Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Televīzija (LTV) un Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU) par nepieļaujamu uzskata aizsardzības ministra Arta Pabrika politisko spiedienu un iejaukšanos sabiedriskā medija darbībā – norādot, kādi redakcionālie lēmumi televīzijai būtu jāpieņem, atspoguļojot Krievijas karu Ukrainā, un sasaistot redakcionālās izvēles ar sabiedrisko mediju turpmākā finansējuma apjomiem.

2022. gada 1. aprīlī Aizsardzības ministrija Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) nosūtīja Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika parakstītu vēstuli, kurā izteiktas pretenzijas par žurnālista Leonīda Ragozina intervēšanu 29. marta RUS.LSM raidījumā “TČK” (“ТЧК: Российские журналисты о войне в Украине”). Nedaudz atšķirīgu vēstuli 1. aprīlī saņēma arī LTV un mazākumtautību multimediju platformas RUS.LSM redakcija.

Apspriestajā raidījumā “TČK” piedalījās trīs žurnālisti: “Meduza” galvenais redaktors Ivans Kolpakovs, “The Insider” galvenais redaktors Romans Dobrohotovs un neatkarīgais žurnālists Leonīds Ragozins. Abās aizsardzības ministra parakstītajās vēstulēs par vienu no viesiem – Leonīdu Ragozinu – norādīts: “[..] uz raidījumu tiek aicināts iespējamais Krievijas ietekmes aģents, kurš atskaņo Krievijas propagandas vēstījumus par šo karu”, tomēr nav iekļauti absolūti nekādi pierādījumi šim apgalvojumam. 

LTV ieskatā žurnālista Leonīda Ragozina raidījumā paustajā nav saklausāma ne Krievijas propagandas atkārtošana, ne kara slavināšana. Raidījums ir izvērtēts LTV Ētikas komisijā, nekonstatējot Rīcības un ētikas kodeksa pārkāpumus. LTV galvenā redaktore Sigita Roķe: “Krievu žurnālists Ragozins tiek nosaukts par ārvalstu ietekmes aģentu. Ja viņš ir aģents, kurš pārkāpj likumu un ir aicinājis uz karu vai kaut ko tam līdzīgu, tad tas būtu drošības dienestu uzdevums novērst jebkuru valsts vai sabiedrības apdraudējumu.  Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju Ragozins ir nosodījis karu Ukrainā, līdz ar to neredzam nekādu iemeslu, kāpēc ar viņu nevarētu runāt. Vēl jo vairāk – redakcionālais pamatojums bija skaidri norādīts jau raidījuma sākumā – tajā vadītājs runā ar Krievijas neatkarīgajiem žurnālistiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par to, kas šobrīd notiek karā Ukrainā.”

Aizsardzības ministra SEPLP un NEPLP adresētajā vēstulē rakstīts, ka turpmāko piecu gadu laikā sabiedriskajiem medijiem paredz par aptuveni 17 miljoniem eiro lielāku finansējumu nekā šobrīd, bet “[..] rodas šaubas, vai šāds finansējums ir nepieciešams.” Savukārt LTV un platformas RUS.LSM redakcijai adresētajā vēstulē nav ietverts neviens teikums par finansējumu, tomēr papildus pretenzijai, ka nav pieļaujama konkrēta žurnālista intervēšana, aizsardzības ministrs LTV sniedz arī citas norādes par vēlamo saturu: “Šobrīd Latvijā jau ir ļoti liels skaits Ukrainas bēgļu, par kuriem arī ikdienā ziņo sabiedriskais medijs. Nepastarpināti no šiem cilvēkiem ir iespējams saņemt viedokļus un organizēt intervijas par to, ko viņi ir pieredzējuši Ukrainā un veidot stāstus par Krievijas veiktajām zvērībām pret Ukrainas tautu. Tāpat ir gana liels skaits gan Latvijas, gan starptautisko ekspertu, kuri var sniegt savu viedokli par politiskajiem un militārajiem aspektiem šī kara kontekstā [..].

Uzsveram, ka LTV ir sabiedriskais, nevis valsts medijs, līdz ar to nav pieļaujami aizsardzības ministra Arta Pabrika centieni ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību, piemēram, norādot, kādi eksperti būtu vai nebūtu aicināmi uz intervijām. Jebkādas prasības par to, kāda satura sižetus vai intervijas LTV jāveido, ir uzskatāmas  par iejaukšanos masu informācijas līdzekļa redakcionālajā darbībā. Šis princips skaidri definēts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3. panta pirmajā daļā: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.”

LTV saņem valsts budžeta dotāciju sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai, taču aizsardzības ministram nevajadzētu uzskatīt, ka tādēļ viņš drīkst ietekmēt LTV redakcionālo neatkarību. Par atklātiem draudiem nepiešķirt finansējumu uzskatāms SEPLP un NEPLP adresētajā vēstulē paustais: “[..] Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu [..].” 

Atsaucoties LTV aicinājumam, Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU) izvērtēja Aizsardzības ministrijas vēstules. Atbildē EBU ģenerāldirektors Noels Kurrans pauž bažas par nepieņemamo politisko spiedienu uz LTV pēc intervijas ar neatkarīgo krievu žurnālistu Leonīdu Ragozinu: “Mūs satrauc publiskie paziņojumi par LTV finansēšanu, kas tiek saistīti ar “pareizām” vai “nepareizām” redakcionālajām izvēlēm. Šie draudi grauj sabiedriskā medija institucionālo autonomiju un rada riskus mazināt sabiedrības uzticēšanos.” 

N. Kurrans uzsver, ka LTV ir neatkarīga demokrātiska institūcija, kurai ir savi stabili pārraudzības un atbildības mehānismi. Turklāt ir izveidota jauna pārvaldes institūcija SEPLP un ieviesta jauna ombuda funkcija: “Mēs ticam, ka šī struktūra nodrošina atbilstošu sabiedrisko mediju standartu ievērošanu un ir saskaņā ar labāko praksi un starptautiskajiem standartiem visā Eiropā.”

LTV norāda – tā vietā, lai informatīvā kara apstākļos stiprinātu sabiedriskos medijus un atbalstītu Latvijas drošībai būtiskos LTV centienus nodrošināt efektīvu un mērķtiecīgu komunikāciju ar Latvijas mazākumtautību auditoriju, aizsardzības ministrs Artis Pabriks diskreditē sabiedrisko televīziju, palīdzot šķelt sabiedrību, vairot apjukumu, mazināt ticību neatkarīgiem un brīviem medijiem.

Uzsveram, ka nav absolūti nekāda pamata apšaubīt LTV redakcionālo nostāju par Krievijas kara Ukrainā atspoguļošanu. Brīvības, tiesiskuma un demokrātisko vērtību sardzē mūsu svarīgākais mērķis ir un paliek nemainīgs – lai visi Latvijas iedzīvotāji iespējami ātri saņem pārbaudītu un patiesu informāciju par notikumiem Latvijā, Ukrainā un citviet pasaulē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...