Meroni “kohorta” atkārtoti piebalso Lemberga uzskatiem, aicinot apturēt JKP plānus tranzīta nozares turpmākai graušanai
Imants Liepiņš12.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar Rūdolfa Meroni interesēm saistīti spēki atkārtoti nākuši klajā ar publisku paziņojumu, ka ieplānotās “pārmaiņas”, brīvostu pārvaldes no valsts institūcijām padarot par komercuzņēmumiem un tādējādi pakļaujot iespējamai privatizācijai, sagraušot vēl atlikušo tranzītbiznesu.
Medijos jau daudzkārt analizēta pirmā pusgada statistika — pēc tam, kad Saeima un valdība atbalstīja pašvaldību pārstāvju izslēgšanu no brīvostu pārvaldēm, bet Jaunās Konservatīvās partijas politiķi Vašingtonā izlūdzās ASV sankciju uzlikšanu Latvijas valstij pašai piederošajai Ventspils brīvostas pārvaldei, kravu apgrozījums ostās nokrities no 20% (Rīgā) līdz 41% (Ventspilī), kas novedis pie dzelzceļa pārvadāto tranzītkravu apjoma summārā krituma uz pusi. Taču tranzīta nozari politiski kontrolējošā JKP turpina virzīt jaunus veidus, kā graut transportnozari, neraugoties uz šobrīd jau „sasniegtajiem” katastrofālajiem rezultātiem.
Ventspils ostas uzņēmumu darbiniekus apvienojošo arodbiedrību konsultatīvās padomes vadītājs Linards Gulbis izplatījis paziņojumu “Ostu pārvalžu pārvēršana komersantos var novest pie nozares sabrukuma”, kurā ironizē par satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbībām twitterī, kamēr viņa vadītā nozare piedzīvo antirekordu pēc antirekorda: “Ir labi, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits demonstrē pilsonisko aktivitāti un piedalās “sociālā eksperimentā” garo rindu apkarošanā slimnīcas traumatoloģijas nodaļā. Taču, kamēr Linkaits inspicē Veselības ministrijas lauciņu, viņa paša Satiksmes ministrijā tapušais likumprojekts “Grozījumi likumā par ostām” draud novest pie situācijas, kad ostās strādājošie privātie uzņēmumi gūs tādas traumas, kas vairs nebūs savienojamas ar tranzīta biznesa izdzīvošanu.
Katram, kurš kaut nedaudz iedziļinājies biznesa likumsakarībās, ir skaidrs, ka vienā un tanī pašā salīdzinoši šaurajā segmentā strādājošs un ar varas svirām apveltīts valsts uzņēmums vienmēr izkonkurēs privāto. Arī tad, ja sākotnējie nolūki šāda valsts uzņēmuma dibināšanai bijuši kristāltīri. Pieredze rāda, ka pilnīgi pietiek arī ar valsts akciju sabiedrības meitasuzņēmumu, kura intereses saduras ar privāto sektoru, lai sāktos nozarē strādājošo privāto uzņēmēju diskriminācija. [...]
Likumprojekts par Ostu likuma grozījumiem paredz, ka jaunās Ventspils un Rīgas ostas kapitālsabiedrības nodarbosies ar komerciju. Respektīvi, veiks tās pašas funkcijas, ko pašlaik piedāvā privātie uzņēmēji. [...] Likumprojektā iestrādāta vēl kāda “pērle” — proti, ostu kapaitālsabiedrībām noteiks nodarboties arī ar velkoņu pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka ar šo pakalpojumu brīvā tirgus apstākļos nekādu problēmu nav un to ļoti labi veic privātais sektors, tad šāda punkta iekļaušanu grūti vērtēt citādāk, kā privāto komersantu apzinātu izspiešanu no minētā tirgus segmenta.”
Šī jau ir otrā reize, kad ar Rūdolfa Meroni kontrolē esošajiem uzņēmumiem saistītas personas skaļi protestē pret JKP un satiksmes ministra plāniem — pagājušomēnes šādu uzņēmumu veidotā “kabatas asociācija” BATL izplatīja paziņojumu, kurā iebilda pret šiem pašiem JKP plāniem.
Par to, ka arī L. Gulbis ir saistīts ar šiem pašiem uzņēmumiem, jāšaubās nav — viņš 2017. gadā kandidējis Ventspils domes vēlēšanās no t.s. “apvienotā” jeb “Meroni saraksta”: ar 14. numuru izliktais L. Gulbis savā kandidāta anketā kā darbavietu uzrādījis R. Meroni kontrolēto AS Baltijas Ekspresis, kurā viņš ieņēmis Vilcienu kustības organizācijas daļas vadītāja posteni.
Līdz ar to izveidojusies paradoksāla situācija — R. Meroni ietekmes sfērā esošas personas izvērš argumentāciju, kura saskan ar viņu politiskā pretinieka Aivara Lemberga retoriku (tai gan, tiesa, ir pavisam cits pamatojums).
Mediji jau daudzkārt rakstījuši: pēc JKP politiķu Jāņa Bordāna un Jura Juraša iniciatīvas uzliktās ASV sankcijas Ventspils brīvostai nav nodarījušas redzamu kaitējumu A. Lemberga reitingam vēlētāju vidū un līdz ar to viņa ieturētajam politiskajam kursam, taču sankcijas smagi trāpījušas tieši R. Meroni pārvaldītos ostas uzņēmumus, kam gandrīz visiem ievērojami krities apgrozījums un pārkrautā tonnāža.
Iepriekšējais paziņojums:
https://www.pietiek.com/raksti/meroni_algotni_nostajas_pret_linkaita_ostu_reformu
Seko mums 
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
