Meroni, Kariņa darījums un Vonsoviča „draugs” visprokurors – kad, Stukāna kungs?
Aldis Gobzems22.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es biju nolēmis vēl kādu laiku klusēt. Taču Ventspils stāsts, kur grasās tiesāt baseinā noslīkušā bērna vecākus par deklarācijā nenorādīto kompensācijas summu, liek manu klusēšanu pārtraukt. Vismaz uz mirkli. Es neiegrimšu jurisprudencē, nenorādīšu, ka kompensācija vispār nav ienākums, neieslīgšu sašutumā par tiem kretīniem, kuri šo pieļauj. Es gribu uz šo lietu paskatīties no cita skatu punkta.
1. Ģenerālprokuror Stukāna kungs! Kad pie atbildības tiks sauktas visas vai vismaz viena amatpersona, tostarp prokuratūrā, kuras piesedza Meroni un ļāva izsaimniekot simtiem miljonu? Kad? Bez prokuratūras darbinieku piesega tas nebija iespējams! Tas nebija iespējams bez daudzu amatpersonu piesega! Kad?
2. Ģenerālprokuror Stukāna kungs! Kad Jūs atbrīvosiet virsprokuroru Arvīdu Kalniņu? Es neieslīgšu detaļās par viņa saikni ar Vonsoviču. Bet kad? Jūs zināt, par ko. Visi nozarē zina! Kad?
3. Ģenerālprokuror Stukāna kungs! Kad Jūs izmeklēsiet Skolas ielas 2 (kino Pionieris) Kariņu un Gazprom cilvēku, pastkastīšu ofšoru darījumu shēmu ar miljoniem mūsu premjeram un hipotēkām bez seguma? Kad? Un kad Jūs sauksiet pie atbildības par šo klasisko mazgāšanu?
4. Es nerunāšu par visu pārējo, bet, ģenerālprokuror Stukāna kungs! Kad? Jo šīs trīs lietas raksturos Jūs Jūsu amatā. Tieši šīs trīs. Un nevis noslīkuša bērna vecāku terorizēšana.
Kad, ģenerālprokuror Stukāna kungs?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
