Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Televīzijai kā sabiedriskajam medijam šis laiks ir bijis sarežģīts. Mēs esam bijuši pakļauti gan dezinformācijai, gan agresīviem uzbrukumiem no dažādām pusēm – esam saukti gan par putinistiem, gan nacistiem. Vienā brīdī mums pārmests, ka esam valsts medijs, citā – ka esam pretvalstisks.

Pēdējo nedēļu laikā aktivizējušies arī politiķi, ar lielu steigu sagatavojot grozījumus likumos, no kuriem viens liegtu profesionālu mediju žurnālistiem veidot priekšvēlēšanu debates, jo tās tiek pielīdzinātas priekšvēlēšanu aģitācijai. Otrs – dotu tiesības Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei noteikt valodu lietojumu sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos.

Lai kāds būtu mērķis šiem grozījumiem, būtībā tas var nozīmēt cenzūras atjaunošanu, kad padomei tiks dotas tiesības un pienākums noteikt, kādus raidījumus, kādās valodās un kura redakcija var vai nevar veidot. Grozījumi ir pretrunā esošajam Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam, kas nosaka gan padomes pilnvaru robežas, gan definē sabiedrisko pasūtījumu, gan garantē medija redakcionālo neatkarību.

Kāpēc mums par visu šo būtu jāuztraucas?

Sabiedriskie mediji demokrātiskās valstīs pilda īpašu un nozīmīgu lomu, ko bieži nevar komercmediji, kuri, iespējams, strādā vienai konkrētai mērķauditorijai, ideoloģijai vai tiek uzturēti peļņas gūšanas vai kādu īpašnieku interešu dēļ.

Sabiedriskais medijs piedāvā visdažādāko saturu, mēģinot sasniegt pēc iespējas plašāku auditoriju, izzinot un veidojot saturu gan lielākām, gan mazākām sabiedrības grupām. Tāpat piedāvā saturu, kas nekad nebūs peļņu nesošs, bet ir ļoti būtisks mūsu valstij, kultūrvēsturei, kas ir iekļaujošs, piemēram, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Sabiedriskajam medijam ir ļoti apjomīgs arhīvs, kur faktiski ir uzkrāta visa mūsu vēsture – gan ierakstos, gan raidījumos, filmās.

Mēs apzināmies savu atbildību krīzes situācijās. Sākoties karam Ukrainā, mūsu auditorija ļoti strauji pieauga, jo cilvēki gribēja saprast, kas notiek, notiks, kas jādara. Šobrīd esam vēl vairāk gatavi dažādām krīzēm, mūsu cilvēki būs iemācījušies strādāt jebkādos apstākļos, lai nodrošinātu informāciju visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Latvijas Televīzija nav tikai stalta māja Zaķusalā. Latvijas Televīzija vispirms ir cilvēki – daudzi labi zināmi, vēl vairāk - ikdienā kadrā neredzamie, bet ļoti svarīgie, kas strādā, lai viss, ko redzat, ir iespējams. Tie ir cilvēki ar savu pārliecību, gaumi, interesēm, sajūtām, nerviem un sirdi.

Bet ir kaut kas visiem kopīgs – mēs visi esam Latvijas Televīzija. Tas nenozīmē, ka jūtam vienādi, domājam vienādi un soļojam vienā ritmā, bet mēs kopā darām darbu, ko uzskatām par ļoti svarīgu un nepieciešamu.  

Mēs esam kopā Dziesmu un deju svētkos, lielā sporta uzvarās un zaudējumos, Bruņoto spēku parādēs un skaistos koncertos. Nereti nespējam slēpt saviļņojumu labdarības akcijās, Ukrainas atbalsta mītiņos. Sekundi pa sekundei esam sekojuši līdzi pieminekļa gāšanai Pārdaugavā, Krievijas pirmajiem asiņainajiem tankiem uz ukraiņu zemes. Esam kopīgi gaidījuši pēdējās Augstākās Padomes lēmumus, iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā. Kopā. Mēs esam vienā pusē – otrā pusē ir ļaunums un nežēlība. Tur mēs nekad nebūsim.

Vēlamies palīdzēt Latvijai kļūt par valsti, kur katram ir vieta, kur katrs var justies droši, kur solidarizējamies, palīdzam un atbalstām. Mēs esam uzstājuši, lai  atbildīgie domā par "neērtajiem bērniem", par bāreņiem, par vientuļajiem vecākiem, pensionāriem, cilvēkiem ar veselības problēmām un viņu tuviniekiem.

Esam rosinājuši plānot, kā izvairīties no Krievijas gāzes un asiņainās kaimiņvalsts biznesa Latvijā, kā mazināt inflāciju un bezdarbu, kā uzlabot veselības aprūpi un izglītību mūsu bērniem. Iestājušies par kultūras darbiniekiem un kultūrvietām. Dzirdam un runājam cieņpilni ar katru, kurš ir  pret karu, naidu un nežēlību, kurš tieši tāpat grib redzēt Latviju kā skaistu, mierīgu un labu un drošu vietu, kur dzīvot un audzināt bērnus.

Mēdzam būt asi un neiecietīgi – pret korupciju un meliem, pret neapdomīgiem valdības un politiķu lēmumiem vai lēmumu neesamību. Pret visu to, kas vēl joprojām traucē mums dzīvot sakārtotā, demokrātiskā un attīstītā valstī. Sekojam partiju finansēm un ierēdņu tēriņiem, Krievijas tranzītam, netīrajai naudai un dezinformācijai. Karteļiem un nepārskatāmiem iepirkumiem. Reformām un likumdošanai. Analizējam, uzdodam neērtus jautājumus, atgādinām solījumus, rēķinām līdzi, izpētām un iedziļināmies. Šim darbam ir rezultāti. Koriģēti un pilnveidoti lēmumi, normatīvi un kārtība, pie atbildības sauktas amatpersonas un blēži, un daudzi jautājumi nonākuši atbildīgo personu redzeslokā.

Un to mēs varam tikai tad, ja tiek garantēta redakcionālā neatkarība, kas pēdējā laikā daudz tiek locīta dažādās sarunās. Tādas mums nebūtu, ja pataisītu par "valsts mediju" – tad, jā, liktu sekot valdošo spēku norādēm un ideoloģiskajiem uzstādījumiem. Tas gan nozīmētu, ka daudzi no mums šādā medijā nestrādātu.

Darām darbu pēc striktiem profesionālajiem kritērijiem. Tas nenozīmē, ka nekad nekļūdāmies, ka esam perfekti. Nē, analizējam un vērtējam gan savu darbu, gan lēmumus. Esam atzinuši kļūdas, labojuši tās, atvainojušies.

Uzklausām profesionālu, argumentētu kritiku, dažreiz arī nepiekrītam, kā ikviens. Bet pastāvīgi meklējam iespējas, kā strādāt vēl labāk, kā būt noderīgākiem, interesantākiem, vispusīgākiem, dziļākiem.

Kā sabiedriskais medijs varam izdarīt daudz, un to arī darām, tāpat kā kolēģi citos atbildīgos medijos Latvijā. Tas ir mūsu darbs un apziņa, ka ar savu darbu darām Latviju labāku. Visi gribam dzīvot kvalitatīvā demokrātijā.

Gribam šodien citām acīm lasīt "1984" - ne tā, kā pirms brīvības atgūšanas. Nekad vairs negribam piedzīvot laikus, kad mums ir viena, "pareizā" partija, kad mums ir "pareizie" un "nepareizie" cilvēki, kad kliegt vienam uz otru ir norma, kad labāk ir klusēt, nevis izteikt savas domas. Kad domu policija uzmana domu pareizību un Patiesības ministrija kaldina sistēmu vienai "patiesībai".

Gribam būt kopā, saprast, noskaidrot, iedziļināties, aiznest jautājumus un meklēt atbildes, runāt, klausīties un sajust. Vienot, ne šķelt, jo visi kopā mēs esam Latvija.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...