Mēs esam sākuši tālredzīgus, uz iedzīvotāju labsajūtu vērstus darbus, un, kad aizņemsimies 120 miljonus, viss būs vēl labāk
Vilnis Ķirsis, Rīgas vicemērs04.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saka, ka Rīga nekad nebūs gatava. Gada laikā, kopš pildu vicemēra pienākumus, galvaspilsētu "pabeigt" nav iespējams, bet sākt apjomīgus un tālredzīgus, uz iedzīvotāju labsajūtu vērstus darbus esam paguvuši. Jau tagad ielikām stabilus, uz nākotni vērstus pamatus mūsu pilsētas vīzijas sasniegšanai, un darbs noteikti dara darītāju. Uzdevumu un mērķu ir daudz, un mēs pakāpeniski tos pārvēršam padarītajā.
Mēs daudz runājam par sabiedriskā transporta attīstīšanu un cilvēka "pārsēšanos" no sava auto uz pilsētas transportu, kā tas notiek citās pasaules pilsētās, domājot par iedzīvotāju labsajūtu un ilgtermiņa zaļo politiku. Tas ir vajadzīgs, un es uzskatu, ka arī Rīgā mums ir arvien vairāk jāattīsta pilsētas sabiedriskais transports un tam ir jākļūst par satiksmes galveno spēlētāju galvaspilsētā.
Tomēr pirms dažādu risinājumu realizēšanas mums vēl jātiek galā ar ķēdes iztrūkstošajiem posmiem, ko piedāvāt galvaspilsētā, lai tas būtu iespējams. Varu apliecināt - kamēr manā politiskajā pārraudzībā būs satiksmes joma, sabiedriskais transports būs prioritāte.
Viens no galvenajiem un sarežģītākajiem uzdevumiem bija sarunas par Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisma naudas līdzekļiem tieši Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta infrastruktūras uzlabošanai un reformēšanai. Piešķirtos 300 miljonus eiro ieguldīsim sabiedriskā transporta modernizācijā un citu ārkārtīgi vajadzīgu satiksmes infrastruktūras projektu īstenošanai.
Rīgā ir diezgan plašs un arī daudzveidīgs sabiedriskais transports, bet diemžēl Pasažieru vilciena un Rīgas satiksmes tīkli lielā mērā dzīvo savu dzīvi un pasažiera komforts nav prioritāte. Es vēlos šo situāciju mainīt, tāpēc ir plānots līdz 2026. gadam izveidot pārsēšanās punktus stacijās, lai vilcieni un pilsētas sabiedriskais transports būtu sajūgti pasažierim ērtā sistēmā.
Esam iecerējuši izbūvēt metrobusa līniju līdz Dreiliņiem, iegādāties jaunus zemgrīdas tramvajus, lai vilcieni un tramvaji kļūtu par sabiedriskā transporta mugurkaulu, kā arī labiekārtot un izveidot veloceļus vismaz 65 kilometru garumā. Šis ir ambiciozs Rīgas "zaļināšanas" projekts.
Viennozīmīgi viens no apspriestākajiem projektiem Latvijā, ne tikai Rīgā ir Rail Baltica dzelzceļa līnija. Es pats un Rīgas domes vadība pilnībā atbalstām šo projektu, jo Rīga no tā būs vislielākā ieguvēja starp Baltijas valstu galvaspilsētām, nostiprinot Rīgas kā Baltijas metropoles statusu.
Šogad novērojām to, ka esošās Rīgas domes vadības sadarbība ar valdību nes reālus darba augļus rīdzinieku un pilsētas viesu labā, jo mums izdevās panākt 27 miljonu eiro piešķiršanu Austrumu maģistrālei, un šogad pavasarī sākta tās pirmās kārtas būvniecība.
Nebeigšu uzsvērt, ka Austrumu maģistrāle kopumā ir viens no vērienīgākajiem infrastruktūras projektiem, kāds Rīgā jebkad īstenots. Galvenais uzsvars tiek likts uz to, ka jaunais apvedceļš kļūs par manāmu atvieglojumu labā krasta iedzīvotājiem, jo mēs novirzīsim auto tranzīta plūsmu uz apvedceļiem. Austrumu maģistrāle ir solis pretim šī solījuma izpildei.
Tiks mazināti ikdienas sastrēgumi, autovadītāji varēs ērtāk nokļūt plānotajā galamērķī. Atslogojot centra ielas no tam cauri braucošajām automašīnām, mums izdosies samazināt gaisa piesārņojumu un radīt iedzīvotājiem patīkamāku pilsētvidi - tas ir priekšnoteikums visam.
Nepārspīlējot varu apgalvot, ka šovasar Rīgā sākti pēdējos gados vērienīgākie remontdarbi ne tikai centrā, bet arī apkaimēs. Remontus sākām uz vairāk nekā desmit tiltiem un 30 ielu posmos, papildus ieklājot cietu segumu 18 grantētajās apkaimju ielās. Nākamā gada budžetā šim mērķim esam paredzējuši vairāk līdzekļu, domājot par rīdzinieku ērtībām nonākt mājās pa cietā seguma ceļu. Mums patiesi ir izveidojusies lieliska sadarbība ar Rīgas apkaimēm, un bieži vien tieši apkaimju biedrības un iedzīvotāji ir viszinošākie un vajadzīgais informācijas avots tam, kas tieši ir nepieciešams, kur tā nepieciešamība ir akūta un kā mēs varam palīdzēt. Šo sadarbību noteikti uzturēsim arī turpmāk.
Tomēr politikā ne viss ir tik gludi kā kino, un izaicinājumu šī gada laikā nav trūcis. Redzam, ka mantojumā no iepriekšējās domes vadības mums ir atstāts "bagāts" pūrs: daudzskaitlīgi pārkāpumi, izsaimniekošana, soda naudas un ļoti nolaista infrastruktūra. Bet naudas nepaliek vairāk. Viens no lielākajiem izaicinājumiem mūsu jaunajam domes sasaukumam būs savest kārtībā pilsētas nolaistos tiltus un pārvadus.
Šim mērķim lūgsim valdībai iespēju aizņemties 120 miljonus eiro, jo šie objekti - Vanšu tilts, VEF pārvads, Zemitānu tilts - ir ļoti bēdīgā stāvoklī un tiem ilgstoši netika pievērsta uzmanība. Tagad situāciju vērsīsim uz labu. Tāpat vairāk nekā uz pusi samazinājām dārgā e-talona izmaksas un speram soļus, lai no tā atteiktos vispār, ieviešot ērtu un mūsdienīgu biļešu norēķinu sistēmu, par kuru uzturēšanu rīdziniekiem nebūs jāpārmaksā.
Domājot par uzņēmējdarbībai un investoriem pievilcīgāku vidi, esam Rīgas pilsētas būvvaldē izveidojuši "zaļo koridoru" būvniecības ieceru ātrākai saskaņošanai, lai būvvalde būs atslogs un palīgs, nevis šķērslis. "Zaļais koridors" ir viens no instrumentiem Rīgas konkurētspējas celšanai, jo būvvaldes efektīvāks un konstruktīvāks darbs var būt daļa no panākuma atslēgas tam.
Es vēlos, lai Rīga ir pilsēta, ko cilvēki izvēlētos par savu dzīvesvietu, nevis tikai darba vietu. Ar saviem darbiem mēs vēlamies panākt, lai Rīga kļūst arvien modernāka, ērtāka, ar attīstītu infrastruktūru un izcilu pieejamību ikvienam iedzīvotājam - lai Rīga un tās centrs būtu apdzīvots, nevis izmiris. Šāda Rīga ir bijis mans solījums pilsētas iedzīvotājiem, un šo virsmērķi mēs nemainīsim.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
