Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.

1.   Kādēļ likums ir vajadzīgs

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai vēsturiski netaisnīgo seku novēršanai, kas radušās ebreju kopienai Nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā, finansiāli atlīdzinot Latvijas ebreju kopienai par tiem nekustamajiem īpašumiem, kas pirms 2.pasaules kara bija ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā.

Šie īpašumi bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami, kurus Latvijas ebreju sabiedriskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās un kuras bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940.gada 17.jūnijam, kā arī tie ebreju kopienas locekļu nekustamie īpašumi, kurus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.

Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941.gada līdz 1945.gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 70 000 ebreju - Latvijas pilsoņu. Tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā. Ebreji zaudēja grūti nosakāma apjoma privātos īpašumus. Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un sabiedrisko un reliģisko organizāciju tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.

Padomju okupācijas režīma laikā Latvijas Republikas teritorijā tika īstenota īpašumu nacionalizācija, kā rezultātā īpašumi pārgāja valsts īpašumā. Latvijas Republika nav vainojama Ebreju īpašumu atņemšanā un holokaustā, taču tas būtu ētiski un taisnīgi, ja Latvijas Republika atlīdzinātu Latvijas ebreju kopienai par nekustamajiem īpašumiem, kuri pēc 1991.gada 23.augusta nonāca Latvijas Republikas īpašumā, nevis to īstajiem saimniekiem vai mantotājiem.

Latvijas Republika 2009.gadā pievienojās Terezīnes deklarācijai, kura paredz ebreju īpašumu restitūciju. Deklarācija paredz, ka dalībvalsts veic visu nepieciešamo, lai izlabotu nelikumīgo ebreju kopienu un draudžu īpašuma atņemšanu un sekas, kuras radījusi īpašumu konfiskācija vai piespiedu pārdošana.

Par atlīdzinājuma saņēmēju likumprojektā noteikts 2016. gada 26. maijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nodibinājums “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds”, kas ir dibināts ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes kopsapulces lēmumu un pārstāv visas Latvijas Republikā reģistrētās ebreju draudzes un biedrības. Fonda Padomē, kuras kompetencē ir izvērtēt Fonda darbības un līdzekļu izlietojuma pārskatus, pieņemt lēmumus par Fonda līdzekļu izmantošanu, pārraudzīt valdes darbību, izskatīt Fondā iesniegtos finansējuma pieprasījumus un finansējamos projektus, izvērtēt to pamatotību un atbilstību Fonda mērķiem, pieņemt lēmumus par līdzekļu piešķiršanu vai iesniegtā projekta finansēšanu, tiek iekļauts finanšu ministra deleģēts pārstāvis.

Kopumā zaudējumi, kas radušies, nelikumīgi atsavinot nekustamo īpašumu ebreju kopienai, ir 47 809 102 EUR. Tie aprēķināti, balstoties uz likumprojekta pielikumā minēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī. Ņemot vērā valsts budžeta iespējas, labas gribas atlīdzinājuma apjoms, pēc Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes ieteikuma, tiek noteikts 40 000 000 EUR apmērā.

Pēc likumprojekta nodošanas Saeimas atbildīgajai komisijai Ministru prezidents izveido darba grupu, kas pārbauda iesniegto īpašumu sarakstu un to kadastrālo vērtību un sniedz atzinumu Saeimas atbildīgajai komisijai.

Valsts atbalstu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2021. - 2030.gadam. Saskaņā ar likumprojektu atlīdzinājumu paredzēts iekļaut gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķā budžeta programmā “Līdzekļi nodibinājumam „Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds’” un plānots izmaksāt pa daļām desmit gadu laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas, izmaksājot to katru gadu. Fondam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi tiek glabāti Valsts kasē.

Likumprojekts paredz valsts sniegto atlīdzinājumu izmantot vienīgi likumprojektā noteiktajiem mērķiem un pasākumiem Latvijā. Piešķirtos līdzekļus Fonds drīkst izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanu, ebreju kopienas un Fonda īpašuma apsaimniekošanu, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā Holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.

Neievērojot šo normu, Fondam noteikts atbildības pienākums pretēji mērķim izlietoto atmaksāt valsts budžetā. Pārskatu par Fondam piešķirto valsts budžeta finanšu līdzekļu izlietojumu Fonds sagatavo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, iesniedz Finanšu ministrijai un publicē savā mājaslapā internētā. Fonda izdevumu likumības un atbilstības auditu ne retāk kā reizi gadā kontrolē Finanšu ministrijas uzaicināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Finanšu ministrs Fondam var pieprasīt atmaksāt valsts budžetā tam izmaksātās naudas līdzekļu summas, ja, izvērtējot Fonda gada pārskatu, Finanšu ministrija konstatē, ka naudas līdzekļi nav izlietoti atbilstoši likumā paredzētajam naudas izmantošanas mērķim. Finanšu ministrs savu lēmumu iepriekš saskaņo ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Ar šo likumu atlīdzinājums Latvijas ebreju kopienai ir galīgs, tā apmērs nav maināms un līdz ar to tiek izbeigtas jebkādas citas prasījuma tiesības par Latvijas ebreju kopienai atsavināto nekustamo īpašumu.

2.   Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekts sniegs atbalstu Latvijas ebreju kopienai vēsturiski netaisnīgo seku novēršanai, kā arī izglītos Latvijas sabiedrību par Nacistiskās Vācijas pastrādātiem kara noziegumiem pret ebrejiem un Latvijas tautu 2.pasaules kara laikā. Atlīdzinājums veicinās Latvijas ebreju kopienas mantojuma saglabāšanu un dažādu reliģijas, kultūras, izglītības, zinātnes, veselības aprūpes, sporta un labdarības pasākumu un projektu īstenošanu Latvijā.

3.   Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts paredz, ka gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķā budžeta programmā “Līdzekļi nodibinājumam “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds” katru gadu tiek piešķirts atlīdzinājums, kas tiek izmaksāta Fondam līdz 2030.gada 31.decembrim. Izmaksājamā atlīdzinājuma apmērs no valsts budžeta līdzekļiem katru gadu sastāda 4 000 000 EUR.

4.   Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.   Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

Likumprojekts neskar Latvijas starptautiskās saistības.

6.   Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

Konsultācijas bijušas ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi.

7.   Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Totālā kontrole

FotoDaudz ir dzirdēts par sazvērestībām, un ir pat tāds ironisks apzīmējums – sazvērestību teorijas. Vai tiešām jūs domājat, ka sazvērestības nekad nav notikušas? Teiksiet - ir, bet tas bija sen un vairs nav taisnība.
Lasīt visu...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas grorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...