Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

29. martā atzīmējām Latvijas 20. gadadienu, esot NATO dalībvalstij, bet šodien, 4. aprīlī, kopīgi svinam NATO 75. dzimšanas dienu. Alianse gadu laikā ir mainījusies un attīstījusies. Visu šo laiku Alianse ir spējusi pārliecinoši aizsargāt savas dalībvalstis, pielāgojoties jauniem draudiem un izaicinājumiem.

Sabiedrībā aizvien vairāk tiek runāts par mūsu valsts aizsardzību un, vai esam pietiekami gatavi sevi aizsargāt. Šobrīd Latvijai nav tieša militāra apdraudējuma. Tomēr Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā ir skaidrs apliecinājums tam, ka Krievijas impēriskās ambīcijas nekur nav pazudušas. Krievija Ukrainā cieš būtiskus zaudējumus. Tomēr, veicot uzbrukumus pret civilo infrastruktūru, pārslēdzot savu ekonomiku kara vajadzībām un esot vienaldzīga pret savu karavīru dzīvībām, Krievija diemžēl ir spējusi uzturēt agresiju pret Ukrainas tautu. Mēs turpinām sniegt būtisku atbalstu Ukrainai, lai tā varētu sakaut Krieviju un uzvarēt karā.

Krievijas militārās spējas šobrīd ir degradētas, un būs nepieciešami vairāki gadi, lai tā spētu reformēt savus bruņotos spēkus. Šīs reformas efektivitāte lielā mērā būs arī atkarīga no tā, kā attīstīsies karš Ukrainā. Tomēr, neskatoties uz daudziem faktoriem, kas var ietekmēt Krievijas turpmāko militāro potenciālu, ir jāņem vērā, ka Krievijā daudz kas var mainīties desmit gadu laikā, bet nekas nemainās ilgtermiņā. Tās impēriskā apetīte nemazināsies, un Krievija turpinās meklēt jebkuru iespēju apdraudēt un ietekmēt citas valstis un graut demokrātiskās pasaules vērtības.

Neskatoties uz to, ka Krievija šobrīd nespēj konvencionāli apdraudēt Baltijas valstis, kopā ar NATO Sabiedrotajiem mēs gatavojamies dažādiem scenārijiem. Jau šobrīd gandrīz katru dienu sastopamies ar hibrīdiem uzbrukumiem – gan kibervidē, gan informatīvajā telpā, gan kā ieroci pret mums pielietojot nelegālo migrāciju. Krievija turpinās mūs provocēt un mēģinās iespaidot mūsu pārliecību par savām spējām. Mēs esam gatavi šādām provokācijām un spējam pret tām aizsargāties.

Mūsu valsts aizsardzība balstās uz divām spēcīgām dūrēm – mūsu pašaizsardzības spējām un mūsu sabiedroto militāro jaudu. NBS kaujas spēju attīstība pēdējos 10 gados ir bijusi strauja un mērķtiecīga. Mūsu karavīri un zemessargi ir saņēmuši nepieciešamo individuālo ekipējumu, ieročus un sakaru sistēmas. NBS vienībās ir integrētas artilērijas sistēmas, prettanku ieroči un pretgaisa aizsardzības sistēmas. NBS vienības sevi ir augstvērtīgi parādījušas NATO apvienotā līmeņa mācībās, pierādot, ka spējam efektīvi sadarboties ar NATO valstu karavīriem krīzes apstākļos. Mēs varam būt lepni par mūsu bruņoto spēku spējām, kvalitāti un profesionālismu.

Mums ir izstrādāti militārie plāni, lai nepieciešamības gadījumā spētu nekavējoties uzsākt valsts aizsardzību. Šos plānus trenējam mācībās, un tie atbalsta NATO aizsardzības plānus. Esam uzsākuši atjaunotās neatkarības vēsturē būtiskāko NBS militāro modernizāciju. Mūsu vienībās ienāk līdz šim nebijušas ieroču sistēmas, kas ne tikai attīstīs aizsardzības potenciālu, bet arī būtiski palielinās NBS ugunsjaudu. Šīs spējas mūs pasargās no raķešu uzbrukumiem un ļaus iznīcināt pretinieku tālā attālumā. Karš Ukrainā ir pierādījis, cik svarīgas mūsdienu karadarbībā ir jaunās tehnoloģijas. NBS turpmākajos gados būs jānodrošina tādu moderno tehnoloģiju kā dronu, elektroniskās karadarbības sistēmas un mākslīgā intelekta ieviešanu bruņojumā, lai nodrošinātu viedu aizsardzības attīstību.

Tāpat esam uzsākuši vairākas būtiskas iniciatīvas, lai vēl vairāk stiprinātu mūsu valsts visaptverošu aizsardzību. Papildus raķešu artilērijas, pretgaisa aizsardzības un pretkuģu raķešu iegādēm Ministru kabinets ir atbalstījis arī austrumu robežas militāro stiprināšanu, kas vēl vairāk uzlabos NBS spējas atturēt un iznīcināt pretinieku. Stiprināsim valsts aizsardzību arī ar civilās aizsardzības attīstīšanu, lai sabiedrībai būtu labāka izpratne par katras institūcijas un indivīda atbildību un pienākumiem militāra apdraudējuma gadījumā. Tāpat esam veikuši vēsturiskus soļus militārās industrijas attīstībai Latvijā. Esam saņēmuši Eiropas Komisijas atbalstu uzsākt artilērijas munīcijas elementu ražošanu Latvijā. Saeima pagājušonedēļ pieņēma ilgi gaidīto Aizsardzības industrijas likumu. Tas palīdzēs mērķtiecīgāk nodrošināt Latvijas aizsardzības industrijas attīstību.

Mēs neesam vieni šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā. Latvija ir pasaules vēsturē spēcīgākās militārās alianses dalībvalsts, kuras ekonomiskais un militārais potenciāls daudzkārt pārspēj Krievijas iespējas. NATO ir un turpinās būt gatava Krievijas apdraudējumam. Sabiedrotie ir vienisprātis, ka Krievija ir eksistenciāls drauds NATO, un pēdējo gadu laikā Alianse ir izstrādājusi detalizētus militārus plānus Baltija valstu aizsardzībai. Ir iezīmētas konkrētas NATO valstu vienības, kuras nepieciešamības gadījumā nekavējoties uzsāks Baltijas valstu aizsardzību no pirmā centimetra. NATO spēku Virspavēlniekam Eiropā šobrīd ir nodota daudz lielāka rīcības brīvība, lai šādas operācijas uzsāktu nekavējoties.

Martā biju vizītē Kanādā un ASV, kur, tiekoties ar saviem kolēģiem un politisko lēmumu pieņēmējiem, vēlreiz pārliecinājos par Sabiedroto vienotību un gatavību aizstāvēt ikvienu NATO dalībvalsti. Kanāda turpinās attīstīt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, lai tā izaugtu līdz brigādes līmeņa vienībai, kas ir ievērojams militārs spēks. Kanādas bruņotie spēki jau ir piegādājuši uz Latviju vairākas nozīmīgas kaujas spējas. ASV ir stratēģisks sabiedrotais Latvijai, un tās pastāvīgi uzturēs Latvijā savas militārās vienības, lai mūs aizsargātu un atturētu pretinieku.

Sākoties Krievijas pilna mēroga uzbrukumam Ukrainai, ASV nekavējoties spēja pastiprināt savu spēkus gan Latvijā, gan Eiropā kopumā. Arī Somijas un Zviedrijas pievienošanās Aliansei ir nozīmīgi stiprinājusi Baltijas jūras reģiona un NATO aizsardzības spējas. NATO ir vienotāka un spēcīgāka kā jebkad pēc Aukstā kara beigām un mums nav pamata šaubīties par valstu apņemšanos pildīt Vašingtonas līguma 5. pantu. Sabiedrotie palīdzēs mums aizsargāties. Viņi dara to jau šodien, ikdienā strādājot plecs pie pleca ar mūsu karavīriem Latvijas teritorijā, tādējādi stiprinot aizsardzību un atturēšanu.

Gaidot NATO samitu Vašingtonā, atzīmējot Latvijas kā NATO dalībvalsts 20. gadadienu un atzīmējot Alianses 75 gadus, mēs kopā ar sabiedrotajiem nodrošināsim Alianses pamatprincipu – viens par visiem, visi par vienu! Kopā ar mūsu NATO Sabiedrotajiem mēs darām visu nepieciešamo, lai stiprinātu Latvijas aizsardzību un nepieļautu militāru agresiju pret mūsu valsti.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...