Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

29. martā atzīmējām Latvijas 20. gadadienu, esot NATO dalībvalstij, bet šodien, 4. aprīlī, kopīgi svinam NATO 75. dzimšanas dienu. Alianse gadu laikā ir mainījusies un attīstījusies. Visu šo laiku Alianse ir spējusi pārliecinoši aizsargāt savas dalībvalstis, pielāgojoties jauniem draudiem un izaicinājumiem.

Sabiedrībā aizvien vairāk tiek runāts par mūsu valsts aizsardzību un, vai esam pietiekami gatavi sevi aizsargāt. Šobrīd Latvijai nav tieša militāra apdraudējuma. Tomēr Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā ir skaidrs apliecinājums tam, ka Krievijas impēriskās ambīcijas nekur nav pazudušas. Krievija Ukrainā cieš būtiskus zaudējumus. Tomēr, veicot uzbrukumus pret civilo infrastruktūru, pārslēdzot savu ekonomiku kara vajadzībām un esot vienaldzīga pret savu karavīru dzīvībām, Krievija diemžēl ir spējusi uzturēt agresiju pret Ukrainas tautu. Mēs turpinām sniegt būtisku atbalstu Ukrainai, lai tā varētu sakaut Krieviju un uzvarēt karā.

Krievijas militārās spējas šobrīd ir degradētas, un būs nepieciešami vairāki gadi, lai tā spētu reformēt savus bruņotos spēkus. Šīs reformas efektivitāte lielā mērā būs arī atkarīga no tā, kā attīstīsies karš Ukrainā. Tomēr, neskatoties uz daudziem faktoriem, kas var ietekmēt Krievijas turpmāko militāro potenciālu, ir jāņem vērā, ka Krievijā daudz kas var mainīties desmit gadu laikā, bet nekas nemainās ilgtermiņā. Tās impēriskā apetīte nemazināsies, un Krievija turpinās meklēt jebkuru iespēju apdraudēt un ietekmēt citas valstis un graut demokrātiskās pasaules vērtības.

Neskatoties uz to, ka Krievija šobrīd nespēj konvencionāli apdraudēt Baltijas valstis, kopā ar NATO Sabiedrotajiem mēs gatavojamies dažādiem scenārijiem. Jau šobrīd gandrīz katru dienu sastopamies ar hibrīdiem uzbrukumiem – gan kibervidē, gan informatīvajā telpā, gan kā ieroci pret mums pielietojot nelegālo migrāciju. Krievija turpinās mūs provocēt un mēģinās iespaidot mūsu pārliecību par savām spējām. Mēs esam gatavi šādām provokācijām un spējam pret tām aizsargāties.

Mūsu valsts aizsardzība balstās uz divām spēcīgām dūrēm – mūsu pašaizsardzības spējām un mūsu sabiedroto militāro jaudu. NBS kaujas spēju attīstība pēdējos 10 gados ir bijusi strauja un mērķtiecīga. Mūsu karavīri un zemessargi ir saņēmuši nepieciešamo individuālo ekipējumu, ieročus un sakaru sistēmas. NBS vienībās ir integrētas artilērijas sistēmas, prettanku ieroči un pretgaisa aizsardzības sistēmas. NBS vienības sevi ir augstvērtīgi parādījušas NATO apvienotā līmeņa mācībās, pierādot, ka spējam efektīvi sadarboties ar NATO valstu karavīriem krīzes apstākļos. Mēs varam būt lepni par mūsu bruņoto spēku spējām, kvalitāti un profesionālismu.

Mums ir izstrādāti militārie plāni, lai nepieciešamības gadījumā spētu nekavējoties uzsākt valsts aizsardzību. Šos plānus trenējam mācībās, un tie atbalsta NATO aizsardzības plānus. Esam uzsākuši atjaunotās neatkarības vēsturē būtiskāko NBS militāro modernizāciju. Mūsu vienībās ienāk līdz šim nebijušas ieroču sistēmas, kas ne tikai attīstīs aizsardzības potenciālu, bet arī būtiski palielinās NBS ugunsjaudu. Šīs spējas mūs pasargās no raķešu uzbrukumiem un ļaus iznīcināt pretinieku tālā attālumā. Karš Ukrainā ir pierādījis, cik svarīgas mūsdienu karadarbībā ir jaunās tehnoloģijas. NBS turpmākajos gados būs jānodrošina tādu moderno tehnoloģiju kā dronu, elektroniskās karadarbības sistēmas un mākslīgā intelekta ieviešanu bruņojumā, lai nodrošinātu viedu aizsardzības attīstību.

Tāpat esam uzsākuši vairākas būtiskas iniciatīvas, lai vēl vairāk stiprinātu mūsu valsts visaptverošu aizsardzību. Papildus raķešu artilērijas, pretgaisa aizsardzības un pretkuģu raķešu iegādēm Ministru kabinets ir atbalstījis arī austrumu robežas militāro stiprināšanu, kas vēl vairāk uzlabos NBS spējas atturēt un iznīcināt pretinieku. Stiprināsim valsts aizsardzību arī ar civilās aizsardzības attīstīšanu, lai sabiedrībai būtu labāka izpratne par katras institūcijas un indivīda atbildību un pienākumiem militāra apdraudējuma gadījumā. Tāpat esam veikuši vēsturiskus soļus militārās industrijas attīstībai Latvijā. Esam saņēmuši Eiropas Komisijas atbalstu uzsākt artilērijas munīcijas elementu ražošanu Latvijā. Saeima pagājušonedēļ pieņēma ilgi gaidīto Aizsardzības industrijas likumu. Tas palīdzēs mērķtiecīgāk nodrošināt Latvijas aizsardzības industrijas attīstību.

Mēs neesam vieni šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā. Latvija ir pasaules vēsturē spēcīgākās militārās alianses dalībvalsts, kuras ekonomiskais un militārais potenciāls daudzkārt pārspēj Krievijas iespējas. NATO ir un turpinās būt gatava Krievijas apdraudējumam. Sabiedrotie ir vienisprātis, ka Krievija ir eksistenciāls drauds NATO, un pēdējo gadu laikā Alianse ir izstrādājusi detalizētus militārus plānus Baltija valstu aizsardzībai. Ir iezīmētas konkrētas NATO valstu vienības, kuras nepieciešamības gadījumā nekavējoties uzsāks Baltijas valstu aizsardzību no pirmā centimetra. NATO spēku Virspavēlniekam Eiropā šobrīd ir nodota daudz lielāka rīcības brīvība, lai šādas operācijas uzsāktu nekavējoties.

Martā biju vizītē Kanādā un ASV, kur, tiekoties ar saviem kolēģiem un politisko lēmumu pieņēmējiem, vēlreiz pārliecinājos par Sabiedroto vienotību un gatavību aizstāvēt ikvienu NATO dalībvalsti. Kanāda turpinās attīstīt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, lai tā izaugtu līdz brigādes līmeņa vienībai, kas ir ievērojams militārs spēks. Kanādas bruņotie spēki jau ir piegādājuši uz Latviju vairākas nozīmīgas kaujas spējas. ASV ir stratēģisks sabiedrotais Latvijai, un tās pastāvīgi uzturēs Latvijā savas militārās vienības, lai mūs aizsargātu un atturētu pretinieku.

Sākoties Krievijas pilna mēroga uzbrukumam Ukrainai, ASV nekavējoties spēja pastiprināt savu spēkus gan Latvijā, gan Eiropā kopumā. Arī Somijas un Zviedrijas pievienošanās Aliansei ir nozīmīgi stiprinājusi Baltijas jūras reģiona un NATO aizsardzības spējas. NATO ir vienotāka un spēcīgāka kā jebkad pēc Aukstā kara beigām un mums nav pamata šaubīties par valstu apņemšanos pildīt Vašingtonas līguma 5. pantu. Sabiedrotie palīdzēs mums aizsargāties. Viņi dara to jau šodien, ikdienā strādājot plecs pie pleca ar mūsu karavīriem Latvijas teritorijā, tādējādi stiprinot aizsardzību un atturēšanu.

Gaidot NATO samitu Vašingtonā, atzīmējot Latvijas kā NATO dalībvalsts 20. gadadienu un atzīmējot Alianses 75 gadus, mēs kopā ar sabiedrotajiem nodrošināsim Alianses pamatprincipu – viens par visiem, visi par vienu! Kopā ar mūsu NATO Sabiedrotajiem mēs darām visu nepieciešamo, lai stiprinātu Latvijas aizsardzību un nepieļautu militāru agresiju pret mūsu valsti.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...