Mēs apbalvojam pareizus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē
Egila Levita kanceleja30.04.2021.
Komentāri (2)
Iesaki rakstu: 
Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti cilvēkiem, kuri izcili kalpojuši Latvijas valstij un tautai un kuru nesavtīgais darbs stiprinājis mūsu valsts demokrātiju, tiesiskumu, drošību un labklājību, ieguldīts veselības aprūpē, izglītībā un kultūrā.
Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte uzsver: “4. maija valsts svētkiem ir savs vēstījums un simboliskā jēga. Tie atgādina par Latvijas valsts atdzimšanu, Latvijas cilvēku gribu būt brīviem savā zemē un gatavību to izcīnīt. Tāpēc ir liels gandarījums, ka Neatkarības atjaunošanas dienā Valsts prezidentam Egilam Levitam un Ordeņu kapitulam ir iespēja pateikties un apbalvot izcilus dažādu profesiju pārstāvjus, kuru darbs ir kalpojis kopējam labumam, darījis Latviju skaistāku un stiprāku, mūsu visu dzīvi bagātāku.”
Ordeņu kapitula kanclere atgādina, ka valsts apbalvojumi ir valsts novērtējuma un atzinības apliecinājums. Tie piešķirti cilvēkiem, kuru aktīvā pilsoniskā nostāja bija nozīmīga Latvijas Atmodas laikā, valsts liktenim izšķirīgajos brīžos, Latvijas neatkarības atjaunošanas un turpmākās valsts attīstības gaitā. “Tiek apbalvoti cilvēki, kuri savu darbu veltījuši mūsu valsts veidošanai, pilsonisko vērtību nostiprināšanai, kopuši vēsturisko atmiņu. Cilvēki, kuru pašaizliedzīgais veikums ir stiprinājis mūsu valsts un tautas garu, mūsu valodu un kultūras vērtības,” saka S. Ēlerte.
Augstākie valsts apbalvojumi piešķirti valsts darbiniekiem, kuri atjaunotās neatkarīgās Latvijas valsts sākuma gados pieņēmuši visai sabiedrībai būtiskus lēmumus, īstenojuši reformas un aizstāvējuši valsts nacionālās intereses.
Ar Ordeņu kapitula lēmumu apbalvojumi piešķirti žurnālistiem par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē. Ar savu profesionālo darbu viņi ir veidojuši demokrātijai nepieciešamo atbildīgo un daudzveidīgo mediju telpu.
Tāpat valsts apbalvojumi piešķirti ilggadējiem ārlietu dienesta darbiniekiem, kuri ar savu pašaizliedzīgo darbu devuši būtisku ieguldījumu Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta atjaunošanā un stiprināšanā.
Valsts apbalvojumus saņems spilgtas Latvijas kino, teātra, mūzikas, baleta, mākslas un arhitektūras radošās personības par būtisku ieguldījumu Latvijas mākslā un kultūrā un vienlaikus arī Eiropas kultūras telpā.
Valsts apbalvojumus saņems ārvalstīs dzīvojošie tautieši, kuri savu ar latviskajām vērtībām piepildīto mūžu un darbu veltījuši mūsu valsts atjaunošanai un latviešu valodas un kultūras kopšanai.
Visus apbalvotos kopumā raksturo drosme, pašaizliedzība, augsta profesionalitāte, neatlaidība, rūpes par līdzcilvēkiem, iestāšanās par kvalitatīvām pārmaiņām Latvijā ilgtermiņā.
Par valsts apbalvojumu pasniegšanu atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 56. panta pirmajai daļai, ņemot vērā valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus, Ordeņu kapituls lems pēc noteikto ierobežojumu atcelšanas, paziņojot par to oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte atzīmē: “Ordeņu kapitula vārdā vēlos īpaši pateikties par sabiedrības ieinteresētību valsts apbalvojumu lietās un izrādīto iniciatīvu, iesakot kandidātus valsts apbalvojumiem.”
Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2021. gada 20. aprīlī nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, par nozīmīgu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē, risinot valstiski un sabiedriski nozīmīgus tematus un pārstāvot kvalitatīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku, apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par:
1. Iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri:
Žurnālistu Jāni Domburu
Žurnāla “IR” žurnālistu un komentētāju Aivaru Ozoliņu
Izdevniecības “IR” galveno redaktori Nelliju Tjarvi (Nelliju Ločmeli)
2. Iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku:
Raidījuma “Nekā personīga” vadītāju, žurnālisti Ilzi Jaunalksni-Rēderi
Raidījuma “Nekā personīga” vadītāju, žurnālistu Jāni Krēvicu
Laikraksta “Latvijas Avīze” žurnālisti Mārīti Libeku (Māru Libeku)
Latvijas Radio 1 programmu vadītāju, žurnālistu Eduardu Liniņu
Žurnālisti, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” līdzdibinātāju Ingu Spriņģi
Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta žurnālisti, dokumentālo filmu redaktori un producenti Ilzi Strengu
Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta raidījuma “De facto” vadītāju, žurnālisti Ingu Šņori
Latvijas Radio 1 programmu vadītāju, žurnālistu Aidi Tomsonu
Laikraksta “Diena” žurnālistu un publicistu Egīlu Zirni
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
