Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā gadā LTV1 bija skatītākais televīzijas kanāls Latvijā, liecina pētījumu kompānijas "Kantar" dati (skatīšanās laika daļa – 12,3%). Tas ir pelnīts rezultāts – Latvijas Televīzijas (LTV) darbinieki ir demonstrējuši kvalitatīvu, profesionālu, izcilu veikumu īpaši sarežģītos apstākļos, ņemot vērā Krievijas īstenoto karu Ukrainā. Cilvēki krīzēs un valstiski īpaši svarīgos notikumos meklē sabiedrisko mediju saturu. Un tā tas notika arī pērn, kad gads bija notikumiem pārbagāts.

Ukrainas mācības

Vēl nebeidzoties kovida krīzei, mūs apdullināja brutāls, nežēlīgs agresorvalsts Krievijas iebrukums Ukrainā. Jau pirms kara LTV Ziņu dienests pievērsa pastiprinātu uzmanību notikumiem šajā reģionā, cerot, ka plaša apjoma karš tomēr nesāksies. Bet 24. februāra agrs rīts diemžēl sākās ar iebrukumu, un mums, mediju cilvēkiem, pašiem bija ļoti ātri jāspēj reaģēt un saprast notiekošo, lai spētu to izskaidrot skatītājiem.

Noskaidrot notikumu gaitu, definēt uzticamos informācijas avotus un noteikt turpmāko redakcionālo politiku. Kā un ko mēs stāstīsim un rādīsim, ko definēsim kā uzticamus un kompetentus avotus? Pēc kādiem žurnālistikas principiem strādāsim?

Risinājām profesionālās ētikas dilemmas un mēģinājām izlobīt patiesību milzīgajā informācijas apjomā, kas sākotnēji nebija ne strukturēts, ne ātri pārbaudāms. Neviens no mums iepriekš nebija šādos apstākļos tik cieši un nepastarpināti strādājis.

Redzējām, ka sabiedrībai ir vajadzīgs mūsu darbs, auditorija ļoti vērīgi sekoja līdzi visam, ko darījām. Un tas deva papildu pārliecību izturēt un strādāt ar vislielāko atdevi.

Protams, tas nav tikai darbs. Tā joprojām ir arī pārliecība un mūsu vērtības – no pirmās kara dienas bija skaidrs, ka esam ukraiņu pusē – cilvēcības, humānisma un taisnīguma pusē. Jā, risinājām profesionālās dilemmas – vai varam nostāties vienā pusē, vai varam justies emocionāli, cik daudz drīkstam rādīt kara šausmas, cietušos un bojāgājušos civiliedzīvotājus un kareivjus? Šobrīd mēs to visu jau esam apzinājuši un izdiskutējuši.

Esam iepazinuši Ukrainu, zinām kara tehnikas nosaukumus, mūsu filmēšanas komandas vairākkārt bijušas Ukrainā, arī pavisam tuvu frontes līnijai. Mūsu cilvēki riskē, lai rādītu un stāstītu, kas Ukrainā patiesībā notiek. Savā ziņā profesionāli nu jau ir vieglāk, jo diemžēl esam "iemācījušies karu". Bet ne emocionāli – vēl aizvien ir smagi ziņot par bojāgājušajiem, par sakropļotajiem cilvēkiem, par pagrabos mītošajiem kara bērniem un vecīšiem, par sagrautajām pilsētām.

Rādām un atbalstām

Skaidri un nepārprotami nostājoties Ukrainas pusē, uzskatījām, ka LTV pienākums ir atbalstīt un rādīt visas būtiskākās pilsoniskās aktivitātes ukraiņu atbalstam un kara nosodījumam. Rādījām gājienus, koncertus, ziedojumu vākšanas iniciatīvas, t.sk. sadarbībā ar starptautiskiem partneriem, stāstījām un turpinām stāstīt par sniegto palīdzību gan cilvēkiem Ukrainā, gan ukraiņiem Latvijā un citviet Eiropā. Starp skatītākajām pagājušā gada pārraidēm LTV1 bija koncerts "Ukrainas brīvībai" 25. februārī,  pasaules atbalsta akcija Ukrainai #SaveUkraine un gājiens par atbrīvošanos no padomju mantojuma Latvijā.

Skatītāji novērtējuši arī LTV žurnālistu veidotās dokumentālās filmas – skaudrus stāstus no Ukrainas par kara skartajiem cilvēkiem: bēgļiem, karavīriem, ārstiem, brīvprātīgajiem, kā arī izpostītajām pilsētām.

Nozīmīgs bija "Panorāmas" speciālizlaidums augustā – pusgadu pēc kara sākuma. Ziņu dienesta žurnālisti Ina Strazdiņa un Gints Amoliņš, kā arī operatori Ingus Graudiņš un Aigars Kovaļevskis veidoja ziņu raidījumu no Irpiņas Ukrainā – vietas, kas iegājusi vēsturē kā pierādījums Krievijas armijas veiktajam genocīdam pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Uz neatgriešanos, pieminekli!

Karš bija arī katalizators mums pašiem atrisināt sen sāpīgu jautājumu – ko darīt ar pieminekli Pārdaugavā? LTV bija klāt tā nojaukšanā – visu garo dienu tiešraidē raidījām no Pārdaugavas, runājām ar aculieciniekiem, amatpersonām, politiķiem un kultūras jomas pārstāvjiem, lai fiksētu ne tikai šo vēsturisko brīdi, bet arī cilvēku pārdomas. Ticam, ka mūsu safilmētais dzīvos vēl ļoti ilgu laiku, un pieminekļa krišana noteikti būs viena no 2022. gadu ļoti spilgti raksturojošām ainām. 

Vēlēšanas

Pastāvīgi sekojām līdzi pērnā gada būtiskākajam notikumam – karam Ukrainā, tomēr arī Latvijā dzīve neapstājās. Rudenī visi devāmies uz vēlēšanām. Un arī šajā notikumā sabiedriskajiem medijiem allaž ir ļoti būtiska loma, palīdzot izvēlēties, par ko balsot, un sniedzot vispusīgu, objektīvu un profesionālu skatu uz deputāta amata kandidātiem un politiskajām partijām. Analizējām gan politiķu un partiju paveikto, gan izvaicājām par solījumiem un plāniem, veiksmēm un neveiksmēm, atrādījām partiju līderus.

Īpaša bija vēlēšanu diena, kad sekojām līdzi vēlēšanu gaitai visā Latvijā, kā arī diasporās ārvalstīs, tāpat arī vēlēšanu vakars un nakts, kad vairāku stundu tiešraidē ziņojām par jaunumiem, analizējām rezultātus un ielūkojāmies vietās, kur pulcējās partijas, gaidot rezultātus. Tā bija profesionālā ziņā izaicinoša tiešraide, kurai bija nepieciešams rūpīgi sagatavoties, kā arī būt gataviem reaģēt uz jaunumiem, reakcijām un notikumiem gan televīzijas studijā, gan dažādās vietās pilsētā, kur strādāja filmēšanas komandas. Liels gandarījums, ka skatītāji mūsu darbu novērtēja, – vēlēšanu naktī bijām skatītākie un komentētākie. Rezultāti sniedz gandarījumu, bet arī rosina analizēt un secināt, ko varam darīt vēl labāk, kas jāpilnveido un jāattīsta līdz nākamajām vēlēšanām.  

LTV analītikas un pētniecības komandas ir bijušas klāt visos nozīmīgākajos notikumos, neatlaidīgi iedziļinoties gan aktualitātēs, gan veidojot savu dienaskārtību. Mūsu skatītājs ir prasīgs, tāpēc analītikas un pētniecības raidījumiem ir būtiska vieta mūsu programmā. Īpaši svarīgi, ka ne tikai ziņojam par to, kas notiek, bet arī skaidrojam, kāpēc, izsekojot likumsakarībām, meklējot iemeslus un risinājumus. Analizējot auditorijas datus, varam secināt, ka ir izdevies ieinteresēt skatītāju domāt līdzi un kopīgi meklēt atbildes.

LTV – vieta kultūrai, jaunradei un azartam

Vērojot auditorijas datus, ļoti labi var pamanīt laiku, kad cilvēkiem 2022. gadā iestājās zināms nogurums no ziņām, kad gribējās arī ko skaistu un aizraujošu – saturu, kas ļautu atslēgties un vienkārši baudīt.

Reitingu dati rāda, ka pērn skatītāji novērtējuši LTV tradicionāli augstvērtīgo kultūras saturu – skatītāko raidījumu topos ir "Kultūrdeva" un "Kultūršoks", arī skaistais Dārza svētku koncerts Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienā.

Ļoti skatīts un auditorijas gaidīts bija starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Pērn mums jautāja – kāpēc Latvijai šāds konkurss vispār vajadzīgs? Atbilde – tāpēc, ka LTV kā sabiedriskās televīzijas uzdevums ir ne tikai stāstīt par sabiedriski politiskām aktualitātēm, bet arī atbalstīt un dot platformu Latvijas mūziķiem, izglītot un izklaidēt, lai uzrunātu arī gados jaunu auditoriju.

No raidījumiem, kas snieguši skatītājiem prieku, pagājušā gada skatītāko pārraižu topā iekļuvuši arī zināmie un iemīļotie LTV1 raidījumi "Veiksme. Intuīcija. Prāts", "Latvijas sirdsdziesma" un nemainīgi gaidītās "Īstās latvju saimnieces".

LTV pērn bija vēl daudz cita šeit nepieminēta izcila un kvalitatīva satura. Gandarījums, ka skatītāji to novērtē, ar savu uzmanību un laiku balsojot par sabiedrisko televīziju. Liels paldies, ka rosināt mūs kļūt vēl profesionāli augstvērtīgākiem!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...