Iesaki rakstu: 
“Arestētās mantas glabātājs” Rūdolfs Meroni kriminālprocesā par nelikumīgām darbībām ar šo mantu ir statusā “persona pret kuru sākts kriminālprocess”, - to Rīgas apgabaltiesai apliecinājusi policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde.
Aizbildinoties ar to, ka runa ir par kriminālprocesa materiāliem, Daigas Vilsones vadītā Rīgas apgabaltiesa atsakās publiskot 17. augusta lēmumu, ar kuru R. Meroni ir atcelts no arestētās mantas glabātāja statusa.
Taču ir droši zināms, ka tieši mēnesi pirms šī lēmuma – 17. jūlijā apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā saņemta Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieka vēstule, no kuras redzams, ka R. Meroni ir uzskatāms par personu, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess.
Turklāt jau šā gada februāra sākumā apgabaltiesa saņēmusi citu Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes vēstuli, kurā apliecināts, ka 23. janvārī ir sākts kriminālprocess “par, iespējams, nelikumīgām darbībām” ar arestēto mantu un ka “saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 61. pantu kriminālprocesā Nr. 11810000120 Rūdolfs Meroni ir uzskatāms par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess”.
Tas nozīmē, ka jau pirms pusgada Rīgas apgabaltiesa ir saņēmusi apliecinājumu par kriminālprocesu saistībā ar nelikumībām rīcībā ar arestēto mantu, taču lēmumu pieņēmusi tikai tagad. Detalizētus skaidrojumus par šādu kavēšanos tiesa nesniedz, vien apgalvo, ka šādi rīkoties varējusi vien pēc Kriminālprocesa likuma grozījumu stāšanās spēkā pirms pusotra mēneša.
Kriminālprocess ir kvalificēts pēc Krimināllikuma 308. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm. Šis pants par apķīlātas, arestētas vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā izņemtas mantas izšķērdēšanu, bojāšanu, atsavināšanu, slēpšanu vai iznīcināšanu, kā arī par tās apmainīšanu, ja šādas darbības veikusi persona, kurai šī manta uzticēta, paredz vainīgo sodīt pat ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.
Šis kriminālprocess saistībā ar R. Meroni rīcību, kas Dienā detalizēti tika aprakstīta jau pagājušā gada rudenī, tika sākts tikai pēc Ģenerālprokuratūras stingra norādījuma, jo sākotnēji Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde bija pieņēmusi lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.
Līdz ar to pārvalde jau septiņus mēnešus izmeklē R. Meroni darbības ar, iespējams, pat simtus miljonu eiro vērtu mantu, taču vēl joprojām nav nonākusi pat līdz aizdomās turētā statusa noteikšanai.
Manta, par ko ir runa, ir ar Ģenerālprokuratūras lēmumiem kriminālprocesa ietvaros arestētās Aivaram Lembergam un viņa bērniem piederošās patiesā labuma guvēja tiesības virknē uzņēmumu. R. Meroni ir parakstījies par šīs mantas pieņemšanu glabāšanā, kā arī par atbildību, kas paredzēta Krimināllikuma 308. pantā par šīs mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu vai slēpšanu.
Tikmēr publisko datu bāzu ziņas nepārprotami apliecina, ka tieši R. Meroni pilnvaru laikā par labu AS Latvijas Naftas tranzīts ir ieķīlātas ja ne visas, tad vismaz liela daļa to uzņēmumu kapitāldaļu, kas ir minētas Ģenerālprokuratūras lēmumā par mantas arestu un kuru glabāšana bija uzticēta R. Meroni. Turklāt Šveices advokāts ir bijis visu šo uzņēmumu amatpersona.
Tagad beidzot pievēršot uzmanību šiem faktiem, Rīgas apgabaltiesa ir secinājusi, ka šie apstākļi “kopumā tiesas kolēģijai rada pamatotas šaubas par arestētās mantas glabātāja Rūdolfa Meroni negodprātīgu rīcību ar arestēto mantu”.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
