Mentu zaņķa visbaisākie stāsti. 2.sērija: “nezin kur un nezin kad notika nezin kas” - viena no visnelietīgākajām un visnoziedzīgākajām Stukānu, Ruku, Grišinu un Bausku metodēm
PIETIEK02.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lato Lapsa sava YouTube ierakstu seriāla „Mentu zaņķa visbaisākie stāsti” 2. sērijā stāsta par vienu no visnelietīgākajām un visnoziedzīgākajām Stukānu, Ruku, Grišinu un Bausku metodēm – „uzcept” apsūdzības, kurās “nezin kur un nezin kad notika nezin kas” un kuras līdz ar to neļauj apsūdzētajiem pierādīt savu alibi.
Publicējam šo ierakstu arī šeit: https://www.youtube.com/watch?app=desktop&v=o4ZIl3xWYoI.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.