Iesaki rakstu: 
Refleksijas par bezprātu var būt tematiski daudzējādas. Bezprāts ir komplicēta parādība. Tāpat kā visas psihopatoloģiskās izpausmes. Nekādā gadījumā bezprāts neattiecās tikai uz medicīnu, psihiatriju, psiholoģiju. Par bezprātu var spriest filosofiskajā, kulturoloģiskajā, politiskajā, estētiskajā un noteikti vēl kādā citā rakursā. To pieļauj bezprāta specifika.
Bezprāts var būt mākslinieciskās domas centrā. Spilgts piemērs – „Hamlets”. Šekspīra traģēdijā tiek runāts par bezprāta metodi. Polonijs par Hamleta īpatno bezprātu saka: „Though this be madness, yet there is method in't.”
Šekspīrs traģēdijas skatītājos filtrē rūgtu atziņu. Proti, vienīgi bezprātība sola objektīvi novērtēt Hamleta tēva noziegumu, karaļa galminieku lišķīgumu, Dānijas sabiedrību. Cilvēki ir morāli samaitāti. Viņi baidās no patiesības un jebkuru patiesības izpausmi uzskata par vājprātību. Ne velti daiļdarbā ir smalka ironija par sirdsapziņu. Pasaulē esot uzplaukusi sirdsapziņa, un tas liecinot par pasaules galu. Hamlets apšauba sirdsapziņas uzplaukšanu.
Bezprāta klātbūtni var rezumēt plašā kontekstā. Var bez pārspīlējuma sacīt, ka bezprāts ir kultūras simbols. Bezprāts ir valoda, kurā kultūra runā ne mazāk izteiksmīgi kā prāta valodā.
Dažu laikmetu kultūrā bezprātam ir oriģināla reputācija. Viduslaiku kultūrā pret bezprātu izturējās kā pret ezotērisko (slepeno un vienīgi iesvētītiem pieejamo) zināšanu elementu. Turpretī mūsdienās „baltās” rases intensīvajā degradācijā bezprāta loma kļūst vēl pirmtiesīgāka nekā viduslaikos. Bez bezprāta analītikas mūsdienu laikmetu vispār nevar pareizi izprast. Mūsdienās bezprāts ir kļuvis ikdienišķs grāviens kultūras visos segmentos. Kultūras visdažādākajās norisēs pašlaik ne tik daudz pārsteidz bezprāta grāviens kā pārsteidz bezprāta trūkums. Kļūstam aizdomīgi, ja kaut kas risinās saskaņā ar veselo saprātu.
Mūsdienu laikmets ir bezprāta leģitimācijas laikmets. Piemēram, Latvijā pašlaik nav sastopams neviens bezprāta nosodīšanas un izolācijas institūts. Arī medicīna neizmanto savu represīvo varu. Bezprātu neuzlūkojam kā devianci – novirzi no sabiedrībā pieņemtajiem garīgajiem standartiem.
Bezprāts saprātīgajos indivīdos izraisa satraukumu, apdraudētību, galvu reibinošu bezjēdzību. Bezprāta patoss liecina par cilvēka, sabiedrības, tautas, nācijas, valsts smieklīgo mazvērtību.
Bezprāts ir avots visdrūmākajām refleksijām. Bezprātu var uzskatīt par apokalipses vēstnesi – pastardienas ielīgotāju. Rietumu civilizācijā tā tas bija superracionālajā XIX gadsimtā. Tolaik bezprāta iracionālismam neļāva maisīties pa kājām ne politikā, ne ekonomikā, ne garīgajā kultūrā. Tolaik bezprāts tika ieslodzīts speciālās slimnīcās. Bezprāts nevarēja iekūņoties parlamentā, valdībā, ierēdņa krēslā, profesora, akadēmiķa mantijā. Bezprāta izolācija kļuva terapeitiska tradīcija. Tas ne visiem patika. Ļoti nepatika vācu nacistiem. Viņiem bija daudz radikālāks priekšlikums. Viņi okupētajā teritorijā vispirms iznīcināja ne tikai ebrejus, bet arī trako māju iemītniekus.
Taču pret bezprātu nepieciešams izturēties arī kā pret prāta formu ar savu jēgu un pašvērtību. Tādā interpretācijā bezprāts ir prāta autoritātes spodrinātājs, uzpulējot prāta varenību pretstatā bezprāta apsūbējumam. Bezprāta kontekstā nostiprinās prāta pašpārliecinātība par savu intelektuālo spodrību.
Ne tikai Z.Freids organizēja dialogu ar bezprātu. Dialoga iespējamību nosaka bezprāta specifika. Tā var izpausties divos maģistrālos virzienos.
Mēdz būt ekstātisks bezprāts. Tātad ārkārtīgi jūsmīgs un principā nenormāls bezprāts. To ikdienā saucam par trakumu. Priekš trakajiem ir trako mājas.
Taču mēdz būt arī tā dēvētais doktrinārais bezprāts. To demonstrē cilvēki, kuri neievēro dzīves īstenību un akli rīkojās saskaņā ar savu slimīgo iedomu. Viņu rīcība šķērmi nesaskan ar veselo saprātu un liecina par dziļu garīgo aprobežotību. Ikdienā šo bezprātu saucam par stulbumu. Stulbeņiem pagaidām nav iekārtotas speciālas mājas. Viņi ir sabiedrības organiska sastāvdaļa. LR daudzus no viņiem dēvē par VIP, sabiedrības krējumu, populārām personām, tautā pazīstamiem cilvēkiem.
Speciālisti doktrināro bezprātu saista ne tikai ar attiecīgā cilvēka bioloģiskajām novirzēm, bet arī ar kultūras vidi. Piemēram, doktrinārā bezprāta grāvienus var stimulēt bagātība un progress. To var izdarīt nabadzība un sabiedrības vienaldzīgā izturēšanās pret veselā saprāta trūkumu.
Bagātības un progresa kaitīgā enerģija no planētas iedzīvotājiem vislabāk ir pazīstama „zelta miljardam”. Bagātība un progress Rietumu cilvēkos ir stimulējis doktrināro bezprātu sintezē ar morālo izvirtību un alkatību. Tas viss ir labi zināms. Par to tagad ir neērti atkārtot, nevēloties iešļūkt triviālā retorikā.
Nabadzība visos kontinentos notrulina prātu. Nabadzības izmanība notrulināt prātu attiecās uz visu cilvēci. To nevar teikt par sabiedrības vienaldzīgo izturēšanos pret veselā saprāta trūkumu. Mūsdienās tā ir „zelta miljarda” prioritāte. Rietumu civilizācija ir samierinājusies ar veselā saprāta trūkumu kadriem, kuriem formāli ir jāstrādā ar skaidru galvu un jāstrādā ar skaidru galvu visas sabiedrības labā. Citās civilizācijās veselā saprāta deficīts joprojām ir liela cilvēciskā nelaime. Teiksim, islama civilizācija „baltos” šodien neciena dažādu iemeslu dēļ. Svarīgs iemesls ir „balto” bezprātīgā knibināšanās, ar prātu nespējot risināt pat savas demogrāfiskās problēmas.
Latvijā esam jau pamatīgi aklimatizējušies bezprāta vidē. Kā nekā pagājuši 25 un vairāk gadi. It kā nekādu pārsteigumu vairs nevarētu būt. Tomēr regulāri uzrodas kāds tips un mums atgādina par bezprāta neierobežotajām iespējām. Regulāri kāds atgādina, ka bezprāts ir bezizmēra fenomens.
Acīmredzot mums nākas beidzot samierināties, - bezprāta grāvieniem nekad netiks pielikts punkts. Bezprāta grāvienus var apturēt vienīgi fiziskā nāve. Visticamākais, ne tikai atsevišķu bezprātīgu tipu fiziskā nāve, bet arī atsevišķu sociālo slāņu fiziskā nāve un varbūt vēl lielāku sociālo formāciju fiziskā nāve.
Bezprāts tiek sociāli atbalstīts. Bezprāts netiek sociāli izolēts un sodīts. Pat netiek enerģiski kritizēts visos medijos. Rietumu žurnālisti paši ir bezprāta sagrauzti. Tikai atsevišķi „ārprātīgie” turpina pretoties bezprāta triumfam. Sabiedrības vairākums pret bezprātu izturās kā pret intelektuālo zeltu. Ar prieku bezprātīgos ievēl parlamentā. Apsveic bezprātīgo iecelšanu valsts un pašvaldību amatos. Bet tas liecina par kolektīvo vainu un atbildību. Vaina un atbildība nav tikai atsevišķu bezprātīgo tipu prerogatīva. Vaina un atbildība ir nesalīdzināmi plašāka. Nākas atzīt tautas un nācijas vainu un atbildību.
Latvijā 2015.gada novembrī ilūzijas par bezprāta radošo izsmeltību nokautēja tagad pasaulē slavenais ģenerālprokurors. Jau likās, ka vietējie bezprātību mākslinieki ir uzmālējuši visus savus šedevrus. Viņu radošais ģēnijs vairs nav spējīgs ģenerēt kādu unikālu bezprātību. Diemžēl tās izrādījās naivas ilūzijas. Nedaudz ir pat kauns, ka uz brīdi bija aizmirsta latviešu valdošā slāņa bezprāta bezizmēra potence.
Ģenerālprokurora vārdi noteikti iekaļami latviešu „valsts” vēsturē: „Ja mēs tērēsim visu policijas resursu sīku noziegumu vai kriminālu pārkāpumu izmeklēšanai un atklāšanai, kurš strādās ar smagiem un īpaši smagiem noziegumiem?" Ģenerālprokurora bezprāta kodolā ir pamācība „slīkstošo glābšana ir pašu slīkstošo rokās". Ģenerālprokuratūra esot pārāk aizņemta ar nopietnu noziedznieku ķeršanu. Tāpēc sīko zādzību (naudas maka vai velosipēda nozagšanas) „bezjēdzīgā izmeklēšana” traucējot ģenerālprokuratūras darbu.
Pašlaik var uzskatīt, ka tas ir viens no vislielākajiem stulbuma paraugiem LR pirmskara un pēckara varas struktūru vēsturē. Tā kvalificēšanā tādi vārdi kā idiotisms, stulbums, absurds, marasms, nonsenss ir semantiski nepietiekami – pārāk maigi un glāstoši.
Domāju, pēc ģenerālprokurora fantasmagorijas vispiemērotākā leksika uzšķīla profesionālo zagļu korporācijā. Tās biedri noteikti ir iepazinusies ar ģenerālprokurora bezprāta ūnikumu. Minētajā korporācijā sākās liela jautrība un katrā ziņā sāka sprēgāt ļoti atjautīgi ģenerālprokuroram adresēti „piecstāvīgie”. Tas ir saprotams. Minētās korporācijas biedri pirmo reizi tiekas ar tik lielu muļķi viņu oficiālo ķērāju mundierī. Taču viņiem gribot negribot ar šo neārstējamo muļķi ir jāsamierinās, jo ģenerālprokurors ir kļuvis viņu tēvs saskaņā ar seno aforismu: „Ja nabadzība ir noziegumu māte, tad bezprāts ir noziegumu tēvs.”
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
