Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu
Kaspars Spunde*09.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Mēs, Rīgas pilsoniskie aktīvisti, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu. Jau ilgāku laiku bija skaidrs, ka esošā domes vadība nespēj pārvaldīt pilsētu, nedzird tās darba devējus - rīdziniekus. Spilgti tas izpaudās nesenās "Kapu tramvaja" un "Tīrīga" atkritumu sāgas kontekstā. Tikai pateicoties uzstājīgam pilsoniskās sabiedrības spiedienam, šo abu projektu virzību izdevās apturēt.
Rīgas līga ir jauna, pilsoniska un partijām nepiederoša iniciatīva, kura ir atvērta Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem, pilsētplānotājiem, satiksmes plānošanas ekspertiem, vides speciālistiem, sociālo un izglītības lietu pārzinātājiem, inovāciju speciālistiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un neformāliem pilsētas aktīvistiem - tiem, kuri pārzina pilsētas vajadzības un kuriem patiesi rūp Rīga.
Mēs vēršamies pie politiskajām partijām, kuras nav pie varas Rīgas domē - ir laiks nolikt malā savas personīgās ambīcijas un vienoties par kopīgu vēlēšanu programmu un sarakstu. Aicinām iekļaut to izveidē partijām nepiederošus pilsoniskos aktīvistus.
Saprotam, ka kopīgs vēlēšanu saraksts ir liels izaicinājums. Tomēr tikai kopā būs iespējams paveikt smago darbu, izveidojot efektīvu pilsētas pārvaldi. Ticam, ka tieši partijām nepiederošie aktīvisti būs gatavi būt par saistvielu kopējam sadarbības mehānismam. Esam pārliecināti, ka Rīgu var pārvaldīt saimnieciski veiksmīgi un rīdzinieku interesēs, veidojot cilvēkiem draudzīgu pilsētu.
Sevi jau esam pierādījuši ar darbiem, organizējot kopienu aktivitātes savās apkaimēs, veidojot sadarbības tīklus pilsētā un ārpus tās, rūpējoties par kultūrvēstures pieminekļiem, kokiem, satiksmes drošību un cilvēkiem draudzīgu Rīgu. Esam piedalījušies diskusijās un sapulcēs par pilsētas ilgtspējīgu attīstību, infrastruktūru, vides tīrību, piedāvājot savus risinājumus. Esam stāvējuši pretīm nejēdzībām un aizstāvējuši rīdzinieku intereses. Ir laiks pilsoniskos un politiskos centienus apvienot, lai Rīga kļūtu par mūsdienīgu, iedzīvotājiem draudzīgu 21. gadsimta Baltijas metropoli!
* Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
