Meroni vēl gadiem ilgi nebūs jāuztraucas par tiesas blakuslēmumu, kas aicina policiju izvērtēt kriminālprocesa sākšanu par rīcību ar “apsaimniekoto” mantu
PIETIEK08.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Paradoksāli, bet fakts: Šveices juristam Rūdolfam Meroni vēl gadiem ilgi nebūs jāuztraucas par Rīgas apgabaltiesas šā gada 22. februāra blakuslēmumu Aivara Lemberga krimināllietā, uzdodot Valsts policijai izvērtēt, vai pret R. Meroni uzsākams kriminālprocess par tiesas 2020. gada 17. augusta lēmuma nepildīšanu saistībā ar viņa „apsaimniekoto”, bet faktiski izsaimniekoto mantu. Iemesls – šis blakuslēmums vēl nemaz nav stājies spēkā.
“Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 533. panta pirmo daļu tiesas kolēģija nolēma: krimināllietā Nr.12812001408, Nr.12812001608 pieņemt blakus lēmumu un informēt Valsts policiju par krimināllietā konstatētajiem apstākļiem - par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020. gada 17. augusta lēmuma neizpildīšanu-, jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu pret Rūdolfu Meroni par Krimināllikuma 296. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Blakus lēmumu var pārsūdzēt tikai reizē ar tiesas pieņemtā galīgā nolēmuma pārsūdzēšanu,” teikts tiesas pieņemtajā blakuslēmumā.
Taču četrarpus mēnešu laikā lēmums policijai nav un vēl ilgi netiks nosūtīts. „Lēmums nav nosūtīts, jo nav stājies likumīgā spēkā un to var pārsūdzēt kopā ar spriedumu,” – šādu atbildi uz jautājumu, kādu iemeslu dēļ Rīgas apgabaltiesa nav nosūtījusi Valsts policijas blakuslēmumu, sniedz apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze juridiskās lingvistikas jautājumos Anna Lange.
Tā kā ir pilnīgi skaidrs, ka Rīgas apgabaltiesas spriedums tiks pārsūdzēts, tad tiesas blakuslēmums Valsts policijai netiks nosūtīts, visticamākais, ne tikai mēnešiem, bet pat gadiem ilgi, un visu šo laiku R. Meroni vismaz šajā sakarā nebūs jāuztraucas par to, ka sakarā ar izvairīšanos no mantas nodošanas viņam var draudēt kādas kriminālas nepatikšanas.
Turklāt pat tad, ja kādreiz lēmums tomēr stāsies spēkā, Valsts policija nolems sākt kriminālprocesu un tas sasniegs tiesu, R. Meroni var īpaši neuztraukties. Krimināllikuma 296. panta pirmajā daļā par tiesas lēmuma nepildīšanu minēts: “Par tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai tas pēc likuma vai uzlikta uzdevuma bija jāizpilda, - soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”
Līdz ar to R. Meroni nekas netraucē turpināt šajā jautājumā turpināt vazāt Latvijas iestādes aiz deguna - par to bezpalīdzīgumu Pietiek rakstījis jau vairākkārt – un „apsaimniekot” vēl neizsaimniekoto un īpašumtiesības nemainījušo mantu, kurai saskaņā ar tiesas spriedumu (ja nākamās instances nemainīs apgabaltiesas nolēmumu) it kā vajadzētu nonākt valsts īpašumā.
Seko mums 
Paldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” 
Ziņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Mans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Dzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no 
Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
