Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā vērojama liela politiķu rosība ap obligātā iepirkuma komponenti (OIK), ko lielākā daļa sabiedrības izjūt kā neadekvātu papildu maksājumu par elektrību it kā zaļāka dzīvesveida vārdā.

Premjers Māris Kučinkis (ZZS) jau paziņojis par šīs valdības gatavību OIK jautājumā salikt visus punktus uz “i”, izmantojot Latvenergo virspeļņu un ekonomikas ministra Arvila Ašeradena idejas. Pats A. Ašeradens kā lielu sasniegumu min to, ka ir piedāvāta Latvenergo OIK nākotnes saistību samazināšana par TEC-2/TEC-1 uzstādīto jaudu, apmaksājot to it kā ar Latvenergo pamatkapitāla samazināšanā iegūtiem 454 miljoniem eiro.

Tomēr Jaunā konservatīvā partija (JKP), strādājot pie Latvijas ekonomiskās attīstības programmas, ir atklājusi ko tādu, kas sabiedrībai var ļoti nepatikt. Atklājas, ka ekonomikas ministrs grib likt patērētājiem un nodokļu maksātājiem vēl 11 gadus maksāt Latvenergo 689 miljonus eiro par TEC-2/TEC-1 uzstādīto elektrisko jaudu, kurai nav nekāda sakara ar atjaunojamo energoresursu atbalstu. Atgādinām, ka TEC-2 ir ar Krievijas gāzi darbināms projekts.

Ekonomikas ministrs savā 2017. gada 29. novembra vēstulē Saeimas deputātiem norāda, ka Rīgas TEC-2 un TEC-1 garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu saņemšanas periods ir līdz attiecīgi 2028. gada un 2020. gada rudenim un katru gadu maksa ir 14,73 miljoni eiro TEC-1 un 85,15 miljoni eiro TEC-2. Tas nozīmē, ka, neko nemainot, nākamo 11 gadu laikā par TEC-2 un TEC-1 uzstādīto jaudu no elektrības patērētāju makiem Latvenergo būtu jāsamaksā aptuveni 950 miljonus eiro!

Lai to daļēji novērstu, ekonomikas ministrs piedāvā aizdomīgi sarežģītu pamatkapitāla samazināšanas shēmu, lai gan Ekonomikas ministrija un valdība varēja vispār neķerties klāt Latvenergo pamatkapitālam.

Valsts kā 100% uzņēmuma īpašnieks var vienkārši pārtraukt TEC-2/TEC-1 OIK atbalstu. Tādējādi Latvenergo uzņemtos uz sevi ikgadējos vairāk nekā 100 miljonu eiro zaudētos OIK ieņēmumus.

Lūk, ekonomikas ministra “lieliskais” piedāvājums:

Patērētāji OIK formā nākamos 11 gadus turpina maksāt 25% jeb 235 miljonus eiro no minētajiem 950 miljoniem eiro.

Atlikušajiem 75% jeb aptuveni 716 miljoniem eiro no valsts garantētās maksas par TEC-2/TEC-1 uzstādīto elektrisko jaudu atlikušajā atbalsta periodā (2018. – 2028.) tiek piemērots vienreizējs 9% diskonta faktors. Ar 9% diskonta likmi 716 miljonu eiro saistības samazinās līdz 454 miljoniem eiro, ļaujot “ietaupīt” 262 miljonus eiro.

Vienreizējais diskontētais maksājums 454 miljonu eiro apmērā tiek sadalīts divās daļās. Pirmā daļa – 140 miljoni eiro – tika attiecināta uz 2017. gada valsts budžetu. Bet otra, atlikusī daļa – 314 miljoni eiro – tiek sadalīta ikgadējā valsts budžeta maksājumā 28,6 miljonu eiro apmērā līdz atbalsta perioda beigām (2018. – 2028.).

Secinājums nr. 1

Ekonomikas ministrs līdztekus jau pašreizējiem garantētajiem OIK maksājumiem par TEC-2/TEC-1 uzstādīto jaudu 235 miljonu eiro apmērā (25%) uz valsts budžetu ir pārnesis arī 454 miljonus eiro jeb teju pusmiljardu lielu OIK slogu (75%), tādējādi mānot tautu, ka OIK slogs samazinās, lai gan patiesībā tas klusītiņām tiek pārnests uz ikgadējiem valsts budžeta maksājumiem!

Turklāt Ekonomikas ministrija, informējot sabiedrību, pielieto melīgu komunikāciju un maldina sabiedrību: “Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716 miljoniem eiro.” Patērētāju izmaksas, ko veido OIK, tiešām tiek samazinātas, bet kas notiek ar nodokļu maksātāju izmaksām?

Secinājums nr.2

Ministrs par panākumu uzskata to, ka elektrības patērētājiem tāpat būs jāsamaksā Latvenergo 689 miljoni eiro (235+454) nākošo 11 gadu laikā, lai gan lielākā daļa sabiedrības nevēlas maksāt par TEC-1/TEC-2, kuras korumpētā rekonstrukcija izmaksāja vairāk nekā 600 miljonus eiro (Kārļa Miķelsona korupcijas lieta)!

OIK maksa TEC-2/TEC-1 pēc būtības ir nodoklis sabiedrībai, ko valsts saņem caur Latvenergo dividendēm: JKP principā iestājas pret šādu nodokli, kas kroplīgā formā mazina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un rada labvēlīgu vidi koruptīviem projektiem valsts uzņēmumā.

Iespējams, ekonomikas ministrs grib glābt Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara reputāciju, jo A. Kampars pieņēma lēmumu par TEC-2 projekta realizāciju. Ja tiek pārtraukti OIK jaudas (un citu subsīdiju) maksājumi, tad TEC-2, visticamāk, nav izdevīgi darbināt, un liela daļa no 600 miljonu eiro investīcijām ir jānoraksta zaudējumos, kas var atstāt nesaimnieciskas rīcības pazīmes.

Lai “jaunais risinājums” vēl vairāk nesarežģītu Latvijas iedzīvotāju dzīvi, JKP uzstāj, ka steidzami jāsniedz jauna notifikācija Eiropas Komisijai par tūlītēju valsts atbalsta apturēšanu TEC-2/TEC-1. TEC-2 var darbināt tikai tad, ja TEC-2 ar savām mainīgajām izmaksām, bez jebkādām subsīdijām spēj saražot enerģiju zem tirgus cenas (Nord Pool birža), vai akūtos elektrības piegādes krīzes gadījumos;

JKP uzskata, ka ir nepieciešamas daudz plašākas diskusijas par Latvenergo pamatkapitāla vairāk nekā 1,2 miljardu eiro apmērā izmantošanu sabiedrības interesēs, jo tas pēc būtības ir visu patērētāju uzkrāts kapitāls, galvenokārt gatavojoties Latvijas līdzdalībai Ignalinas AES projektā. Daļu šī finansējuma varētu izmantot daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmai, industriālās energoefektivitātes projektiem vai citiem sabiedrībai noderīgākiem mērķiem.

Arī Latvenergo virspeļņu 78,9 miljonu eiro apmērā JKP piedāvā izmantot nevis OIK subsīdijām, kā to piedāvā ekonomikas ministrs, bet iedzīvotāju labā, piemēram, straujākam skolotāju un māsiņu algu palielinājumam.

JKP uzskata, ka Sadales tīkliem, Augstsprieguma tīkliem un Regulatoram ir jāpārskata maksa par elektroenerģijas sadalīšanu un pieslēguma nodrošināšanu, kas pašreiz ir augstākās Baltijā, atbilstoši tirgus cenām un labas prakses principiem. Piemēram, Latvenergo kā mātes uzņēmums Sadales tīkliem ir noteicis nepamatoti augstu īpašuma nomas maksu; arī Latvenergo Sadales tīkliem sniegto grāmatvedības, IT un citu pakalpojumu cenas ievērojami pārsniedz tirgus cenas.

Turklāt jāvērtē, cik efektīva ir Sadales tīklu investīciju politika, kas līdz šim pārāk daudz paļāvusies uz valsts garantētajām subsīdijām, ko apstiprina SPRK un maksā visi elektrības lietotāji, lai gan ir iespējams, piemēram, piesaistīt finansējumu no privātā sektora obligāciju formā, kā to dara Latvenergo un Altum.

JKP ir pilnībā pārbaudījusi šos skaitļus un ir gatava publiski diskutēt ar ekonomikas ministru par piedāvātā risinājuma neatbilstību sabiedrības interesēm.

* Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...