Meroni atklāj, kā „Latvijas Avīzes” īpašnieks Berķis savulaik „smēlis krējumu” no „Ventbunkera”, izvairoties no nodokļu nomaksas
PIETIEK18.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Latvijas Avīzes” patiesais labuma guvējs un īpašnieks Olafs Berķis kopā ar kompanjoniem vairākus gadus ir izmantojis nelikumīgas shēmas, lai personiskajām vajadzībām „nosmeltu krējumu” Ventspils uzņēmumā Ventbunkers, - nule no „arestētās mantas glabātāja” statusa atceltā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni vēstule un citi dokumenti, kuros izklāstīti šie fakti un kurus Pietiek šodien publicē pilnībā, dod skaidrojumu, kādu iemeslu dēļ R. Meroni ap 2009.-2010. gadu nācās sākt konfliktēt ar Monako iedzīvotāju – tagadējo „mediju magnātu” O. Berķi.
No R. Meroni vēstules, kas datēta ar 2009. gada 4. augustu, izriet, ka tobrīd AS Ventbunkers valde jau trīs gadus pildījusi O. Berķa un viņa kompanjonu uzdevumus, kuri savukārt prettiesiski izdarījuši spiedienu uz valdi, lai tā rīkotos viņu personiskajās un nevis visa uzņēmuma interesēs.
R. Meroni min divus konkrētus gadījumus, kad Ventbunkers, kas līdz tam savus pakalpojumus piedāvājis daudziem klientiem, tos atsevišķās jomās sācis sniegt tikai trim kompānijām – Lukoil grupas uzņēmumam Litasco, kā arī Krievijas naftas treiderim Gunvor International B.V. and Petrotrans Ltd.
„Tas deva iespēju salīdzinoši vienkārši īstenot shēmu, ka Ventbunkeram netiktu samaksāta pilnā cena, par ko bija panākta vienošanās ar Litasco. Šī reālā cena tika sadalīta divās daļās, un viena daļa tika samaksāta Ventbunkeram, bet otra – ārzonu struktūrai, ko kontrolēja „trīs akcionāri”,” O. Berķa shēmu apraksta R. Meroni. „Personiskā sarunā Olafs Berķis atzina šādu shēmu eksistenci. Viņš pat piekrita pārtraukt šīs nelikumīgās darbības, ja tiktu izvēlēts par Ventbunkera padomes priekšsēdētāju.”
Rezultātā paša Ventbunkera saņemtā cena pat nav segusi visus uzņēmuma izdevumus, savukārt aptuveni trīs eiro par katru pārkrauto tonnu aizslīdējuši uz ārzonām, uz „triju akcionāru” personiskajiem kontiem.
Nedaudz atšķirīga shēma realizēta arī ar Gunvor International B.V. and Petrotrans Ltd. Šādā veidā O. Berķis ar kompanjoniem, apejot pārējos akcionārus un iztiekot arī bez nodokļu nomaksas Latvijas valstij, tikuši pie miljoniem eiro. Visticamākais, daļa no šīs naudas izmantota arī Latvijas Avīzes izdevēja iegādei.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.