Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mazliet vēlos pafilosofēt par dubultmorāles tēmu. Par to pēdējā laikā man bieži nākas aizdomāties. Laikam jau ir zināma taisnība - kādi valdnieki, tādi tikumi. “Vienotība” kā valdošie, demonstrē dubultomorāli valsts politikā, savukārt mazāki izpildītāji – katrs savā līmenī.

Man ļoti nepatīk šī tendence. Aizvien biežāk redzam, ka par vienu un to pašu darbību vai bezdarbību divi cilvēki mūsu sabiedrībā var rēķināties ar diametrāli pretējām sekām.

Spilgtākais piemērs ir Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas. Kūtra neapstiprināšana un Mieriņas ievēlēšana. Abi bija pauduši identisku viedokli – pozitīvi izteikušies par Aivaru Lembergu kā labu saimnieku. Bet cik ļoti atšķīrās mediju un viedokļu veidotāju rekcija! Kūtris tika divkārt pazemots, atvainojās, tad atvainojās, ka atvainojies un pie amata netika. Mieriņas kundze – bez jebkādiem šķēršļiem vai reakcijas tika iebalsota augstajā amatā.

Es šeit nespriežu par viņu izteikumu būtību, bet par faktu, ka cilvēka, kura izteikumu dēļ viņu neievēl, vietā ieceļ citu, kurš publiski paudis tieši tās pašas tēzes. Pat vēl niansētāk un uzsvērtāk.

No šīs pašas sērijas, tikai mazākā mērogā. Nesen žurnālā “Ievas Stāsti” pamanīju garu interviju ar Cēsu muzeja direktori. Viņa stāsta par savu dzīves gājumu un to, kā viņai sākotnēji veicies direktores amatā. Interesantā nianse ir tajā, ka viens no galvenajiem intervijas vadmotīviem ir fakts, ka jaunajai muzeja direktorei nav bijusi ne pieredze, nedz izglītība saistībā ar muzeju darbību.

Un nevienā no lielajiem medijiem, ne arī muzeju padomē nav dzirdētas sašutuma pilnas balsis par nepiemērotību, publicētas nesaistītas direktores bildes, publicēti aizskaroši izteikumi. kā tas notika jaunievēlētās Ogres muzeja direktores gadījumā.

Mēs pamazām tiekam pieradināti pie domas, ka nav svarīga būtība, svarīgs ir mediju veidotais tēls un noderība/tuvums varas turētājiem. Mēs jau reiz tādā iekārtā dzīvojām, kur svarīga bija partijas biedra karte, nevis tavi darbi vai kvalitātes.

Vienotībnieki un lielākie mediji cītīgi veido sistēmu, kurā ar varas un sabiedriskās domas iespaidošanas palīdzību cilvēkus varētu bīdīt kā šaha kauliņus. Kādu bandinieku ziedot, kādu padarīt par karalieni.

Tā sekas ir lielāks morālais relatīvisms, tiesiskais nihilisms, bezprincipialitāte sabiedrībā. Tādu sabiedrību ir viegli pārvaldīt ar pātagas un burkāna palīdzību. Bet kā tautai, tas mums nozīmē strauju degradāciju.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...