Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar Rūdolfa Meroni interesēm saistīti spēki atkārtoti nākuši klajā ar publisku paziņojumu, ka ieplānotās “pārmaiņas”, brīvostu pārvaldes no valsts institūcijām padarot par komercuzņēmumiem un tādējādi pakļaujot iespējamai privatizācijai, sagraušot vēl atlikušo tranzītbiznesu.

Medijos jau daudzkārt analizēta pirmā pusgada statistika — pēc tam, kad Saeima un valdība atbalstīja pašvaldību pārstāvju izslēgšanu no brīvostu pārvaldēm, bet Jaunās Konservatīvās partijas politiķi Vašingtonā izlūdzās ASV sankciju uzlikšanu Latvijas valstij pašai piederošajai Ventspils brīvostas pārvaldei, kravu apgrozījums ostās nokrities no 20% (Rīgā) līdz 41% (Ventspilī), kas novedis pie dzelzceļa pārvadāto tranzītkravu apjoma summārā krituma uz pusi. Taču tranzīta nozari politiski kontrolējošā JKP turpina virzīt jaunus veidus, kā graut transportnozari, neraugoties uz šobrīd jau „sasniegtajiem” katastrofālajiem rezultātiem.

Ventspils ostas uzņēmumu darbiniekus apvienojošo arodbiedrību konsultatīvās padomes vadītājs Linards Gulbis izplatījis paziņojumu “Ostu pārvalžu pārvēršana komersantos var novest pie nozares sabrukuma”, kurā ironizē par satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbībām twitterī, kamēr viņa vadītā nozare piedzīvo antirekordu pēc antirekorda: “Ir labi, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits demonstrē pilsonisko aktivitāti un piedalās “sociālā eksperimentā” garo rindu apkarošanā slimnīcas traumatoloģijas nodaļā. Taču, kamēr Linkaits inspicē Veselības ministrijas lauciņu, viņa paša Satiksmes ministrijā tapušais likumprojekts “Grozījumi likumā par ostām” draud novest pie situācijas, kad ostās strādājošie privātie uzņēmumi gūs tādas traumas, kas vairs nebūs savienojamas ar tranzīta biznesa izdzīvošanu.

Katram, kurš kaut nedaudz iedziļinājies biznesa likumsakarībās, ir skaidrs, ka vienā un tanī pašā salīdzinoši šaurajā segmentā strādājošs un ar varas svirām apveltīts valsts uzņēmums vienmēr izkonkurēs privāto. Arī tad, ja sākotnējie nolūki šāda valsts uzņēmuma dibināšanai bijuši kristāltīri. Pieredze rāda, ka pilnīgi pietiek arī ar valsts akciju sabiedrības meitasuzņēmumu, kura intereses saduras ar privāto sektoru, lai sāktos nozarē strādājošo privāto uzņēmēju diskriminācija. [...]

Likumprojekts par Ostu likuma grozījumiem paredz, ka jaunās Ventspils un Rīgas ostas kapitālsabiedrības nodarbosies ar komerciju. Respektīvi, veiks tās pašas funkcijas, ko pašlaik piedāvā privātie uzņēmēji. [...] Likumprojektā iestrādāta vēl kāda “pērle” — proti, ostu kapaitālsabiedrībām noteiks nodarboties arī ar velkoņu pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka ar šo pakalpojumu brīvā tirgus apstākļos nekādu problēmu nav un to ļoti labi veic privātais sektors, tad šāda punkta iekļaušanu grūti vērtēt citādāk, kā privāto komersantu apzinātu izspiešanu no minētā tirgus segmenta.”

Šī jau ir otrā reize, kad ar Rūdolfa Meroni kontrolē esošajiem uzņēmumiem saistītas personas skaļi protestē pret JKP un satiksmes ministra plāniem — pagājušomēnes šādu uzņēmumu veidotā “kabatas asociācija” BATL izplatīja paziņojumu, kurā iebilda pret šiem pašiem JKP plāniem.

Par to, ka arī L. Gulbis ir saistīts ar šiem pašiem uzņēmumiem, jāšaubās nav — viņš 2017. gadā kandidējis Ventspils domes vēlēšanās no t.s. “apvienotā” jeb “Meroni saraksta”: ar 14. numuru izliktais L. Gulbis savā kandidāta anketā kā darbavietu uzrādījis R. Meroni kontrolēto AS Baltijas Ekspresis, kurā viņš ieņēmis Vilcienu kustības organizācijas daļas vadītāja posteni.

Līdz ar to izveidojusies paradoksāla situācija — R. Meroni ietekmes sfērā esošas personas izvērš argumentāciju, kura saskan ar viņu politiskā pretinieka Aivara Lemberga retoriku (tai gan, tiesa, ir pavisam cits pamatojums).

Mediji jau daudzkārt rakstījuši: pēc JKP politiķu Jāņa Bordāna un Jura Juraša iniciatīvas uzliktās ASV sankcijas Ventspils brīvostai nav nodarījušas redzamu kaitējumu A. Lemberga reitingam vēlētāju vidū un līdz ar to viņa ieturētajam politiskajam kursam, taču sankcijas smagi trāpījušas tieši R. Meroni pārvaldītos ostas uzņēmumus, kam gandrīz visiem ievērojami krities apgrozījums un pārkrautā tonnāža.

Iepriekšējais paziņojums:

https://www.pietiek.com/raksti/meroni_algotni_nostajas_pret_linkaita_ostu_reformu

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...