Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizkustinoši bija noraudzīties uz to, kā ASV kongresmeņi stāvot un ar ovācijām sveica ukraiņu tautu, kad prezidents Džo Baidens savā runā sestajā dienā pēc Krievijas agresijas sākuma spēra zibeņus Kremļa virzienā, nosaucot Putinu par diktatoru un solot “robustu rīcību, lai nodrošinātu, ka mūsu sankciju sāpes ir vērstas pret Krievijas ekonomiku”. Jau iepriekš viņš bija nosaucis Kremļa saimnieku par slepkavu, tikai slepkavam no tā ne silts ne auksts.

Tajā pašā laikā ASV un ES kopā iepērk no Krievijas naftas produktus apmēram par 700 miljoniem USD dienā. Saskaņā ar amerikāņu datiem pagājušā gada maijā Krievija sasniedza rekordu naftas produktu eksportā uz ASV, apsteidzot Meksiku un ieņemot otro vietu aiz Kanādas. Mēneša apjoms bija 26,17 miljoni barelu vai 844 000 barelu dienā. Tāpēc arī SWIFT neatslēdz tām Krievijas bankām, kuras apkalpo šo plūsmu. Tā ir tā nauda, ko agresors izmanto karam Ukrainā, nogalinot civiliedzīvotājus, ieskaitot bērnus.

Kā izskaidrot šo divkosību? Atbilde nav tālu jāmeklē.

Kā zināms, tad ASV starpvēlēšanas notiek prezidenta termiņa vidū (novembrī), un tajās ievēlēs pārstāvjus ASV Kongresā. Tas kalpo kā uzticības tests tai politikai, ko divu gadu laikā īstenojis prezidents un viņa pārstāvētā politiskā partija.

Inflācija ASV, ja var ticēt medijiem, pašlaik ir sasniegusi augstāko rādītāju pēdējo 40 gadu laikā, un pastāvošais darba vietu trūkums un piegāžu ķēžu vājās vietas ir veicinājušas cenu kāpumu visām precēm, tai skaitā pārtikai, gāzei un mājokļiem, kas rada pamatīgas galvassāpes demokrātiem.

No otras puses, republikāņi, lai vairotu savu politisko kapitālu, asi kritizē Baidenu par neizlēmību Ukrainas jautājumā, labi apzinoties to, ka embargo Krievijas energoresursiem vairāk vai mazāk ietekmēs cenas ASV un līdz ar to arī demokrātu reitingu. Tie ir tie paši republikāņi, kuru pārstāvis eksprezidents Tramps, pēc kura ievēlēšanas savulaik Kremlis slapināja biksēs aiz sajūsmas, vēl pavisam nesen pēc Putina lēmuma atzīt Doņeckas bandītu republiku neatkarību vienā no intervijām nosauca to par ģeniālu lēmumu, pie viena neaizmirstot atzinīgi novērtēt Kremļa saimnieka izlēmību un atzīmēt labo sapratni starp sevi un viņu.

Nākošais ukraiņiem sāpīgais jautājums ir pretgaisa aizsardzība, ņemot vērā agresora nospiedošo pārsvaru Ukrainas debesīs. Ukrainas valdība un prezidents ir vairākkārtīgi vērsušies pie rietumvalstīm ar lūgumu noteikt tā saucamo lidojumu aizlieguma zonu.

Ko tas nozīmē, un kādas tam var būt sekas? Tas nozīmē aizliegumu jebkuriem lidaparātiem, ieskaitot militāros, atrasties Ukrainas debesīs. Šādu aizliegumu var nodrošināt tikai ar militāriem līdzekļiem. Ukraina to nodrošināt nevar, tāpēc lūdz palīdzību NATO. Tas ja ne pilnībā, tad būtiski samazinātu upurus civiliedzīvotāju vidū, kuri neizbēgami radīsies agresora aviācijas uzlidojumu rezultātā. No otras puses, šajā gadījumā Krievijas konfrontācija ar NATO būs gandrīz neizbēgama, no kā Rietumi grib izvairīties.

Ņemot vērā, ka krievi konvencionālajā bruņojumā un sagatavotībā zaudē NATO, tad draudi “visu pārvērst pelnos” nodrošinot sev “vietu paradīzē”, kļūst reāli. Ja šo rietumvalstu piesardzību varētu saprast, tad nākošais rada neizpratni. Un, proti, medijos parādījās ziņa par to, ka NATO austrumbloka valstis plāno nodot Ukrainas rīcībā PSRS ražotās kaujas lidmašīnas ar iespēju izmantot Polijas lidlaukus.

Runa ir par 56 MIG-28 un 14 Su-25. Tātad lidaparāti piederētu Ukrainai, un tos izmantotu ukraiņu piloti kaujām virs Ukrainas. Šajā gadījumā tā vairs nebūtu konfrontācija starp Krieviju un NATO. Turklāt, redzot savus līdzšinējos “panākumus” Ukrainas kaujas laukos, Kremlis, visticamāk, no šīs konfrontācijas centīsies izbēgt. Jautājums - kas notiks, ja gaisa kauju rezultātā kāds no agresora lidaparātiem šķērsos Polijas robežu. Atbilde - tas ir jānotriec ar tur izvietotiem Patriot kompleksiem līdzīgi, kā to izdarīja, ne aci nepamirkšķinādama, NATO dalībvalsts Turcija 2015. gadā Sīrijā ar savu F-16, kad krievu Su-24 šķērsoja tās robežu. Vai tad tāpēc notika globāla katastrofa? Nebūt ne. Viss beidzās ar Turcijas tomātu importa aizliegumu Krievijā.

Jāpiezīmē, ka Krievijas militārā doktrīna neparedz preventīvu kodoltriecienu, izņemot gadījumu, ja ir tieši draudi Krievijas pastāvēšanai kā valstij. Karadarbību Ukrainā par šādiem draudiem uzskatīt nevar. Tad jau ekonomiskās sankcijas drīzāk var uzskatīt par draudiem valsts ekonomiskam sabrukumam un valstiskuma zaudēšanai. Neskatoties uz visu to, lēmums par kaujas lidmašīnu nodošanu no NATO puses tika nobremzēts.

Ja Krievija netaisās pārtraukt karadarbību un izvākt savus spēkus, bet plāno veikt turpmāku Ukrainas pilsētu iznīcināšanu, vienlaikus radot draudus atomelektrostacijām, tad acīmredzot ir pienācis pēdējais laiks, lai Rietumi apliecinātu savus vārdus ar darbiem.

* Literārs pseidonīms

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...