Meroni grupējums cieš sakāvi Satversmes tiesā – visticamākais, savas juridiskās nekompetences dēļ
Imants Liepiņš09.10.2019.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Pēc Rūdolfa Meroni kontrolē esošās AS Ventbunkers pieteikuma ierosinātā lieta Satversmes tiesā, kurā uzņēmums cīnījās pret pienākumu savākt mazuta tvaikus un citu veselībai un videi kaitīgu smirdoņu, ir izbeigta sakarā ar paša Ventbunkeravienlaicīgu vēršanos Administratīvajā tiesā - juristu rīkošanās pēc principa “dubults neplīst” veiksmes vietā ir atnesusi tūlītēju zaudējumu.
Šonedēļ Satversmes tiesa izplatīja paziņojumu saistībā ar Ventspils brīvostas saistošo noteikumu 100. punktu, kas nosaka: “Iekraujot kuģī naftas produktus vai ķīmiskās vielas, kuru tvaika spiediens (mērot pēc Reida metodes) ir 27,6 kilopaskāli (pie
Ostas uzraugs izvērtē no emisiju un smaku monitoringa sistēmas saņemtos datus, un, ja pārsniegts limits vai smaku koncentrācija uz termināļa teritorijas robežas, pieprasa termināļa operatoram veikt nepieciešamos pasākumus, tai skaitā samazināt kraušanas intensitāti. Operatoram, kas veic mazuta noliešanu no vagoncisternām uz dzelzceļa estakādēm, jānodrošina, lai darbības radītā smaka nepārsniegtu smaku koncentrāciju.” (Noteikumos tālāk minēti arī konkrēti piesārņojuma raksturlielumi.)
Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc AS Ventbunkers pieteikuma. “Prasību izpildei jāizlieto ievērojami finanšu līdzekļi. Tādējādi tiekot apdraudēta Ventbunkera turpmākā pastāvēšana. Tāpat ostas kapteinis varot pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzēja samazina kraušanas intensitāti, bet šāda samazināšana ikreiz tai varot radīt finansiālus zaudējumus,” pieteikuma būtību atreferē Satversmes tiesa. Jāpiezīmē, ka tie Ventspils ķīmisko un lejamkravu uzņēmumi, kas nav R. Meroni kontrolē (te var minēt SIA Ventspils Naftas Termināls, SIA Ventall Termināls un citus) ierīkojuši smirdoņas savākšanas iekārtas jau pirms padsmit gadiem, bet AS Ventamonjaks — pat pirms 40 gadiem, un neviens cits bez Ventbunkera nav mēģinājis stāstīt, ka šo darbu veikšana apdraudot attiecīgo uzņēmumu pastāvēšanu.
Taču tālāk Satversmes tiesa konstatē: “Izskatāmās lietas sagatavošanas laikā Satversmes tiesa saņēma informāciju, ka pieteikuma iesniedzējs pēc tam, kad uz pieteikuma pamata tika ierosināta lieta Satversmes tiesā, uzsāka savu tiesību aizsardzību arī administratīvajā tiesā. Administratīvā rajona tiesa 2019. gada 9. janvārī ierosinājusi administratīvo lietu, bet 2019. gada 21. jūnijā nolēmusi apturēt tiesvedību, jo pieteikuma iesniedzēja 2018. gada 10. augustā jau bija vērsusies Satversmes tiesā, un pēc tās pieteikuma ierosināta lieta.”
Jebkuram juristam ir zināms: ja jebkāda tiesu lieta tiek skatīta vienā tiesā, tad par to pašu prasības priekšmetu nevar rosināt paralēlu tiesvedību citā tiesā — piemēram, strīdu par darba algas piedziņu nevar iesniegt vienlaikus Jūrmalas un Rēzeknes tiesās, jebšu nevar prasīt maksātnespējas procesa ierosināšanu un administratora nozīmēšanu blēdīgai firmai, kas izvairās no 10 tūkstošu eiro maksāšanas preču piegādātājam, ja par tiem pašiem 10 tūkstošiem un tām pašām precēm jau ir celta parasta civiltiesiska strīda prasība vispārējā kārtā. Prasītājam jāizvēlas — vai nu viena, vai otra rīcība, kuras rezultātā prasītājs var sasniegt savu mērķi ātrāk, bet ne vēršanās vairākās tiesās vienlaikus.
Tomēr šoreiz publiski neizziņotu iemeslu dēļ R. Meroni vadītais grupējums, kurš pilnībā kontrolē Ventbunkeru un vēlas arī turpmāk izplatīt smirdoņu, nesavācot naftas produktu tvaikus, ir izdarījis tieši to, ko likums neļauj — vienlaikus ar lietu Satversmes tiesā ierosināts arī administratīvais process.
“Tā kā pieteikuma iesniedzēja [firma] nav izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, tiesvedība izskatāmajā lietā ir izbeidzama,” lakoniski spriež Satversmes tiesa. “Lēmums nav pārsūdzams.”
Pilns spriedums: http://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2018/09/2018-19-03_Lemums_izbeigsana.pdf
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
