Iesaki rakstu: 
Ko darīt un kas vainīgs? Kaimiņa aiz Zilupes mūžsenie eksistenciālie jautājumi kā nekad aktuāli vietējiem bāleliņiem. Saprotams, ka jebkura daudzmaz normāla valsts ilgtermiņā nevar pastāvēt, ja tās ierēdņu korpuss gan civildienestā, gan ar uzplečiem plecos militārajā un represīvajās struktūrās pamatnostādnē nodarbojas ar budžeta līdzekļu izlaupīšanu. Pie kam, ja šāda situācija un filosofija ir kļuvusi pašpieņemama un pašsaprotama lielākajā sabiedrības daļā. Atsevišķi jāskata dažādas pašvaldību un valsts AS un SIA, kur diemžēl arī visur tiek čiepts uz velna paraušanu.
Traģiskākais ir tas, ka lielums pilsoniskās sabiedrības pārstāvju nodarbināti nevis ar domu, kā situāciju mainīt, bet kā ātrāk individuāli tikt pie siles. Tieši ar šo mēs atšķiramies no igauņiem. Kā ir pie mums un kā ir pie igauņiem, salīdzinājumu neprasa, jau sen katrs par to var pārliecināties, no Valkas iebraucot Valgā.
Var teikt, ka visa Latvijas valsts un pašvaldību varas personāliju struktūra ir uzbūvēta un caurvīta ar partiju un radu būšanām, kopīgām skolas un augstskolu gaitām, korporācijām, mīļāko padarīšanām, zagšanām un dzeršanām. Esmu neoficiāli kādreiz redzējusi, piemēram, Aizsardzības ministrijas Militārās pretizlūkošanas dienesta sagatavotu radu un draugu būšanu shēmu ministrijā. Aptuveni 25% personu savstarpēji saistītas uz radniecības pamata. Esmu pārliecināta, ka citur nav citādi.
Pilnīgi skaidrs, ka lielākā daļa valstī izsludināto konkursu uz amatiem ar naudas ietekmi ir pilnīgs bulšits ar jau iepriekš kaut kur sarunātu rezultātu. Tauta saprot, bet vēsā mierā norij situāciju, ka Pierīgā savrupmājas aug kā sēnes pēc lietus, ielas pārpildītas ar luksus klases automašīnām un tas viss pieder (vai ir lietošanā) personāžiem no valsts vai pašvaldību pārvaldes.
Patiesībā, ja esi nokļuvis apritē pie savējiem, nav problēmu pa pāris gadiem no seržanta kļūt par ģenerāli vai civildienestā saņemt pielaidi augstākajam līmenim. Roka roku baro, un visi ar visiem ir sasaistīti, vien laiku pa laikam kāda nomaldījusies avs, kas aizmirsusi bausli, ka Dievs licis dalīties, tiek no ganāmpulka ar kaunu un negodu patriekta.
Zīmīgi, ka Latvijā eksistē specifiska ierēdņu kategorija, kura vispār ir ārpus Kriminālprocesa normām un pantiem. Cik par banālu zagšanu un korupciju pa visiem neatkarības gadiem ir iesēdināti cietumā tiesneši, prokurori, policijas un muitas ģenerāļi, specdienestu darbinieki ar pilnu un visaptverošu īpašumu konfiskāciju?...
Manuprāt, situāciju nevar labot, moralizējot vai veidojot 15 KNABus pēc kārtas. Jāsāk būtu ar to, ka ierēdņa vai amatpersonas statuss, darbs valsts vai pašvaldības AS vai SIA ir garantēti nodrošināts dzīves līmenis vidusšķiras formātā. Pie kam - ar tikpat jauki nodrošinātām vecumdienām. Jau šodien darbs valsts vai pašvaldību augstākajā līmenī oficiālā atalgojuma ziņā ir līdzvērtīgs ES attīstīto vecvalstu analogiem amatiem. Nepieciešama tikai politiskā griba un uzdrīkstēšanās. Augsts valsts amats nav tikai privilēģijas un iespējas, brauciens pa vienvirziena šoseju. Banāli skan, bet tie ir arī pienākumi, atbildība un privātdzīves publicitāte, un caurspīdīgums.
Kāpēc gan "bezkompromisa tiesiskuma'' idejas paudējiem no JKP vai mūžsenajai cīnītājai par atvērtību un pret korupciju Inesei Voikai no apvienības ''Attīstībai/Par!'' neierosināt likumprojektu par to, ka:
1. Visus un jebkurus valsts ierēdņus, amatpersonas un pašvaldību darbiniekus neierobežoti un bez jebkāda pamatojuma KNAB var testēt ar poligrāfu (melu detektoru), kad vien tam labiepatīkas. Testa neiziešana bez jebkāda paskaidrojuma vai pamatojuma automātiski nozīmē atlaišanu uz mūžu no darba valsts un pašvaldību amatos. Pie kam - paša testa norise un rezultāti ir pieejami jebkuram interesentam internetā.
2. Jebkuram, kam darbs valsts struktūrās vai pašvaldībās ir saistīts ar tiešu vai netiešu ietekmi uz/pār budžeta līdzekļu izlietojumu, var būt atvērts tikai viens bankas konts un tikai Latvijas Republikas teritorijā. Iepriekšnorādītajām personām norēķini skaidras naudas formā virs 10 eiro aizliegti. Pilnīgi aizliegta uzkrājumu veidošana skaidrā naudā vai aizdevumu izsniegšana virs 50 eiro. Tajā skaitā - visiem pirmās pakāpes radiniekiem.
3. Amatpersonu deklarācijās norādītie nekustamā īpašuma objekti ir ar foto vizualizāciju, kadastra numuru un adresi. Automašīnas ar valsts numuru. Visi personas izsniegto aizdevumu vai saņemto kredītu līgumi neatkarīgi no summām tiek publicēti pilna teksta versijā. Visa šī informācija brīvi pieejama internetā.
4. Latvijas specdienesti ik gadu publisko datu bāzi, kurā norādīti politiķu, ierēdņu un amatpersonu radnieciskie sakari līdz trešajai pakāpei. No sevis piebildīšu, ka fragmentāri šādi dati, kur vajag, jau pasen tiek sistematizēti.
Sākumam pietiktu. Beidzamais, tikai, lūdzu, man neko nestāstiet par darba tiesībām, datu aizsardzību, privātdzīves privātumu, cilvēktiesībām utt. Viss iepriekšminētais ir nepieciešams, skaists un foršs. Bet - darbs par tautu, valsti un valdību ir īpašs, tajā nevienu ar varu nespiež. Kādam kas netīk - var sevi atrast uzņēmējdarbībā vai būt darba ņēmējs privātā sektorā. Kā teiktu krievi - gribi vizināties, ragutiņas pats kalnā velc.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
