„Mentu zaņķis” – no Ruka un Jašina līdz „sunīšiem” Semjonoviem, Kaštaļjanu ģimenei, Veršanskim un pavēļu izpildītājiem

Pietiek lasītājs
24.02.2025.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

A. Ruks iepazinās un nodibināja attiecības ar IKB darbinieci, braucot kopā komandējumos par mūsu nodokļu naudu, bet viņam nebija kauna pavadīt kopā romantiskus vakarus dažādās valstīs, apmaksātās viesnīcās un veidot intīmo dzīvi, kamēr mājās viņu gaidīja uzticīgā sieva ar diviem bērniem, kura, starp citu, arī strādā Valsts policijas IAP.

Turpinot stāstu par attiecībām ar IKB darbinieci, viņai arī ir bērni un jau bijušais vīrs, kurš, starp citu, arī strādā Valsts policijā – OVB. Vēl pirms laulības A. Ruks zvanīja bijušajam IKB darbinieces vīram un „laipni brīdināja”, ka viņam nekavējoties jāpamet dzīvoklis, jo viņš pats drīz tur dzīvos. Tā kā bijušais vīrs nebija pietiekami atjautīgs, viņš neierakstīja šo sarunu un negriezās ar iesniegumu IDB, tā ka stāsts tā arī palika neatklāts. 

Zinot, ka ir tikai laika jautājums, kad viņam vajadzēs atbildēt par interešu konfliktu, A. Ruks ir pārcēlis savu jauno sieviņu uz Starptautiskās sadarbības pārvaldi par priekšnieka vietnieku.

A. Ruka pakļautībā arī tagad ir IAP, kura sadalās grupās - personu novērošana un izsekošana, iekļūšana telpās, audio un video novērošanas ierīču uzstādīšana, iefiltrēšanās vidē, naudas kontrole un personu kontrole.

Izmantojot IAP funkcijas, A. Ruks var daudz ko. Vienības „Omega” priekšnieks ir Kaspars Eināts, kurš ir ļoti uzticīgs Rukam, un jāpiebilst, ka, kā tiek uzskatīts, „Omega” caur sakariem par samaksu veic atsevišķu personu apsardzi.

Turpinām tālāk! Romāns Jašins, kurš dzīvo glītā vietiņā Jūrmalā, pēc „Bunkus stāsta” apd...sās un aizbēga uz kibernoziedzības priekšnieka amatu (tas ir pulkveža amats), lai kā šahā pēc tam censtos izdarīt nākamo gājienu. Kādu? Jā, pareizi - kļūtu par Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku, ieņemot vietu, kurā pašlaik ir Andrejs Grišins – viss ir loģiski un pilnīgi saprotami.

R. Jašins, aizejot no ONSNAP 1. nodaļas priekšnieka amata, atstāja savu cilvēku un izdarīja visu, lai tas cilvēks paliktu par priekšnieku viņa vietā. Kuru? Pāvelu Veršanski, vienu no policijas darbiniekiem, kurš kā liecinieks stostījās Mārtiņa Bunkus tiesas prāvā, – tas ir ļoti uzticīgs un paklausīgs puika, kuram lika aizturēt Lato Lapsu, un viņš to arī izdarīja.

Atkal jautājums - no kura brīža tāda nopietna nodaļa kā ONSNAP, kura specializējas uz slepkavību atklāšanu un personu meklēšanu, veic Lato Lapas aizturēšanu? Izskatās pēc pasūtījuma, jo parasti par tādām lietam varēja atstrādāt arī iecirknis vai Rīgas reģionu pārvalde, smieklīgi. Un it īpaši pēc grāmatas publicēšanas un tā pati nodaļa, par kuru arī rakstīts grāmatā.

Turpinām par Pāvelu Veršanski. Viņš to lietu, kura saistīta ar Lato Lapsu, nozīmēja kontrolēt Mihailam Semjonovam. Mūsu slavenajam sunītim, kurš visticamāk uzsāka operatīvās izstrādes lietu (tā saucamā OIL), kur pirms aizturēšanas arī savāca daudz informācijas. Ja tāda pastāv, rekomendēju griezties pie Ģenerālprokuratūras ar iesniegumu, vai bija izstrāde vai nav, to palīdzēs sagatavot advokāts. Rekomendēju arī palasīt ODL - Operatīvās darbības likumu. 

Tāpat ir informācija par vēl vienu lietu, pat interesantāku – par it kā pasūtītu R. Jašina slepkavības mēģinājumu, par kuru, kāds brīnums pirmā arī uzzināja Romāna Jašina nodaļa. Cilvēks, sēžot cietumā, sagribēja 60. pantu, tas ir žargonā saucamais "skačuha", un pareizi, pie ieslodzītā aizbrauca IAP darbinieki. Uzsākot operatīvo lietu, tika veikts eksperiments, kur ieslodzītais sazinājās ar vienu no izpildītājiem, kurš it kā gribēja nobeigt R. Jašinu.

Tika veikta minētā zvana audio un video kontrole, lai nostiprināti pierādījumus OIL ietvaros. Ieslēdzam loģiku - ja tiešām to vajadzētu izpildīt, vai tad pasūtītājs to darītu ar kaut kādiem narkomāniem? Nu, protams, ka ne, to būtu veikuši profesionāli, speciāli apmācīti, ekipēti citas valsts pilsoņi ar militāru pieredzi, pirms tam noskaidrojot ikdienas dzīves gaitu, maršrutus, utt., tāpēc tas tiešām ir smieklīgi.

Protams, lai kas arī notiktu A. Ruka un A. Grišina policijā, R. Jašins tomēr nevarēja savā nodaļā izmeklēt paša slepkavības pasūtīšanu. Domājot, ka viņš ir ļoti liels stratēģis, viņš atkal izmantoja Semjonovu sunīšus, kas ir loģiski. Jevgeņijs Semjonovs, kurš tagad atalgots ar „Latvijas dzelzceļa” drošības dienesta priekšnieka amatu, nodarbojas ar slepkavības izmeklēšanu un dod to izpildīt kam? Dāvim Eisakam. Ko paklausīgais Dāvis arī dara, bet pēc kāda laika viņš saprot, ka šī lieta ir safabricēta un, neizturot psiholoģisko spriedzi, aiziet no policijas pēc paša vēlēšanas, neraugoties uz savām 90 000 eiro parādsaistībām.

Faktiski no 3. februāra tiek pilnīgi iznīcināta 1. biroja 1. nodaļa, kur no pilnā sastāva paliek 5-6 operatīvie darbinieki. Pārējiem aizejot kur? Uz „Latvijas dzelzceļu” pēc lielās algas kopā ar Jevgeņiju Semjonovu.

Pievērsīsimies vēl vienam ar Lato Lapsas lietu saistītam personāžam vārdā Aleksandrs Kaštaļjans. Viņam ir sieva – Ļena Keine-Kaštaļjana, kurai ne tik sen atgadījās nepatikšanas un aizturēšanas, pateicoties Iekšējās drošības biroja modrībai. Runa bija par zādzību. Par kādu? Par mūsu nodokļu zādzību, mīļie cilvēki. Viņa kopā ar saviem padotajiem it kā strādāja virsstundas, par kurām maksā divas vai pat trīs reizes vairāk, bet virsstundas tomēr bija tikai uz papīra.

Kas notiek tālāk ar Ļenu? Tālāk – tiesa un apsūdzība gan Ļenai, gan vēl vienai personai, uz kuru „mentu zaņķis” nolēmis visu nomest: Ļena neko nezina, zaga gan kopā, bet atbild lai tikai tā otra persona.

Bet tā īsti nesanāca. Pirmā un otrā instance gan pēc sistēmas un shēmas, kas aprakstīta Lato Lapsas hiēnu grāmatās, Ļenu attaisnoja, bet tad Augstākā tiesa lietu atmeta atpakaļ uz pārskatīšanu. Šoreiz „pareizie” tiesneši varētu nepalīdzēt, un, ja Ļenu notiesās, tad Aleksandram Kaštaļjanam arī noslēpuma pielaide pagalam un karjera kriminālpolicijā arī, un „mentu zaņķim” būs nopietns zaudējums.

Seko mums