Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dīvaini pieprasījumi, kas bieži vien atklāti pārkāpj personas privātās dzīves neaizskaramību, nepamatotas un neizskaidrotas darbības līdz pat negaidītai kontu slēgšanai, neargumentēti draudi par naudas līdzekļu nobloķēšanu kontā, - ar to visu ir saskārušies daudzi AS Swedbank klienti, un bankas nevēlēšanās skaidrot situāciju rada iespaidu, ka runa ir nevis par pārpratumiem vai pārmērīgu bankas darbinieku uzcītību, bet mērķtiecīgu kredītiestādes politiku.

Vienkāršība, atvērtība un atbildība?

Socioloģijas uzņēmuma SKDS veiktas aptaujas rezultāti rāda, ka aptuveni 29% aptaujāto uzņēmumu pēdējā gada laikā ir saskārušies ar nopietnām grūtībām sadarbībā ar kredītiestādēm un puse no tiem atzinuši, ka banku prasības kļuvušas nepamatoti augstas, bet 17% plāno izmantot citu valstu banku pakalpojumus.

„Bankas ikdienas darbs balstās trīs pamatvērtībās – vienkāršībā, atvērtībā un atbildībā,” pati sevi raksturo Swedbank, apliecinot, ka kredītiestāde nodrošinot iedzīvotājiem nepārtrauktu finanšu pakalpojumu pieejamību, un norādot uz savu mērķi – sekmēt ilgtspējīgu labklājību plašam cilvēku un uzņēmumu lokam.

Taču ar pilnīgi citādu Swedbank ir saskāries jurists Juris (vārds mainīts) – viens no tiem, kuri atsaucās Dienas aicinājumam ziņot par saskari ar banku darbības ēnas pusi, minot konkrētus faktus un notikumus. Viņš savas profesionālās darbības ietvaros veicis kādas SIA likvidāciju kā oficiāli iecelts likvidators un, lai būtu kur atsevišķi uzglabāt likvidējamās SIA naudas līdzekļus, tieši šim nolūkam atvēris jaunu kontu Swedbank, kur viņam iepriekš ilgstoši bijis konts kā privātpersonai.

„Ar konta atvēršanu problēmu nebija un veiksmīgi izmantoju šo kontu likvidācijas procesā pusotru gadu. Saņēmu šajā kontā piedzītos debitoru parādus, maksāju no tā nodokļus, algu grāmatvedei un tā tālāk,” stāsta Juris. Likvidācijas process faktiski ticis pabeigts, pagājušā gada rudenī atlicis vienīgi pārskaitīt SIA dalībniekam uzņēmuma likvidācijas kvotas maksājumu saskaņā ar atlikušās mantas sadales plānu .

„Lai iesniegtu Komercreģistrā pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu un izslēgšanu no reģistra, jābūt izmaksātai likvidācijas kvotai SIA dalībniekiem,” skaidro Juris. Ticis sagatavots maksājuma uzdevums, taču, ņemot vērā, ka summa paliela, darījums bijis jāapstiprina Swedbank filiāles vadītājai.

Pārsteigumu sākums

Šajā brīdī tad arī sākušies pārsteigumi. „Pēc ilgas domāšanas viņa darījumu apstiprināt atteica, un tas notika, neko man nepaskaidrojot. Tikai pēc laika man internetbankā, beidzot atsūtīja paskaidrojumu – tika pieprasīts iesniegt visus dokumentus par darījumu, kur izsolē tika pārdota likvidējamās SIA manta. Līdz šo ziņu saņemšanai banka naudas pārskaitījumus atteica,” tālākos notikumus apraksta jurists.

Visi dokumenti bijuši labākajā kārtībā, un Juris Swedbank iesniedzis visus dokumentus par šo mantas pārdošanu izsolē – izsoles nolikumu, sludinājumu, izsoles protokolu, aktu, pārdošanas līgumu, rēķinu, maksājuma uzdevumu. „Viss bija veikts atbilstoši likuma prasībām. Mantas pircējs bija Latvijā reģistrēta liela akciju sabiedrība, kas darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, liels apgrozījums, daudz darbinieku, Uzņēmumu reģistrā norādīti patiesie labuma guvēji, viss kārtībā,” skaidro Juris.

Nekādi iebildumi nav izteikti, banka dokumentus pieņēmusi, taču pēc vairākām dienām juristam piezvanījis tās pašas Swedbank filiāles pārstāvis un pavēstījis – juristam vajadzētu par izsolē pārdoto mantu saņemto pirkuma maksu... pārskaitīt atpakaļ pircējam, jau pieminētajai akciju sabiedrībai.

„Es jautāju – bet uz kāda pamata. No mantas pārdošanas ir pagājis gads, līgums ir izpildīts, pārdotā manta jau sen reģistrēta publisko reģistros uz pircēja vārda, daļa no iegūtās naudas samaksāta nodokļos. Kā es tagad varu atkāpties no tiesiski noslēgta darījuma?! Un galvenais – uz kāda pamata, kāds ir juridisks pamatojums šādai bankas absurdai prasībai?” savu reakciju uz bankas pārsteidzošo prasību apraksta jurists.

Pēc neilgas apdomāšanās Swedbank pārstāvis nācis klajā ar jaunu prasību – tādā gadījumā visus bankas kontā esošos likvidējamās SIA līdzekļus nekavējoties, vienas diennakts laikā, pārskaitīt uz kādu citu savu kontu kādā citā Latvijas bankā un Swedbank kontu nekavējoties slēdzot. Pretējā gadījumā konts ar visiem līdzekļiem tikšot bloķēts. Nauda kontā tā arī stāvēšot, bet jurists to nevarēšot nekādā veidā izmantot un kā likvidators ar to rīkoties.

Nekāda pamatojuma, nekādu skaidrojumu

Jurim nācies pakļauties, taču, joprojām ticot Swedbank publiskajiem paziņojumiem par bankas gatavību nodrošināt saviem klientiem „nepārtrauktu finanšu pakalpojumu pieejamību”, viņš vēlējies kredītiestādē noskaidrot – kāds ir juridiskais pamatojums šādai bankas rīcībai.

„Juridisko pamatojumu šādai prasībai banka nesniedza, vai arī nespēja sniegt. Man atbildēja, ka man tiekot gatavota bankas vadības vēstule, ko man atsūtīšot un kur būšot precīzi paskaidrots, kāpēc man lika pārskaitīt naudu un slēgt kontu, būšot arī atsauces uz likumu normām. Nu jau no tā brīža ir pagājuši vairāki mēneši, taču līdz pat šodienai neesmu tādu vēstuli no Swedbank saņēmis!” stāsta Juris.

Tas nozīmē – viņš arī nekur un neko nevar apstrīdēt: „Uzskatu, ka bankas rīcība pret mani kā klientu šajā konkrētajā gadījumā bija augstākā mērā nekorekta, negodīga un pilnīgi nepamatota. Nekāds pamatojums jau man tā arī netika sniegts. Un apstrīdēt jau nevar to, kā nav! Kā gan es varētu bankas rīcības pamatojumu apstrīdēt, piemēram, tiesā vai kādā citā instance, ja nekāda pamatojuma jau nav. Nav atsauces uz kādām tiesību normām, nav vispār nekā. Pilnīga un reāla patvaļa no bankas puses. Bet, ja nepakļautos, tad konts arī tiktu nobloķēts. Tā notiek. Un tad, lai tiktu naudai klāt, varētu tiesāties ar banku ilgus gadus...”

Nekādu skaidrojumu gan jurists no bankas vairāk pat nemēģinot pieprasīt. Iemesls – pieredzējuši kolēģi, balstoties uz savu pieredzi, viņam norādījuši: ja viņš nelikšoties mierā un turpināšot pieprasīt no Swedbank pamatojumu viņu rīcībai, viņš panākšot vienīgi to, ka banka slēgs arī viņa privātpersonas kontu, kas ir pie viņiem. „Tāpat bez jebkāda paskaidrojuma un pamatojuma, jo tā esot pieņemts, tāda esot bankas prakse. Un nekādu līdzekļu pret to nav. Klients ir beztiesīgā situācijā,” piebilst Juris.

Šādi stāsti par Swedbank rīcību ar dažādām niansēm Dienas pētījuma ietvaros ir dzirdēti, - šis atšķiras tikai ar faktu detalizācijas pakāpi un Jura gatavību sniegt vēl papildu informāciju. Kopējs ir tas, ka visos šajos gadījumos tiek pieminēta bankas kategoriskā nostāja – jūs darīsiet tā un tā, bet nekādus skaidrojumus un pamatojumu savai rīcībai mēs nesniegsim.

„Vai aprakstītā ir ierasta jūsu bankas prakse attiecībās ar klientiem, un cik šādi gadījumi ir fiksēti pēdējā gada laikā,” – uz atbildi šo jautājumu Diena no Swedbank vadības tā arī nesaņēma. Tā vietā Swedbank, kas citkārt piemin likumu, kas kredītiestādēm aizliedz sniegt ziņas par konkrētiem klientiem, šoreiz norādīja, ka „nav zināms, kādas tieši ir bijušas nianses minētā klienta attiecībām ar kredītiestādi”.  

Teorētiski varot rasties sarežģījumi pārskaitīt likvidācijas procesā atgūtus līdzekļus likvidējamās sabiedrības īpašniekiem, ja nav pārliecības, kas ir šo līdzīpašnieku patiesā labuma guvēji, vai arī, ja likvidācijas procesā atklātos, ka pārskaitījums jāveic kādam īpašniekam, kas iekļauts starptautiskos sankciju sarakstos vai pret kuru iesāktas procesuālās darbības, kuru rezultātā jāiesaldē šādai personai pieejamie līdzekļi. Swedbank gan varot garantēt, ka klienta domstarpības ar iestādi savas profesionālās darbības neietekmēšot viņa privātpersonas kontu.

Gribam zināt, kur jūs likāt savu naudu

„Mēs ikvienam savam klientam nodrošinām iespēju piekļūt viņa naudai un saņemt citus mūsu pakalpojumus ik dienu 24 stundas diennaktī gan telefoniski, gan internetā, gan arī izmantojot bankas mobilo lietotni. Mūsu klienti var izņemt skaidru naudu ikvienā Latvijas novadā no kopumā 360 bankomātiem un saņemt bankas konsultācijas teju 42 bankas filiālēs visā Latvijā,” publiski apliecina Swedbank.

Taču, kā izrādās, likumīgos darījumos, ar pārskaitījumu saņemtas naudas izņēmējiem no Swedbank ir jārēķinās ne tikai ar privātās dzīves neaizskaramību pārkāpjošiem kredītiestādes jautājumiem, bet arī ar tās draudiem – kas notiks, ja tās pieprasītā informācija netiks sniegta.

Sarmīte (vārds mainīts) jau ilgus gadus ir bijusi bankas kliente, bet salīdzinoši nesen veikusi lielāku privātu darījumu, pārdodot savā īpašumā bijušu zemesgabalu un samaksu par to pēc visu nodokļu nomaksas no pircēja saņemot ar bankas pārskaitījumu uz savu Swedbank kontu. Nauda pārskaitīta, un nekādus jautājumus šai sakarā banka nav uzdevusi.

Taču viss mainījies brīdī, kad Sarmīte nolēmusi šos likumīgi saņemtos līdzekļus no Swedbank izņemt skaidrā naudā precīzi atbilstoši pašas bankas reklāmas tekstiem. Jau pēc neilga laika viņa saņēmusi ultimatīvā formā rakstītu bankas vēstuli ar nosaukumu „Par informācijas un dokumentu sniegšanu”.

„Lai mēs kā banka spētu izpildīt Latvijā reģistrētajām kredītiestādēm un finanšu iestādēm saistošos normatīvos aktus, kas nosaka nepieciešamību pārzināt savus klientus, viņu darījumus un līdzekļu izcelsmi, lūdzam Jūs iesniegt nepieciešamo informāciju,” savai klientei pavēstījusi banka.

Kā izrādījies, Swedbank interesējusi nevis klientes finanšu līdzekļu izcelsme, bet gan tas, kur viņa savu naudu ir likusi. „Veicot Jūsu norēķinu kontā notikušo darījumu analīzi, esam konstatējuši lielu skaidras naudas izmaksu apjomu. Lūdzam sniegt skaidrojumu tik apjomīgām skaidras naudas izmaksām, tās nepieciešamībai,” norādījusi banka.

Swedbank paskaidrojumus nesniedz

Vēl vairāk, Swedbank ir pieprasījusi tai iesniegt arī „dokumentus, kas apliecina izmaksātas skaidras naudas līdzekļu izlietojumu”. Turklāt vēstules beigās pievienoti arī draudi slēgt klientes kontu: „Ja nepieciešamā informācija līdz ... datumam nebūs iesniegta, mēs būsim spiesti lemt par pakalpojumu ierobežošanu vai sadarbības pārtraukšanu. Jūsu sniegtā informācija bez tiesiska pamata netiks izpausta trešajām personām.”

Šajā gadījumā gan banka ir norādījusi vismaz kaut kādu pamatojumu savai interesei, minot Swedbank Vispārējo darījumu noteikumu punktus un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma normas.

Taču... arī bankas pieminētie noteikumu punkti norāda tikai uz to, ka bankai ir tiesības gan no klienta pieprasīt visdažādāko informāciju, gan tās nesniegšanas gadījumā nesniegt klientam pakalpojumus un vispār lauzt ar viņu līgumu, „neatlīdzinot klientam nekādus zaudējumus”. Arī likuma panti noteic tikai to, ka bankai ir tiesības saņemt no klienta visdažādāko informāciju.

Sniedzot izvairīgu atbildi uz Dienas jautājumiem, Swedbank saistībā ar šo situāciju pavēstīja, ka tieši normatīvie akti esot tie, kas kredītiestādei uzliek par pienākumu „izzināt un saprast savu klientu darījumus”. Bankas vadība nevēlējās atbildēt uz Dienas jautājumiem, cik šādus pieprasījumus par gadījumiem, kad klients izņem savus finanšu līdzekļus no kredītiestādes, un ar kādu pamatojumu tā veikusi pēdējā gada laikā.

Lai gan Swedbank tika jautāts par klienta vēlmi izņemt no kredītiestādes viņa likumīgi saņemtu naudu, bankas pārstāvis izlikās, ka jautājumu nesaprot: „Papildus vēlamies norādīt, ka arī valstī ir noteikti ierobežojumi skaidras naudas darījumiem, un atsevišķa veida darījumi skaidrā naudā, piemēram, nekustamā īpašuma iegāde, ir aizliegta.”

FKTK spiesta norādīt bankām uz civilizētāku attieksmi

Tā kā Swedbank savu praksi attiecībās ar klientiem komentēt nevēlas, Diena gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, gan Finanšu izlūkošanas dienestam uzdeva faktiski identiskus jautājumus:

1) vai iestāde ir informēta par kredītiestādēm, kas izrāda interesi par finanšu līdzekļiem, ko fiziskas personas – kredītiestādes klienti no saviem personiskajiem kontiem un saviem personiskajiem līdzekļiem izņem skaidrā naudā savām personiskajām vajadzībām?

2) vai iestāde ir informēta par to, kādā tieši formā kredītiestādes izrāda šo interesi?

3) vai iestāde ir informēta, ka ir gadījumi, kad kredītiestādes rakstiski pieprasa saviem klientiem rakstisku skaidrojumu par finanšu līdzekļiem, ko šīs fiziskās personas no saviem personiskajiem kontiem un saviem personiskajiem līdzekļiem izņem skaidrā naudā savām personiskajām vajadzībām?

4) vai iestāde ir informēta, ka šādos gadījumos kredītiestādes pieprasa arī dokumentus par izņemtās skaidrās naudas līdzekļu izlietojumu?

5) vai iestāde ir informēta, kā tieši kredītiestādes rīkojas, ja klients sniedz atbildi, ka kredītiestādei nav tiesību interesēties par viņa privātu skaidras naudas līdzekļu izmantojumu?

6) lūdzu, miniet, kad un kādus tieši norādījumus iestāde ir sniegusi kredītiestādēm saistībā ar šādām situācijām.

7) lūdzu, sniedziet skaidrojumu, vai iestādes ieskatā ir tiesiski pamatoti kredītiestāžu pieprasījumi saviem klientiem – fiziskām personām sniegt dokumentus par viņu izņemtas skaidras naudas – personisko finanšu līdzekļu izlietojumu.

Ilzes Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem skaidru atbildi nesniedza, un arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija uz tiem atbildēja lielākoties ar atsaucēm uz likuma normām:

„Bankas tiesības pieprasīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto prasību izpildei nepieciešamo informāciju un klienta pienākums sniegt šādu informāciju ir noteikts likuma 28. panta pirmajā daļā: "Lai izpildītu šā likuma prasības, likuma subjektam ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus, tajā skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem."

Likuma 28. panta otrā daļa nosaka, ka, "ja likuma subjekts neiegūst šajā likumā noteikto klienta izpētes prasību izpildei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus apjomā, kas tam ļauj veikt pārbaudi pēc būtības, likuma subjekts izbeidz darījuma attiecības ar klientu un pieprasa klienta saistību pirmstermiņa izpildi. Šādos gadījumos likuma subjekts lemj par darījuma attiecību izbeigšanu arī ar citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesie labuma guvēji, vai par šādu klientu saistību pirmstermiņa izpildes pieprasīšanu".”

Tomēr vienlaikus Finanšu un kapitāla tirgus komisija piebilst, ka tā pašlaik strādā pie rokasgrāmatas sagatavošanas, kurā tiks skaidroti normatīvo aktu piemērošanas aspekti, izmantojot praktiskus piemērus, lai mazinātu normatīvo aktu individuālas interpretācijas iespējas un veicinātu vienotu pieeju normatīvo aktu piemērošanā, ieskaitot banku klientu un viņu darījumu izpētes nodrošināšanu.

Tāpat komisija bankām akcentējot nepieciešamību banku un klientu saziņā ieviest “konsultē vispirms” principu, lai nodrošinātu skaidrojošo darbu, kā arī saziņā ar klientu nodrošināt augstu klientu apkalpošanas kultūru. Visbeidzot, neraugoties uz visu iepriekš minēto, cilvēkiem Latvijā vēl joprojām nav aizliegts uzglabāt tām likumīgi piederošus līdzekļus skaidrā naudā, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...