Meroni paslepus kontrolēta vietne metas glābt Meroni paslepus kontrolēto „Baltijas ekspresi”
PIETIEK12.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Pietiek atklāja, ka „arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni paslepus kontrolētā AS Baltijas ekspresis varētu kļūt par vienu no uzņēmumiem, kuriem par patieso labuma guvēju slēpšanu tiek piemērota piespiedu likvidācija, jo šī akciju sabiedrība jau divreiz ir iesniegusi defektīvus datus par saviem patiesajiem īpašniekiem un pašlaik Uzņēmumu reģistrs tai devis laiku līdz 26. augustam, Meroni tāpat paslepus kontrolētā vietne BNN izplatījusi uzņēmuma vadītāja, nule tiesvedībā pret LDz Cargo zaudējušā Māra Bremzes versiju – šajās ķibelēs esot vainojams… uzņēmums Latvijas dzelzceļš. Pārpublicējam šo interesanto versiju pilnībā:
„Paniskās bailēs par vietu tirgū LDz mēģina graut Baltijas ekspreša reputāciju, pieļauj Bremze
Elizabete Mežule
«Ideoloģiska kara iespaidā, kuru Latvijas dzelzceļš (LDz) ved pret Baltijas ekspresi, ir novērojama vēlme finansēt nepatiesus propagandas rakstus par Baltijas ekspreša likvidāciju. Kamēr realitātē uzņēmumam vienkārši notiek normāls darba process ar Uzņēmumu reģistru (UR), lai iesniegtu informāciju par patiesā labuma guvējiem tieši tādā apjomā, kādā UR to grib redzēt.» Tā par izplatīto informāciju, ka Baltijas ekspresim varētu draudēt piespiedu likvidācija, izsakās uzņēmuma vadītājs Māris Bremze.
«Visticamāk, LDz koncernā ir paniskas bailes, kas notiks ar pārvadājumiem, tāpēc Latvijas dzelzceļš mēģina ar nepiedienīgiem paņēmieniem graut Baltijas ekspreša reputāciju.»
«Baltijas ekspreša pārvadājumu apjoms šī gada pirmajā pusgadā ir pieaudzis, kamēr LDz «karsti mīļotā» meitasuzņēmuma LDz Cargo apjoms ir ievērojami samazinājies,» norāda Bremze.
«Tas ir arī viss. Bet realitāte ir cita – mēs maksājam daudz lielākus nodokļus uz vienu strādājošo nekā LDz,» piebilst Baltijas Ekspresis vadītājs.
Tāpat ir jāņem vērā tas, ka arī Latvijas dzelzceļa administrācija (LDzA) pakāpeniski izdara spiedienu uz LDz, lai pārvadājumu tirgus beidzot būtu tomēr atvērts. «Lai LDz Cargo monopola pakalpojumi, kas viņiem dod priekšrocības pārvadājumu tirgū, beigtos,» norāda Bremze.
«UR ir divas reizes palūdzis precizēt ziņas jeb sniegt papildu informāciju, kā arī iedevis mums laiku to sagatavot. Tur nekāda traģēdija un trauksme tādā izpratnē, kādā to mēģina pasniegt ar melīgu propagandu, nav,» skaidro Bremze.
Baltijas ekspreša vadītājs arī uzsver, ka uzņēmumam nav izteikts nekāds brīdinājums. «Ir pieņemts lēmums, ar kuru pagarināts termiņš, kad varam iesniegt datus par patiesā labuma guvējiem.»
Arī citām kompānijām ir bijusi līdzīga situācija ar UR, kad tas palūdz precizēt datus par patiesā labuma guvējiem. «Būtu labāk uztraukušies par to, kāpēc LDz kā valstij piederoša kompānija kopš 2007.gada neievēro likumus, kas nosaka, kad jebkuram pārvadātājam ir brīva piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai.»”
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
