Iesaki rakstu: 
Imants Parādnieks nācis klajā ar paziņojumu, ka sabiedrībai Latvijā ir vajadzīga “Godīguma reforma”. Kurš nu to būtu teicis?! Politiķis, kas pēdējā laikā gandrīz katru nedēļu nonāk mediju prožektoru gaismā aizdomu dēļ par viņa negodīgumu un morāles problēmām.
Vai tad mēs neesam dzirdējuši par viņa ienākumiem un ieņēmumiem? Tāpat nesen sabiedrības acīs nonāca informācija par Parādnieka saistību ar čečenu diasporas uzņēmēju un savstarpējiem ziedojumiem. Arī politiķa kamīnu bizness nav izcēlies ar godīgumu un skaidrību. Nerunāsim nemaz par Parādnieka morālo stāju, uz kuru ļoti tieši norāda kaut vai neskaidrais ģimenes stāvoklis.
Medijos un informatīvajā vidē diezgan plaši izskanējusi informācija par partijas Visu Latvijai iespējamo finansējuma saņemšanu no čečenu kopienas pārstāvjiem, kas saistīti ar organizēto noziedzību. Vai Parādnieka kungs var pilnīgi atklāti atzīt, ka viņam nekad nav bijušas nekādas vienošanās ar čečenu diasporas pārstāvjiem? Un slēptie ziedojumi politiskajām aktivitātēm?
Runājot par I. Parādnieka kamīnu biznesu, ir pat vairāki jautājumi. Vai Parādnieka kungs var apliecināt, ka par kamīnu mūrēšanu vai remontu nekad nav ņēmis naudu, nenomaksājot nodokļus? Vai viņš var apliecināt, ka nekad nav nevienam par preci vai pakalpojumu maksājis skaidrā – bez dokumentiem? Vai viņš var apliecināt, ka viņa uzņēmuma labā nekad nav strādājuši darbinieki bez oficiālas darba attiecību nokārtošanas? Kā arī – vai viņš nekad nav centies izvairīties no nodokļu nomaksas un nav izmantojis dažādas offshore shēmas darījumu veikšanai?
Kā teikts kādā laikraksta Diena rakstā, Imants Parādnieks izvēlējies kopdzīvi ar divām sievietēm, rūpējoties arī par abu bērniem. Rūpes par bērniem, protams, ir apsveicamas, bet ģimene, kurā ir vīrs, sieva un bērni, ir vērtība, kuru nevajadzētu zaimot. Latvijas kultūra, paražas un vērtības nepieļauj daudzsievību, tādēļ – vai Imants Parādnieks sevi var saukt par godīgu attiecībā pret abām šīm sievietēm? Vai viņš var rādīt labāko piemēru bērniem un Latvijas sabiedrībai?
Vai šāds cilvēks var runāt par “Godīguma reformu”? Vai viņš pats ir gatavs stāties melu detektora priekšā un atbildēt patiesi un atklāti par visiem šiem jautājumiem? Gribētos to ieraudzīt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
