnieku patversmi. Dažādos rakstos un intervijās tiek minēti labturības noteikumi pārkāpumi, suņu nereģistrēšana, papildu maksas iekasēšana utt.
Trešdien, 17.martā notika Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kas bija veltīta klaiņojošo un bezsaimnieka dzīvnieku izķeršanai un izmitināšanai un ar to saistītajiem organizatoriskiem pasākumiem. Par plānoto sēdi uzzinājām no trešajām personām, tāpēc oficiāli lūdzām iespēju piedalīties šajā sēdē, lai paustu savu viedokli. Mums tika atteikts, un ar aizmuguriski sastādīto apsūdzošo sacerējumu iespēja iepazīties tika dota tikai pēc šīs sēdes.
2020.gada nogalē beidzās Rīgas pilsētas publiskā pakalpojuma līguma “Par Rīgas pilsētā izķerto un cietušo suņu izmitināšanu un aprūpes sniegšanu dzīvnieku patversmē” termiņš, tāpēc tika izsludināts jauns iepirkums, kuru apstrīdēja dzīvnieku patversme “Labās mājas”.
Iespējams, daudzi nemaz nezin, ka Līču patversmē no 2003.gada līdz 2010.gadam dzeloņdrātīm apjoztā teritorijā ar pussagruvušu ēku, tumšos kambaros pie sienām pieķēdētiem suņiem, teritorijā, kur tālāk par vārtiem nevienu nelaida, darbojās tieši biedrība “Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa Astrīdas Kārkliņas vadībā, kura šobrīd apsaimnieko patversmi “Labās mājas”.
Ir patversmes, kurām ir diametrāli pretēja attieksme pret dzīvību kā augstāko vērtību. Ulubele konsekventi cīnās pret veselu dzīvotspējīgu dzīvnieku eitanāziju. Laika posmā no 2010.gada līdz 2021.gadam, kamēr Ulubele nodarbojas ar klaiņojošo un bezsaimnieka dzīvnieku izmitināšanu Rīgas pilsētā, nav eitanizēts neviens vesels dzīvnieks. Salīdzinājumam - laika posmā no 2005.gada līdz 2010.gadam, kad patversmi apsaimniekoja „Labās mājas”, eitanazēti tika 30-40% patversmē nonākušo dzīvnieku (skatīt šeit - https://ulubele.org/.../upl.../2021/03/RDMVD-17.05.2011..pdf).
2020.gada nogalē biedrība “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa”, kas apsaimnieko patversmi “Labās mājas”, uzrakstīja iesniegumu RD priekšsēdētāja vietniecei Lindai Ozolai, apsūdzot Ulubeli labturības noteikumu pārkāpšanā, dzīvnieku dubultā uzskaitīšanā un neuzskaitīšanā vispār, maksas pieņemšanā no suņu īpašniekiem un maksas nepārskaitīšanā domei, koruptīvās darbībās līgumu slēgšanā un vēlmē apiet nodokļus, kā arī citos “iespējamos” pārkāpumos.
Šie apvainojumi ir absurdi, un par katru mēs prasīsim dokumentālus pierādījumus un turpmāk labprāt pastāstīsim, kā tas patiesībā notiek Ulubelē. Sekojiet!
Uzsveram, ka Rīgas Dome joprojām ir pasūtītājs spēkā esošā līgumā un laikā, kad tiek gatavots jauns iepirkums, tā izplatījusi tendenciozu, līguma izpildītāja reputāciju graujošu, aizmuguriski sagatavotu informāciju medijiem un izplatījusi reputāciju graujošu preses relīzi.
Kaut arī Birokrātijas apkarošanas centra atzinumā nav pierādīti fakti par Ulubeles prettiesisku rīcību un viss izteikts tikai pieļāvuma formā, kopsakarībā tas mērķtiecīgi tiek pasniegts kā šaubas par Ulubeles godprātīgu rīcību līguma izpildē.
Veiktās pārbaudes slepenums, tendenciozitāte un tas, ka RD kā pārbaudes veicēji nejautāja Ulubeles kā pakalpojuma sniedzēja viedokli, nedeva iespēju skaidrot situāciju un neatbrauca, lai gūtu priekšstatu patversmē uz vietas, liek domāt, ka šī pārbaude, iespējams, veikta ar konkrētu mērķi diskreditēt Ulubeles darbu un, iespējams, lobēt uz RD iepirkumu konkurējošo patversmi.
Ļoti būtiski pieminēt, ka 2020.gada beigās izsludinātajā Rīgas Domes jaunajā iepirkumā pazudis pēdējos iepirkumos esošais kritērijs par dzīvnieku eitanāzijas %, kas līdz šim ir bijusi viena no būtiskajām iepirkuma sastāvdaļām. Acīmredzami RD prioritāte vairs nav nodrošināt to, ka pakalpojumu sniedz patversme, kura ievēro zemāko eitanāzijas % kritēriju.
Notiekošais mums nav patīkams, tas atņem laiku un emocijas, ko vajadzētu veltīt dzīvniekiem, nevis intrigām un tukšai runāšanai.
Mēs turpināsim savu darbu un nostiprināsim “Nokill” principu un ar gandarījumu redzam, ka daudzas Latvijas patversmes seko un atbalsta šādu attieksmi.
Mēs turpināsim arī aktīvi darboties, lai veicinātu izmaiņas likumdošanā. Zīmīgi, ka kopš brīža, kad Ulubele kopā ar domubiedriem sāka virzīt Saeimā likumprojektu par dzīvnieku aizsardzības jomas sakārtošanu pēc būtības, personas, kuru interesēs nav šīs jomas sakārtošana, uzsākušas melnā PR kampaņu, izmantojot visus līdzekļus – sistemātiski rakstot sūdzības un iesniegumus valsts un pašvaldības iestādēs, izmantojot medijus un sociālos tīklus.
Par Ulubeli runā padarītie darbi, nevis komunikāciju speciālisti. Atbrauciet pie mums – varat apciemot mūs katru dienu! Uz visiem interesējošiem jautājumiem ir iespēja saņemt atbildes e-pastā vai sociālajos tīklos.
Aicinājums atbraukt attiecas arī uz Rīgas Domes vadību un amatpersonām, kuras, gatavojot šo atzinumu, neuzdeva nevienu jautājumu Dzīvnieku patversmes pārstāvjiem – ilglaicīgiem līguma izpildītājiem. Iespējams, nemaz nezinot, kur patversme atrodas.
Katram gadījumam – mūsu adrese ir šeit.
Tikai kopā mums izdosies!
Jūsu (un dzīvnieku) Ulubele
Stopiņu novads, Līči, “Ozolaines” teritorija, LV-2118
Atvērta apmeklētājiem katru dienu plkst. 10-15.
Vairāk: www.ulubele.org
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
