Meroni vēl gadiem ilgi nebūs jāuztraucas par tiesas blakuslēmumu, kas aicina policiju izvērtēt kriminālprocesa sākšanu par rīcību ar “apsaimniekoto” mantu
PIETIEK08.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Paradoksāli, bet fakts: Šveices juristam Rūdolfam Meroni vēl gadiem ilgi nebūs jāuztraucas par Rīgas apgabaltiesas šā gada 22. februāra blakuslēmumu Aivara Lemberga krimināllietā, uzdodot Valsts policijai izvērtēt, vai pret R. Meroni uzsākams kriminālprocess par tiesas 2020. gada 17. augusta lēmuma nepildīšanu saistībā ar viņa „apsaimniekoto”, bet faktiski izsaimniekoto mantu. Iemesls – šis blakuslēmums vēl nemaz nav stājies spēkā.
“Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 533. panta pirmo daļu tiesas kolēģija nolēma: krimināllietā Nr.12812001408, Nr.12812001608 pieņemt blakus lēmumu un informēt Valsts policiju par krimināllietā konstatētajiem apstākļiem - par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020. gada 17. augusta lēmuma neizpildīšanu-, jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu pret Rūdolfu Meroni par Krimināllikuma 296. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Blakus lēmumu var pārsūdzēt tikai reizē ar tiesas pieņemtā galīgā nolēmuma pārsūdzēšanu,” teikts tiesas pieņemtajā blakuslēmumā.
Taču četrarpus mēnešu laikā lēmums policijai nav un vēl ilgi netiks nosūtīts. „Lēmums nav nosūtīts, jo nav stājies likumīgā spēkā un to var pārsūdzēt kopā ar spriedumu,” – šādu atbildi uz jautājumu, kādu iemeslu dēļ Rīgas apgabaltiesa nav nosūtījusi Valsts policijas blakuslēmumu, sniedz apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze juridiskās lingvistikas jautājumos Anna Lange.
Tā kā ir pilnīgi skaidrs, ka Rīgas apgabaltiesas spriedums tiks pārsūdzēts, tad tiesas blakuslēmums Valsts policijai netiks nosūtīts, visticamākais, ne tikai mēnešiem, bet pat gadiem ilgi, un visu šo laiku R. Meroni vismaz šajā sakarā nebūs jāuztraucas par to, ka sakarā ar izvairīšanos no mantas nodošanas viņam var draudēt kādas kriminālas nepatikšanas.
Turklāt pat tad, ja kādreiz lēmums tomēr stāsies spēkā, Valsts policija nolems sākt kriminālprocesu un tas sasniegs tiesu, R. Meroni var īpaši neuztraukties. Krimināllikuma 296. panta pirmajā daļā par tiesas lēmuma nepildīšanu minēts: “Par tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai tas pēc likuma vai uzlikta uzdevuma bija jāizpilda, - soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”
Līdz ar to R. Meroni nekas netraucē turpināt šajā jautājumā turpināt vazāt Latvijas iestādes aiz deguna - par to bezpalīdzīgumu Pietiek rakstījis jau vairākkārt – un „apsaimniekot” vēl neizsaimniekoto un īpašumtiesības nemainījušo mantu, kurai saskaņā ar tiesas spriedumu (ja nākamās instances nemainīs apgabaltiesas nolēmumu) it kā vajadzētu nonākt valsts īpašumā.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
