Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāds būs Latvijas izaugsmes stāsts? Šis ir bieži uzdots jautājums, kam reti seko vienkārša atbilde. Diskusija par valsts ekonomisko attīstību pārsvarā ieslīd vienā no diviem grāvjiem – kļūst vai nu izteikti abstrakta, bez skaidras rīcībpolitikas, vai arī kaitinoši fragmentāra, pievēršot sīkumainu uzmanību atsevišķiem kokiem, nevis mežam.

Šajā rakstā vēlos uzsākt konceptuālu sarunu par to, kādam valsts izaugsmes modelim jābūt Latvijas iedzīvotāju labklājības pamatā. Es mērķtiecīgi izmantoju terminu "izaugsmes modelis", ar to domājot konkrētu zinātnisku pieeju, kas pasaulē gūst aizvien plašāku uzmanību.1 Šī pieeja palīdz konkretizēt gan risināmos jautājumus, gan saspīlējuma punktus jeb dilemmas, kas politikas veidotājiem jāņem vērā, izšķiroties par labu tam vai citam izaugsmes modelim.

Vēl svarīgāk – šī pieeja palīdz saprast, ka valsts izaugsmi nosaka politiskas izvēles, nevis abstrakti, atsvešināti spēki. Patlaban politiķi var samērā viegli atrunāties jautājumos par tautsaimniecības un labklājības jomu attīstību, jo sabiedrībā tos nereti uztver kā makroekonomiska rakstura izaicinājumus, kas īsti nepakļaujas mūsu kontrolei. Tomēr tā nav. Iezīmējot attīstības virzienu, Latvijai ir jāveic noteiktas politiskas izvēles, konkrētākas par "ieguldīsim zinātnē" un "atbalstīsim eksportu".

Eksports

Vai tomēr šī saruna ir lieka? Jo publiskajās runās par valsts attīstību nereti vērojama gana strikta vienprātība – mūsu turīgums rodams eksportā. Šā izaugsmes modeļa sociālā jēga tiek skaidrota ar norādēm, ka intensīvāks eksports veicinās nodokļu ieņēmumus, kas savukārt ļaus atvēlēt vairāk finanšu līdzekļu publiskajiem pakalpojumiem. Skaidrojums šķiet vienkāršs un elegants. Taču ne vienmēr skaidri ir šā modeļa saspīlējuma punkti un no tiem izrietošie politiskie risinājumi.

Vispirms jau faktors, ka šajā modelī Latvijas izaugsme tiek fundamentāli piesaistīta apstākļiem Eiropas un globālajos tirgos. Tas būtiski mazina politiķiem pieejamo instrumentu klāstu situācijās, kad ārējie tirgi piedzīvo satricinājumu vai recesiju – kā patlaban. Turklāt der pievērst uzmanību šāda eksportā balstīta izaugsmes modeļa vēsturiskajam kontekstam: tas radās brīdī, kad valstu iekšējie tirgi bija sasnieguši tābrīža attīstības griestus.

Vēsturiski raugoties, veiksmīgāks izrādījies izaugsmes modelis, kas pamatojās uz darbinieku atalgojuma pieaugumu. Šāds "atalgojuma modelis" paredzēja: līdz ar strādājošo algas pieaugumu veidojas plašāks vietējais pieprasījums, kas veido bāzi jaunām investīcijām, kas savukārt sekmē produktivitātes pieaugumu un dod iespēju celt atlīdzību darbiniekiem. Veidojas ideāls attīstības loks. Tomēr šajā modelī lielāks atalgojums darbiniekiem paredz relatīvi mazāku peļņu uzņēmējiem. Un atcerēsimies, ka, tiklīdz pagājušā gadsimta 70. un 80. gados globāli pavērās iespējas plašākām kapitāla plūsmām, tā, gluži likumsakarīgi, kapitāls aizplūda uz vietām, kur darbaspēka izmaksas bija zemākas.

Tomēr atkarība no ārējiem tirgiem eksportā balstītajā izaugsmes modelī nav galvenā problēma – vismaz ne politiski. Citas dilemmas ir vēl sarežģītākas.

Saspīlējuma punkti eksporta modelī

Stratēģiskā izvēle par labu eksportam nozīmē lejupvērstu spiedienu uz darbinieku atalgojumu. Zemas darbaspēka izmaksas ir viens no konkurences elementiem nozarēs, kas primāri eksportē produktus un pakalpojumus ar zemu/vidēju pievienoto vērtību, kā arī "darbaspēka intensīvajās" nozarēs, kur tiek algots liels skaits strādājošo. Tieši šīs nozares ir pirmie upuri brīžos, kad tirgus piedzīvo satricinājumu, kura rezultātā samazinās pieprasījums. Lielākoties tieši šo nozaru darbadevēji pieprasa zemākus darbaspēka nodokļus, jo mazināt jau tā zemo atalgojumu darbiniekiem vairs nav iespējams vai arī tas nenāktu par labu uzņēmuma reputācijai.

Citāda situācija ir eksportējošajos uzņēmumos, kas ražo augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Šie uzņēmumi konkurē ar ražojumu kvalitāti, nevis zemām izmaksām, tāpēc darbaspēka nodokļu jautājums tiem nav tik būtisks un arī saasināta situācija tirgū tos ietekmē mazāk. Ne velti jau gadu desmitiem – un arī šībrīža valdības deklarācijā – tiek teikts, ka nepieciešams virzīties uz augstākas pievienotās vērtības produkciju. Tas gan nenozīmē, ka gadījumā, ja visi Latvijas uzņēmumi eksportētu, piemēram, automašīnas vai mākslīgā intelekta tehnoloģijas, politiskās dilemmas būtu atrisinātas.

Eksportā balstīta izaugsme būtībā paredz pozitīvu tirdzniecības bilanci, un fakts, ka, par spīti nemitīgiem apgalvojumiem par eksportu kā potenciālo Latvijas bagātību, pozitīva tirdzniecības bilance kopš neatkarības atjaunošanas ir bijusi vien divreiz (2016, 2020),2 ir izteikts politiskās nespējas apliecinājums. Preču tirdzniecības bilance Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas nav bijusi pozitīva ne reizi.3 Ļoti iespējams, viens no šās politiskās nespējas iemesliem ir nepareizi izvēlēti mērķrādītāji. Piemēram, vērtējot eksporta izaugsmi procentuāli no IKP, nebūs jēgas nosacījumam, ka eksportam jāpieaug par, teiksim, desmit procentpunktiem, ja paralēli pieaugs arī imports. Mērķis galu galā ir pozitīva tirdzniecības bilance, kas sniedz ieguldījumu izaugsmē (jo, rēķinot IKP, tiek ņemta vērā eksporta un importa starpība).

Tāpēc politiski svarīgi ir ne tikai veidot instrumentus eksportējošo uzņēmumu pārejai uz ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību, bet arī rast iespējas novērst paralēlu importa pieaugumu. To var panākt vismaz divos veidos. Pirmais ir jau minētā atalgojuma pieauguma bremzēšana. Slāpējot atalgojumu, tiek slāpēts arī patēriņš, kas attiecīgi samazina pieprasījumu, jo īpaši pēc importa precēm un pakalpojumiem.

Tomēr šo mērķi var sasniegt, arīdzan paaugstinot pievienotās vērtības nodokli: augstākas cenas mazina patēriņu, tostarp importa precēm. Ne velti Latvijā bieži dzird runājam gan par vienu, gan par otru risinājumu, ja arī ne tieši šādā kontekstā. Būtiski piezīmēt, ka abi risinājumi faktiski paredz potenciāli zemāku dzīves kvalitāti, it īpaši iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Tāpēc uzskatīt, ka stratēģisks atbalsts eksportam ir brīnumzāles nabadzības un nevienlīdzības rādītāju uzlabošanai Latvijā, gluži nevar – noteiktos apstākļos šie rādītāji var pat pasliktināties.

Turklāt jāņem vērā, ka uz eksportu centrēts izaugsmes modelis, kas tātad paredz mēģinājumus mazināt importu (tostarp paaugstinot PVN), ir sliktas ziņas tiem uzņēmējiem, kas ražo vietējam tirgum. Latvijā vietējo tirgu jau tāpat raksturo maza pirktspēja un stagnējošs iedzīvotāju skaits. Tieši tāpēc publiskajā telpā regulāri dzirdam aicinājumus mazināt PVN (piemēram, augļiem, dārzeņiem vai ēdināšanas nozares uzņēmumiem); arī būvniecības nozarē nodokļi allaž ir "pārāk augsti", sekmējot ēnu ekonomiku, utt.

Tomēr līdztekus šiem aicinājumiem netiek pateikts, ka Latvijas izvēlētais izaugsmes modelis, kas paredz stratēģisku atbalstu eksportam, loģiski paredz arī mēģinājumus ierobežot vietējo patēriņu. Lūk, viens no Latvijas izaugsmes modeļa neatbildētajiem jautājumiem: kāda loma ir vietējam tirgum? Kāda loma valsts ekonomikā ir uzņēmējiem, kas ražo iekšzemes patēriņam un apkalpo vietējos iedzīvotājus? Vai viņi ir nolemti mūžīgai un pārsvarā nesekmīgai lobēšanai, lai atsevišķas nozares varbūt izcīnītu kāroto pazemināto PVN?

Šie neatbildētie jautājumi nebūt nenozīmē, ka izvēlētais izaugsmes modelis ir nepareizs. Tam tikai ir nepieciešamas progresīvas korekcijas.

Līdzsvarots izaugsmes modelis

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem patlaban aktuālā izaugsmes modeļa pilnveidei ir saprast, ko mēs īsti vēlamies eksportēt. Sarunas par šo tēmu joprojām ir pārmēru abstraktas, jo valda pieņēmums, ka tā nav politiska diskusija – ka tirgus pats visu izdomās un sakārtos. Viens no iemesliem, kāpēc politiķi nevēlas iesaistīties konkrētākā diskusijā par īpaši atbalstāmām eksporta nozarēm, ir bažas saņemt pārmetumu, ka tā viņi noteiks "uzvarētājus" un "zaudētājus". Tomēr jāapzinās, ka, ja mēs to nedarīsim paši, tad "uzvarētājus" un "zaudētājus" noteiks globālais tirgus un valsts labklājības rādītāji no tā diez vai uzlabosies. Mums jāspēj izvēlēties, vai mūsu eksporta pamatā gribam redzēt ražošanas vai pakalpojumu jomas attīstību. Kāds ir līdzsvars starp tradicionālām nozarēm (tādām kā, piemēram, kokrūpniecība) un jaunām nozarēm (piemēram, IKT vai atjaunīgās enerģētikas industriālās ķēdes)? Kuras būs tās nozares, kas konkurēs ar kvalitāti, nevis zemām darbaspēka izmaksām? Ja šāda politiska izvēle netiks veikta, tad Latvija būs nolemta bezjēdzīgām sarunām par "atbalstu eksportam", kas tā arī nekad nerealizēsies pozitīvā tirdzniecības bilancē.

Taču, pat ja pēc dažiem gadiem Latvijas izaugsmes stāstu tiešām veidos globāli konkurētspējīgi eksportējošie uzņēmumi, kas spēs maksāt augstas algas saviem darbiniekiem, tas vēl nenozīmēs, ka valstī būs atrisināta sociālās nevienlīdzības/nabadzības problēma. Šādā darba tirgus formātā lielākais nevienlīdzības risks pastāv attiecībās starp starptautiskā tirgū veiksmīgi strādājošo uzņēmumu darbiniekiem un tiem nodarbinātajiem, kas strādā uzņēmumos, kuru klienti ir vietējie iedzīvotāji. Potenciālās izmaiņas nodokļu sistēmā ir jāskata tieši šādā kontekstā: viens no valsts nodokļu politikas galvenajiem mērķiem ir novērst būtisku nevienlīdzības plaisu, tāpēc zemo un vidējo ienākumu kategorijā ir atbalstāmas zemākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, pat ja tāpēc jāceļ IIN likmes labāk pelnošajiem. Vienlaikus ir jāatbalsta arodbiedrību loma sabiedrībā, jo tieši arodbiedrības var panākt, ka zemo ienākumu segmentā ienākumi pieaug straujāk. Tikpat nozīmīga loma ir publiskajam sektoram, kur atalgojuma līmenis var funkcionēt kā sava veida "algas grīda" visai tautsaimniecībai.

Lielākā ienākumu nevienlīdzība Latvijas sabiedrībā pastāv starp darba tirgū aktīvajiem iedzīvotājiem un tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi veidojas no pabalstiem, pensijām un sociālajām iemaksām. Uz eksportu vērsts izaugsmes modelis šo nevienlīdzības situāciju risina tikai nosacīti – pieaugot nodokļu ieņēmumiem, valsts var investēt kvalitatīvākos publiskajos pakalpojumos un potenciāli palielināt arī pabalstus, tomēr ienākumu nevienlīdzības plaisa tāpat saglabāsies, pat ja kopējais dzīves līmenis pieaugs. Šī lielā plaisa allaž būs politisks izaicinājums, jo iedzīvotāji savu labklājību pārsvarā vērtē relatīvi, attiecībā pret citiem tās pašas sabiedrības locekļiem, nevis globāli.

Šo problēmu nevar atrisināt citādi, kā vien palielinot minimālos ienākumus (mazās pensijas, sociālā nodrošinājuma pabalstus utt.) un pārskatot pabalstu sistēmu kopumā. Iedzīvotāji, kas nevar pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, personas ar invaliditāti), nedrīkst būt valdošā izaugsmes modeļa upuri. Ekonomiski nevienlīdzīgā situācijā nedrīkst nonākt arī tie iedzīvotāji, kas noteiktu laiku atrodas ārpus darba tirgus (piemēram, jaunās māmiņas), tāpēc ir akūti nepieciešamas izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmā. Tās veidojot, jāņem vērā fakts, ka mūsdienīgā darba tirgū ne visi darbinieki strādā pilna laika darbu; sociālo iemaksu sistēma nedrīkst būt regresīva.

Šeit iezīmēto risinājumu īstenošana ir atkarīga no vismaz diviem blakus faktoriem. Viens no tiem ir valsts fiskālā politika. Ja politiskais uzsvars uz fiskālo disciplīnu turpināsies, tad minētās problēmas atrisinātas netiks. Līdz šim fiskālās disciplīnas nepieciešamība ir tikusi pamatota ar prasību uzturēt labu valsts kredītreitingu, novēršot pieaugošas procentu izmaksas. Tomēr šāds pamatojums ir tikai daļējs. Fiskālā disciplīna ir eksportā bāzēta izaugsmes modeļa monētas otra puse – tās reālā funkcija ir slāpēt patēriņu, mazinot izdevumu pieaugumu un tādējādi arī importu. Tieši šis risks – importa pieaugums, ja valsts palielina izdevumus par labu minimālo ienākumu sistēmai, – ir jānovērš, korektāk līdzsvarojot atbalstu eksportam un atbalstu vietējam tirgum.

Viens no iespējamiem risinājumiem situācijās, kad valstij ir divkāršs – gan fiskālais, gan tekošā konta – deficīts, varētu būt akcijas "pērc vietējo preci". Eiropas Savienības vienotajā tirgū ir skaidri noteikti ierobežojumi atbalstam, ko uzņēmējiem varētu sniegt valsts, tomēr šādas akcijas ir plaši izplatītas daudzviet Eiropā. Nesenie Konkurences padomes secinājumi par Latvijas produktu salīdzinoši augstākām cenām mazumtirdzniecībā apliecina: iespējas tirgus politikas pilnveidei joprojām nav izsmeltas. Minētās akcijas, protams, nebūtu strukturāls potenciālās importa problēmas risinājums. Tomēr šāda veida centieni veido ietvaru, kurā politiķiem jādomā, veidojot Latvijas izaugsmes stāstu.

Visbeidzot – politiskajai diskusijai par valsts ekonomisko attīstību ir jāiemanto briedums. Tas nozīmē nevairīties no sarunām par konkrētiem ražošanas un pakalpojumu sektoriem, kam nepieciešams atbalsts. Tas nozīmē apzināties rīcībpolitikas dilemmas, ko paredz izvēle par labu tam vai citam izaugsmes modelim, neaizmirstot par iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri neatrodas šā modeļa centrā. Šis raksts tikai iezīmē diskusijas aprises, tāpēc ceru uz komentāriem un konstruktīvu kritiku, lai saruna par Latvijas izaugsmes stāstu izvērstos plašāk un dziļāk.

1 https://global.oup.com/academic/product/diminishing-returns-9780197607862?cc=de&lang=en&

2 https://data.stat.gov.lv:443/sq/19871

3 https://data.stat.gov.lv:443/sq/19872

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...