Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pateicoties t.s. “Meroni stipendiātu” sarakstam iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, priekšvēlēšanu cīņa Ventspilī tā īsti nav atslābusi kopš 2016. gada. Visas idejas izmēģinātas, tālab jaunie priekšlikumi izskatās izstrādāti pilnmēness laikā. Pirms nedēļas vietnē ar nosaukumu Ventspilnieks.lv pašreizējais domes deputāts Aivis Landmanis nācis klajā ar aicinājumu izveidot speciālu pārvaldi, kas sauktos “Darīsim Ventspili diženu! pārvalde”.

Attiecīga nosaukuma rakstā deputāts, kurš saņem naudu no Rūdolfa Meroni kontrolētām juridiskām personām, izklāsta savas pretenzijas uz “diženumu” pilsētā. “Uztveriet šo kā izaicinājumu plašākai diskusijai. Šoreiz — kā uzlabot pilsētas pārvaldi,” raksta deputāts, uzreiz liekot priekšā ierosinājumus, kā šo pārvaldi nevis uzlabot, bet graut: A. Landmanim nepatīk pašreizējā situācija, kurā iedzīvotāji un speciālisti tiek iesaistīti dažādās pašvaldības komisijās, padomēs un darba grupās. Tajās visās tiek iekļauti daži domes deputāti līdz ar skaitā daudziem pārstāvjiem no vēlētājiem, sabiedriskajām organizācijām, kā arī nozares speciālisti — šāda kārtība pastāv arī Rīgā un citur: neviens jautājums nevar nonākt komitejās un domes sēdēs, kamēr to nav apsprieduši reāli speciālisti un iedzīvotāju izvirzīti pārstāvji, un tikai pēc tam, kad saņemts pozitīvs vērtējums, priekšlikumi tiek virzīti uz domes sēdi.

Atšķirībā no citām pašvaldībām Ventspilī šajā darbā iesaista ne tikai pozīcijas un opozīcijas deputātus, bet pat tādu partiju biedrus, kas piedalījušies pašvaldību vēlēšanās, tomēr nav tikuši pāri 5% barjerai, kā arī dod plašas iespējas apolitiskiem aktīvistiem un partiju nebiedriem piedalīties pašvaldības lēmumu izlemšanā. (Jāatceras, ka likumi neļauj daudzām sabiedrības grupām — policistiem, tiesnešiem, prokuroriem, ugunsdzēsējiem utt. — vispār būt partiju biedriem, kur nu vēl tikt ievēlētiem, taču arī viņiem ir Satversmē noteiktas tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbā.) Tagad A. Landmanis piedāvā šo kārtību iznīcināt, visu spriešanu atstājot tikai tām 13 personām, kas iekļuvušas Ventspils domē, vienlaikus piesaucot “denokrātiju”.

Tāpat A. Landmanis aicina izbeigt publiskās preses konferences Ventspils domē, uz kurām var ierasties ikviens žurnālists no jebkura medija (sākot no reģionālajiem Kurzemes medijiem un beidzot ar Latvijā strādājošiem ārzemju mediju korespondentiem), lai uzdotu jebkādus jautājumus. Deputāts aicina ieviest varas iepriekš sagatavotu un kontrolētu pašvaldības propagandas orgānu: “Tā vietā būtu jāizdod un bez maksas ventspilniekiem jāizdala pašvaldības informatīvais buklets.”

Jau gadiem ilgi Latvijas Žurnālistu savienība un citas mediju nozares profesionālās organizācijas prasa Saeimai ierobežot deputātu pašslavināšanos šādos “pašvaldību biļetenos”, kas nedarbojas saskaņā ar mediju profesionālajiem principiem — Latvijas pašvaldību preses sekretāru sarakstīti un tiražēti “biļeteni”, kas izliekas par medijiem, tikuši nosodīti pat starptautiskā līmenī no Reportieru bez Robežām puses. Tieši šobrīd Saeima beidzot ievieš ierobežojumus tādiem propagandas izdevumiem — līdz šim Ventspils (līdzās Ludzai, Rūjienai un dažām citām pašvaldībām) tika minēta starp pozitīvajiem piemēriem, kur šādi biļeteni netiek veidoti. Tagad A. Landmanis aicina ieviest sliktāko praksi, kas izpelnījusies pat starptautisku nosodījumu.

Jāpiezīmē, ka Aivis Landmanis domē bija ievēlēts 2013. gadā, kad strādāja Rūdolfa Meroni kontrolētajā AS Kālija Parks par “komercdarbības konsultantu”. Kamēr A. Landmanis sniedza Kālija Parkam “komercdarbības konsultācijas”, par to saņemot apaļus 3000 latus jeb 4268 eiro mēnesī, kas veidoja 40,6 līdz 51 tūkstoti eiro gadā, darbinieku skaits Kālija Parkā samazinājās no 145 strādājošajiem līdz 10 (!!!) nodarbinātajiem.

Brīdī, kad pārkrautais kālija apjoms terminālā nokritās līdz visu laiku absolūti sliktākajam rādītājam — 120 tūkstošiem tonnu visa 2014. gada garumā, A. Landmanis beidzot no komercdarbības konsultanta posteņa tika atbrīvots. Un notika brīnums: nākamajā gadā, kolīdz A. Landmanis bija beidzis sniegt Kālija Parkam konsultācijas komercdarbībā, kravu apjoms trīskāršojās, līdz sasniedza 380 tūkstošus tonnu! Pieaugums gan neļāva atgūt kādreizējos 5,5 miljonus tonnu gadā: uzņēmums kopš A. Landmaņa “komercdarbības konsultāciju” laikiem turpina pārkraut zem ceturtdaļmiljona tonnu gadā, knapi velkot dzīvību.

Savukārt pati ideja par to, ka jāveido “Darīsim Ventspili diženu! pārvalde”, varētu būt datējama vēl ar periodu pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām. Viens no 2017. gada pašvaldību vēlēšanu kandidātiem Vigo Sviķekalns vēlāk žurnālistiem skeptiski stāstīja, ka ar toreizējiem kandidātiem, kuru starpā bija arī abi Landmaņu brāļi, braucis runāt pats Rūdolfs Meroni, kas nācis klajā ar šādu izteikumu: “Make Ventspils Great Again!”

Tiesa gan, drīz vien saraksta kandidātu plāniem par uzvaru iepriekšējās vēlēšanās Ventspilī izrādījies nopietns šķērslis — paši saraksta kandiāti. “Bruno Jurševics (trešais 2017. gada vēlēšanu sarakstā) pēkšņi sāka dot rīkojumus, un es nekādi nevarēju saprast, no kurienes tam visam aug kājas,” vēlāk atcerējās V. Sviķekalns. “[2016. gada] decembrī notika kārtējā sapulce, kurā pēkšņi parādījās brāļi Landmaņi, Ģirts Valdis Kristovskis, Gita Rēvalde. Mūs sāka sadalīt pa vagoniņiem: pirmajā vagoniņā — Reģionu apvienība, otrajā — Vienotība, trešajā — uzņēmēji... Kādi vagoniņi? Neko nesapratu. Katrā vagoniņā būs pa četriem pārstāvjiem no katras partijas, man skaidroja.”

Jau toreiz V. Sviķekalns sajutis, ka šos vagoniņus kāds stumj. Viņš piegājis pie Ģ. V. Kristovska (pirmais sarakstā) un pavaicājis: “Ģirt, tu būsi līderis? Tu būsi mūsu lokomotīve, kas visu organizē?” Tas izvairīgi atbildējis, ka brauks uz Ventspili, bet visu organizēs citi. V. Sviķekalnam tomēr gribējās zināt, kurš tad ir šīs izrādes režisors? Atbildes vietā atkal izskanējis: jums visu izstāstīs un paskaidros, pašiem neko darīt nevajadzēs.

Katram kandidātam atsūtīja pašam savu konsultantu, kuram vajadzēja iemācīt, kas un kā ir jārunā ar vēlētājiem, kā izturēties un kā ģērbties. Bija atbraucis speciāls fotogrāfs, lai izveidotu kandidātu portretus. Visi instruktori bija no Rīgas, labi sagatavojušies. V. Sviķekalnam konsultācijas sniedza divas skaistas meitenes. Priekšvēlēšanu partiju sapulces sāka notikt ārpus Ventspils — greznās viesu mājās, ar pavāriem, bāru un alkoholu, pirtīm. V. Sviķekalnam kā uzņēmējam uzreiz radās jautājums: cik tas viss maksā, un kas par to maksās? Atbilde skanēja: par visu ir samaksāts!

Instruktoru sapulcēs bijis vairāk nekā pašu kandidātu. V. Sviķekalns atcerējās savas sajūtas no runāšanas ar instruktoriem, kas viņam atgādināja neirolingvistisko programmēšanu vai Kašpirovska manipulācijas. Bija atbraukusi televīzija — filmēja, kā kandidāti uzvedas, kustas.

Instruktori bija atveduši arī savus uzvalkus kandidātu fotografēšanai. Būdams uzņēmējs, kurš apzinās naudas vērtību, V. Sviķekalns piefiksējis, ka viņam tikusī kaklasaite maksājusi divarpus simtus eiro, bet žakete — teju tūkstoti. Tomēr pēc fotografēšanās visus uzvalkus, kreklus un aksesuārus instruktori aizveduši atpakaļ.

Viss faktiskais priekšvēlēšanu darbs bija miglā tīts, tajā skaitā iknedēļas bezmaksas avīzes Ventspilnieks.lv drukāšana un piegādāšana visās 17 000 pastkastītēs Ventspilī. V. Sviķekalns mēģināja tomēr sadzirdēt no Kristovska, ko viņš pats iecerējis darīt. Izrādījās — “rakstīt grāmatas”. Starp Ģ. V. Kristovski un pārējiem kandidātiem bijusi jaušama distance. Pat tad, kad visi dzēra alu, viņš palūdza, lai viņam kāds atver pudeli. Sievietes jokoja: esi vīrietis, atver pats!

Tā kā 2017. gada vēlēšanās grāmatu rakstīšana tomēr izšķirošās sekmes neatnesa, tad tagad A. Landmanis (kurš regulāri ņēmis pa tradicionālajiem 5000 eiro mēnesī no R. Meroni kontrolē esošajām struktūrām) ķēries pie veco ideju pārstrādāšanas. Rezultāts gan ir tāds, ka nedēļas laikā kopš publicēšanas A. Landmaņa rakstu “Darīsim Ventspili diženu! pārvalde” portālā atvēruši veseli 97 lasītāji.

Par tēmu: Meroni uzņēmumi turpinājuši maksāt vismaz 50 tūkstošus gadā “vajadzīgajiem” politiķiem

https://www.pietiek.com/raksti/meroni_uznemumi_turpinajusi_maksat_vismaz_50_tukstosus_gada_vajadzigajiem_politikiem

“Norāva Rēvaldes fotogrāfiju no sienas”: kā darbībā izpaudies Meroni finansējums partijām

https://www.pietiek.com/raksti/norava_revaldes_fotografiju_no_sienas_ka_darbiba_izpaudies_meroni_finansejums_partijam

Politiskais cinisms:

https://www.pietiek.com/raksti/politiskais_cinisms_meroni_sabiedrotie_izraisa_oglu_puteklu_katastrofu_ventspili,_lai_taja_varetu_vainot_pilsetas_domi,_kura_pasi_ir_deputati

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...