Iesaki rakstu: 
Uzņēmējs Vasilijs Meļņiks slīkst ne tikai parādos, bet arī atkritumos, - kā rāda fotogrāfijas, ko iesūtījuši viņa kontrolētās AS Rīgas kuģu būvētava darbinieki, un viņu stāstījums, būtiska daļa uzņēmuma teritorijas ir pārvērsta par neoficiālu izgāztuvi.
„Savulaik plaukstošā uzņēmuma teritorija pašlaik faktiski ir pārvērsta par vienu lielu izgāztuvi,” – ar šādiem vārdiem iesūtītāji pavada izteiksmīgos fotoattēlus. „Naftas produkti, krāsas paliekas, izlietots abrazīvs, kas sajaukts ar vecu krāsu un citiem atkritumiem, turklāt acīmredzama ir toksisku atkritumu klātesamība.”
Kā Pietiek jau informējis, tiesiskās aizsardzības procesā nonākusī Rīgas kuģu būvētava nav vienīgais uzņēmēja Vasilija Meļņika uzņēmums, kas nonācis smagā saimnieciskā stāvoklī: Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka Meļņika uzņēmumu nodokļu parādi jau tuvojas trim miljoniem eiro.
Meļņika un viņa meitas kontrolētās Rīgas kuģu būvētavas nodokļu parādi ir pārsnieguši 1,21 miljonu eiro, SIA Eiro Paint nodokļu parādi ir 1,15 miljoni eiro, AS Tosmares kuģubūvētava – 347 tūkstoši eiro, SIA Eiro Welding – 51 tūkstotis eiro, SIA Andalusians – 36 tūkstoši eiro un SIA Eiro Construction – 26 tūkstoši eiro.
Tas nozīmē, ka nopietnas finansiālas problēmas ir ne tikai Rīgas kuģu būvētavai, kura faktiski jau atrodas bankrota priekšvakarā, bet arī lielākajai daļai pārējo Meļņika kontrolēto uzņēmumu.
Pietiek avoti Rīgas kuģu būvētavā ziņo, ka katastrofāla situācija tajā sākusies jau krietni ātrāk, nekā apgalvo uzņēmuma vadība. Algas lielākajai daļa uzņēmuma darbinieku neesot maksātas jau kopš ziemas, un daļa profesionālāko darbinieku to jau esot pametuši. „Faktiski no uzņēmuma palikusi tikai čaula,” stāsta informācijas avoti.
Tikmēr uzņēmuma vadība turpina apgalvot, ka runa ir tikai par īslaicīgām problēmām, kurās esot vainojama ģeopolitiskā situācija un citi ārējie apstākļi, tikai ne kuģu būvētavas saimnieki un menedžments.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
