Meroni no Šveices advokāta un arestētās mantas glabātāja kļuvis par “personu, kas parakstījusies zemāk”
Imants Liepiņš19.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Oficiālā atbildē Latvijas iestādēm, kurā bijušais Šveices advokāts Rūdolfs Meroni faktiski paziņo, ka arestēto mantu tik drīz (un varbūt vispār) negatavojas nodot, no šīs mantas glabāšanas Ventspils kriminālprocesos atceltais jurists sācis sevi dēvēt pa jaunam – par “personu, kas parakstījusies zemāk”.
Juridiskā kara hronoloģija
Rīgas apgabaltiesa lēmumu par arestētās mantas pārņemšanu Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) valdījumā gan pieņēmusi, bet izpildīt to neviens pagaidām nav centies, un arī gribēšana izpildīt šo lēmumu, kas pirms diviem mēnešiem sākotnēji bija konstatējama, ir izplēnējusi.
Ja sarindojam hronoloģiski notikumus, tad var redzēt, ka cīņa par arestētās mantas atdošanu brīžam vairāk izskatās pēc Azerbaidžānas un Armēnijas cīņas par Kalnu Karabahu:
17. augusts — tiesa paziņo, ka R. Meroni beidzot atcelts no arestētās mantas glabāšanas, jo par viņa veikto “glabāšanu” ierosināts kriminālprocess, kurā R. Meroni ir statuss kā personai, kam tiesības uz aizstāvību (kas var būt vai nu aizdomās turamais, vai apsūdzētais).
18. augusts — prokurors Juris Juriss komentē: “Nodrošinājuma valsts aģentūrai arestētās mantas pārņemšanas process būs komplicēts. [...] 2007. gadā Meroni netika izvēlēts nejauši, jo viņš atsevišķos Ventspils uzņēmumu mātes struktūrās bija amatpersona, kuras pienākumos ietilpa rūpēties par mantu kā gādīgam saimniekam.”
19. augusts — iespējas īstenot lēmumu par arestētās mantas pārņemšanu no Meroni ir neskaidras, jo nav zināms pat kopējais mantas stāvoklis (t.i., arestēto uzņēmumu finansiālā un tiesiskā situācija ne par vienu no šiem uzņēmumiem atsevišķi, kur nu vēl kopā); NVA izsūta uzaicinājumu R. Meroni atdot mantu.
24. augusts — Nodrošinājuma valsts aģentūra atzīst, ka tai šis gadījums ir “unikāls un neordinārs”, jo tā nekad nav glabājusi arestētus vērtspapīrus un patiesā labuma guvēja tiesības, bet Rīgas Apgabaltiesa norobežojas no problēmām ar mantas pārņemšanu.
25. augusts — Rīgas apgabaltiesnese Irīna Jansone spiesta atzīt, ka nemaz neesot zināms, kur R. Meroni atrast vai kā pieprasīt mantu atpakaļ: “Mantu Rūdolfam Meroni bija nodevis procesa virzītājs (prokurors), līdz ar ko [...] Meroni ir jānodod NVA tā manta, kuru viņš bija saņēmis un glabājis no toreizējā procesa virzītāja prokurora. [...] Mantas glabātājs R. Meroni ir atbildīgs par mantas saglabāšanu. Tiesas rīcībā ir vienīgi tā kontaktadrese, kuru lietā ir norādījis iepriekšējais procesa virzītājs — prokurors, minētā adrese par arestētās mantas nodošanas adresi ir norādīta arī [2007. gada] lēmumā par aresta uzlikšanu mantai. Rūdolfs Meroni, kurš ir atbildīgs par arestētās mantas glabāšanu, tiesai nekādu citu adresi saistībā ar arestēto mantu nav norādījis.”
3. septembris — R. Meroni intereses apkalpojošais Rīgas advokāts Daimārs Škutāns komentē: R. Meroni zinot par Rīgas apgabaltiesas lēmumu [atņemt viņam arestēto mantu], taču oficiāli šo tiesas lēmumu neesot saņēmis. Kad lēmums tiks saņemts, R. Meroni to analizēs un lems par tālāko rīcību: “Neatkarīgi no tiesas lēmuma, Meroni caur korporatīvo struktūru vēl arvien kontrolē uzņēmumus, kuros atrodas arestētā manta,” līdz ar ko R. Meroni nemaz nevarot atcelt no amatiem tādās akciju sabiedrībās kā Kālija Parks, Ventspils Tirdzniecības Osta, Baltic Coal Terminal “bez abpusējas piekrišanas”, tā D. Škutāns.
22. septembris — R. Meroni atbild uz NVA vēstuli, izsmejot Latvijas valsts centienus.
29. septembris — noplacis arestētās mantas pārņemšanas entuziasms: “Aģentūra nosūtījusi Rūdolfam Meroni ar lūgumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pēc vēstules saņemšanas, rakstveidā informēt Aģentūru par veidu, kādā līdz šim tika nodrošināta tiesas lēmumā minētās mantas glabāšana, kā arī sniegt informāciju par laiku un kārtību, kādā tiks nodrošināta mantas nodošana glabāšanā Aģentūrai, kā arī informāciju par personu vai personām, kuras nodrošinās mantas nodošanu Aģentūrai. Informējam, ka lēmumā nav norādīts termiņš, kurā R. Meroni ir pienākums nodot minētajā lēmumā norādīto arestēto mantu Aģentūrai. Lēmums neparedz atcelt R. Meroni no direktora amata ārvalstu kompānijās un no padomes priekšsēdētāja amata Latvijas uzņēmumos. Aģentūra nav piesaistījusi [speciālista sniegtu] ārpakalpojumu arestētās mantas pārņemšanai un informē, ka šobrīd neizskata jautājumu par konkrētu personu pilnvarošanu pārstāvēt Aģentūru,” žurnālistiem rakstiski atbild tās direktors Ēriks Ivanovs.
1. oktobris — Apgabaltiesa tulko R. Meroni vēstuli, kuru tai pārsūtījis Ē. Ivanovs, bet neļauj ar R. Meroni rakstīto iepazīties plašai sabiedrībai. Arī Ģenerālprokuratūra sāk norobežoties no notiekošā.
26. oktobris — nevis Latvijas varasiestādes pieprasa paskaidrojumus R. Meroni par nobēdzināto mantu, bet gan R. Meroni pieprasa paskaidrojumus Latvijas valstij par tiesas pieņemto lēmumu!
Mantas glabāšana kļuvusi prettiesiska?
Advokāts Māris Grudulis apstiprinājis, ka R. Meroni atbilde pēc iztulkošanas ievietota lietas materiālos un līdz ar to tagad pieejama visiem lietas dalībniekiem. Izrādās, ka savā atbildē R. Meroni nesola nekavējoties pildīt apgabaltiesas šā gada 17. augusta lēmumu un nodot NVA mantu.
Tagad R. Meroni sola apsvērt, vai nepārsūdzēt šo lēmumu, kā arī “izvērtēt Rīgas apgabaltiesas 17. augusta lēmuma īstenošanas juridiskās sekas katrā konkrētajā jurisdikcijā”, jo lēmumā minētie uzņēmumi reģistrēti Šveicē, Lihtenšteinā, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē un rindā ar Karību salām, kurās katrā ir sava paveida jurisdikcija. Par Latvijas valsts uzdrīkstēšanos atprasīt viņam reiz uzticēto arestēto mantu R. Meroni pauž sašutumu un pieprasa valstij “skaidrojumu par gala rezultātu, ko NVA vēlas sasniegt, veicot paredzēto aktīvu pārņemšanu”.
R. Meroni pārmet Latvijas varasiestādēm, ka saņēmis vēstuli angliski, kas nav Šveices oficiālā valoda, un ka to saņēmis tiešā ceļā, nevis ar starptautiskās tiesiskās palīdzības starpniecību. Šveices Konfederācijā ir četras valsts valodas — vācu, franču, itāļu un retoromāņu. Jāpiebilst, ka idkienā R. Meroni ar saviem līdzzinātājiem sarakstās angliski, kā tas redzams neskaitāmās nopludinātās e-pasta vēstulēs, un arī ar žurnālistiem viņš iepriekšējos gados runājis angliski — tas ir, kad vēl to darīja.
“Zemāk parakstījusies persona”
Savā atbildē R. Meroni pārgājis uz pavisam savādu izteiksmes veidu, sevi dēvējot par “zemāk parakstījušos personu”. Piemēram, “zemāk parakstījusies persona to [lēmumu] nesaņēma ar starptautiskās tiesiskās palīdzības starpniecību. Saņemtais lēmums bija tikai angļu valodā, kas nav Šveices oficiālā valoda. Lēmuma oriģināls latviešu valodā netika nosūtīts. Lēmuma tulkojums tiek šobrīd izvērtēts, un tiek apsvērta iespēja pārsūdzēt šo lēmumu. Tikai pēc norādīto darbību pabeigšanas zemāk parakstījusies persona varēs informēt adresātu par dažādiem apstākļiem, kas attiecas uz attiecīgajiem aktīviem. Būs nepieciešams sagatavot pārskatu par katru arestēto aktīvu pozīciju, jo nepieciešams izskaidrot katras arestēto aktīvu pozīcijas konkrēto tiesisko situāciju”, - šādi raksta “zemāk parakstījusies persona”.
R. Meroni nez kāpēc pieprasījis pamatot Nodrošinājuma valsts aģentūras uzdrošināšanos tiešā veidā, bez tiesiskās palīdzības lūguma, sūtīt viņam vēstuli, pie kam angļu valodā, kuru adresāts pārvalda: “Zemāk parakstījusies persona aicina norādīt konkrētās tiesību aktu normas, kas būtu saistošas personai, kura parakstījusies zemāk, un piešķir tiesības sūtīt tiesiskos pieprasījumus tiešā veidā personai, kura parakstījusies zemāk (bez starptautiskās tiesiskās palīdzības starpniecības), turklāt angļu valodā.”
Spiests atzīt: arests mantai faktiski nemaz nav uzlikts
Vēstulē R. Meroni apstiprinājis to, par ko iepriekš neskaitāmos lūgumos brīdināja tiesas procesa dalībnieki un speciālisti, kas tā vai citādi bija saistīti ar arestētajiem uzņēmumiem, — ka daļa no arestētās mantas nemaz nav tikusi arestēta:
“Visi iepriekš minētie aktīvi atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas un jurisdikcijas, un tie atrodas lēmumā norādītajos uzņēmumos, nevis personīgi pie personas, kura parakstījusies zemāk. Turklāt lielākā daļa aktīvu pastāv dematerializētā veidā, piemēram, galīgā patiesā labuma guvēja tiesības. Pēc personas, kura parakstījusies zemāk, rīcībā esošās informācijas un pārliecības, rīkojums par aresta uzlikšanu iepriekš minētajiem aktīviem attiecīgajās jurisdikcijās nav ticis atzīts un īstenots.
Tādēļ zemāk parakstījusies persona aicina adresātu norādīt arī konkrētās tiesību aktu normas, kas būtu saistošas personai, kura parakstījusies zemāk, un adresātam piešķir tiesības noteikt termiņus personai, kura parakstījusies zemāk, [...] kā arī likt personai, kura parakstījusies zemāk, nodot attiecīgos aktīvus NVA, ņemot vērā faktu, ka to faktiskā atrašanās vieta ir konkrētie uzņēmumi, nevis pie personas, kura parakstījusies zemāk.”
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
