Memorands par Latvijas valstsnācijas interešu nodrošināšanu
Aktīvistu grupa*03.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mūsu valsts pastāvēšanas mērķis ir formulēts Latvijas Republikas Satversmes preambulā: "1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību."
Diemžēl valstī īstenotā politika jau ilgstoši neatbilst latviešu nācijas interesēm. Tāpēc mīlestībā pret savu – latviešu nāciju, un izjūtot atbildību par tās izveidotās Latvijas valsts mūžīgu pastāvēšanu, apzinoties vēsturiskās rusifikācijas postošās sekas mūsu zemē un nācijā, demogrāfisko krīzi un jaunu imigrācijas viļņu draudus, ko veicina Krievijas un Baltkrievijas īstenotais hibrīdkarš, Eiropas liberāļu antinacionālā politika un vietējo politiķu gļēvums, mēs, zemāk minēto organizāciju pilnvarotie pārstāvji un individuālie atbalstītāji, apvienotiem spēkiem vēršamies pie Latvijas varas augstākajām institūcijām ar šādu memorandu:
1. Latvijas valsts mērķis un būtība ir latviešu nācijas interešu aizsargāšana savā zemē. Latviešu nācijas aizsardzībai ir jābūt Latvijas valsts institūciju virsmērķim ikkatrā to lēmumā un rīcībā.
2. Latviešu nācijas aizsardzības pamatprincips ir stipru, necaurlaidīgu robežu noteikšana un sargāšana, to attiecinot gan uz valsts fizisko robežu, gan valodas un kultūras, kā arī morāles robežām.
3. Valsts kultūrpolitikas pamatā jābūt latviešu tautas kultūras vērtību un ētisko principu saglabāšanai, popularizēšanai un attīstīšanai, stiprinot nācijas identitāti, tās dzīvotgribu un gatavību sevi aizsargāt pret ārējiem draudiem.
4. Valstij ir jāveicina latviešu valodas statusa un latviešu kultūras pozīcijas publiskajā telpā, ar politisko gribu un likuma varu novēršot PSRS rusifikācijas sekas un to turpināšanos caur pārprastu humānismu un gļēvu liberālismu.
5. Nav pieļaujama jauna imigrācija, it īpaši attiecībā uz lēto darbaspēku, kas var radīt tādu sociālo katastrofu, kādu patlaban piedzīvo Francija, Zviedrija, Vācija un citas Eiropas valstis. Latviešu nācijas pastāvēšanas intereses un valsts lēmumu suverenitātes princips stāv augstāk par Briseles ierēdniecības unificētajiem lēmumiem, kam nereti nav saskares ar realitāti.
6. Lai novērstu imigrācijas plūsmas, valstij primāri jāiegulda tautas dabiskajā ataudzē, vietējās uzņēmējdarbības attīstībā un jauno tehnoloģiju integrācijā. Jāpārstāj iznīcināt individuālā pašiniciatīva ar smacējošu birokrātiju un neadekvātu nodokļu sistēmu. Nāciju vienojošas valsts attīstības vīzijas trūkums nedrīkst tikt aizstāts ar neapdomīgu visatļautību atsevišķu ekonomisko grupējumu īstermiņa interesēs.
7. Valstij nekavējoties jāatrisina valsts austrumu robežas caurlaidības problēma, lai novērstu Krievijas un Baltkrievijas radīto imigrantu iekļūšanu Latvijā. Jāsadarbojas ar Lietuvu un Poliju robežas izbūvē, jālūdz tām palīdzība un atbalsts straujai robežas izbūvei.
8. Par līdzšinējo valsts austrumu robežas pienācīgas izbūves kavēšanu drošības iestādēm ir jāveic izmeklēšana, izvērtējot atbildīgo amatpersonu iespējamu noziedzīgu nolaidību vai valsts nodevību.
Parakstīt iespējams šeit: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScCLvA-GbfQdzdWXbYinqRdj0hux4QIXSSLG-S9f3GLn0UPBA/viewform?pli=1&fbzx=4670774286618956433
* Līdzšinējie parakstītāji: https://www.aprinkis.lv/index.php/viedokli/44530-aicinot-iesaistities-sabiedribu-publicets-memorands-par-latvijas-valstsnacijas-interesu-nodrosinasanu
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
