Iesaki rakstu: 
Šodien nra.lv publicēja rakstu, no kura uzzinām, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē iespējamos noziegumus, kuros cietušā lomā visticamāk ir “airBaltic” saistībā ar pēdējā mēneša laikā nra.lv publiski izskanējušajām ziņām, divdesmit publikācijām un ierakstiem interneta portālos un sociālās saziņas vietnēs, kur pieminēta lidsabiedrība “airBaltic” un tās vadība. Tāds pirmdienas pārsteigums, lai visai nedēļai iedotu noteiktu toni.
Cik saprotams, tad vārdā nenosauktas "airBaltic" amatpersonas ir vērsušās policijā ar iesniegumu uzsākt kriminālprocesu. Uzņēmumā "airBaltic" amatpersonu nav daudz. Tikai valde un padome, tātad visdrīzāk kāds no valdes vai arī jau atlaistās padomes. Jaunieceltajai pagaidu padomei (11.02.2025.) it kā vēl nav iemesla, un kriminālprocesa ierosināšanas izvērtēšanai ir nepieciešams kaut kāds laiks.
Kriminālprocess uzsākts par Krimināllikuma 157. panta otrajā daļā un 193.2 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma iespējamu izdarīšanu. Proti, par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī un par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu finanšu tirgos, ieteikšanu citai personai vai citas personas pamudināšanu iesaistīties iekšējās informācijas nelikumīgā izmantošanā finanšu tirgos, kā arī par manipulācijām finanšu tirgos, ja ar to radītas smagas sekas.
Kas tad mums te sanāk. Pusmiljarda nodokļu maksātāju naudas pazaudēšana (pamatkapitāla samazināšana uzņēmuma zaudējumu rezultātā) nav nekāds noziegums, bet šo zaudējumu publiskošana, apspriešana un jautājumu uzdošana par to, izrādās, ir.
Ko tur Venss par demokrātiju un vārda brīvību Eiropā savā runā Minhenē tika teicis?
Nezinu, ko "airBaltic" amatpersonas ar šādu rīcību grib panākt, taču visdrīzāk iegūs pretēju rezultātu. Par "airBaltic" publiskajā telpā runās vēl vairāk un sliktāk nekā līdz šim.
Ja par uzņēmuma operacionālo darbību sūdzēties nav īpaši par ko, tad "airBaltic" valdes un iepriekšējās padomes darbs gan ir radījis virkni jautājumu, uz kuriem atbildes nav saņemtas. Un, ja amatpersonas nespēj izskaidrot savus dīvainos lēmumus, tad cilvēkiem ir tieksme pašiem sev meklēt atbildes. Pie reizes padaloties ar savām aizdomām ar citiem.
"airBaltic" vadībai savu problēmu risinājumu šoreiz vērtīgāk būtu meklēt komunikācijas kļūdās ar sabiedrību. Varbūt labāk pateikt taisnību, kā tas ir, nevis augstprātīgi stāstīt acīmredzamas blēņas par naudas atdošanu. No ministra līdz Gausam taču zvērēja, ka valsts palīdzība vairs nebūšot vajadzīga, bet pēc brītiņa padomes priekšsēdētāja Vaska k-ga personā sociālajos tīklos paziņoja par valsts palīdzības nepieciešamību. Un tas tikai viens piemērs no vairākiem. Par ko tad brīnīties?
Savukārt, ja kriminālprocesa ierosināšana ir veids, kā pirms IPO apklusināt "airBaltic" vadības kritiķus, tad muļķīgs un vēl vairāk kaitējošs. Apklusināt tāpat nesanāks, tikai radīs vēl nepatīkamākas diskusijas.
Starp citu, līdz mēneša beigām jābūt publicētam neauditētajam gada pārskatam. Tad redzēsim, kā ir veicies pēdējā ceturksnī un cik daudz naudas vēl ir atlicis.
P.S. Jaunieceltā pagaidu padome ir nopelnījusi vienu žetonu. LETAs ziņa: "Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valde brīvprātīgi vienojusies uz laiku daļēji atteikties no savām fiksētajām algām, samazinot tās par 40%, līdz brīdim, kad veiksmīgi tiks īstenots akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO)."
Protams, brīvprātīgi! Ticam! Pirms tam satiksmes ministrs runāja, ka jaunajai padomei būšot jāpalielina Gausam alga par 2,9%.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
