Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz ar AS Liepājas metalurgs maksātnespēju var nākties iedarbināt noguldījumu garantiju fondu, lai izmaksātu kompensācijas uzņēmumu darbinieku izveidotās krājaizdevu sabiedrības Metalurgu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrībanoguldītājiem. Finanšu  un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nenoliedz, ka Liepājas metalurga maksātnespēja un darbinieku atbrīvošana atstāj arī zināmu ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības kredītu kvalitāti, proti, kredītu atmaksu.

Aizbildinoties, ka par konkrētiem tirgus dalībniekiem FKTK nav tiesību sniegt komentārus, komisijas komunikāciju daļas vadītāja Laima Auza skaidro, ka krājaizdevu sabiedrību uzraudzība notiek pēc līdzīgiem principiem kā banku uzraudzība.

„Krājaizdevu sabiedrības uzrauga, veicot klātienes un neklātienes pārbaudes, kuru mērķis ir pārliecināties par tirgus dalībnieka finansiālo stāvokli, vadības darbu, aktīvu kvalitāti, ienākumu un izdevumu struktūru, kā arī darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām,” uzsver FKTK pārstāve.

Vienlaikus FKTK nenoliedz, ka Metalurgu kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā ne viss ir rožaini. Pēc atlaišanas no darba tās klientiem masveidā ir radušās problēmas ar saņemto kredītu atmaksu.

„Tai pašā laikā krājaizdevu sabiedrība patlaban spēj norēķināties ar saviem noguldītājiem un tā aktīvi strādā ar klientiem, kuri nonākuši maksāšanas grūtībās, lai vienotos par risinājumu kredītu maksājumu veikšanai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā krājaizdevu sabiedrību uzraugs seko līdzi šim procesam un rīkojas atbilstoši aktuālajai situācijai,” norāda FKTK.

Arī Metalurgu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Grava atzīst, ka problēmas ar kredītu atmaksu ir. „Tas turpinās jau no jūnija vidus, kad sākās dīkstāve. Cilvēkiem radās problēmas atmaksāt kredītus. Kavētās summas nav lielas, cilvēki cenšas, nāk un maksā. Mēs runājam, vienojamies. Mums jau ir arī jāsaprot tā situācija, jo atlaišanas pabalsti daudziem vēl nav izmaksāti, arī bezdarbnieku pabalsti decembrī vēl nebija,” situāciju skaidro Grava.

Summas, kas izsniegtas kredītos, neesot lielas – trīs, četri līdz pieci tūkstoši. Parasti kredīts ņemts salīdzinoši nelieliem pirkumiem  - televizoram, ledusskapim, tādēļ arī summas nav mērāmas desmitos tūkstošu un attiecīgi arī kredīta atmaksas summas nav milzīgas.

Saistības ar noguldītājiem gan, pēc viņa teiktā, patlaban tiekot pildītas punktuāli. Turklāt neviens noguldītājs arī nenākot un neprasot noguldījumu izmaksāt ātrāk. „Viņi jau saprot situāciju. Turklāt viņi zaudētu procentus, ja pieprasītu savu noguldījumu ātrāk, tādēļ arī labāk sagaida termiņa beigas, kad saņems ar visiem procentiem,” uzsver sabiedrības vadītājs.

Aktuālā krājaizdevu sabiedrības bilance nav publiski pieejama, bet dati 2012.gada pārskatā Lursoft datu bāzē rāda, ka Metalurgu kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai bija piesaistīti noguldījumi 188 tūkstošu latu (267 tūkstoši eiro) apmērā, bet kredītos izsniegti 232 tūkstoši latu (330 tūkstoši eiro). No tiem kredīti 13 704 latu (19 499 eiro) apmērā atzīti par šaubīgiem. 

Pēc Gravas sniegtās informācijas, noguldījumu apjomu krājaizdevu sabiedrība sākusi samazināt jau pērn, kad sapratuši, ka situācija Liepājas metalurgā kļūst problemātiska. Tagad piesaistīto noguldījumu apjoms esot vien 80 tūkstoši latu (113 tūkstoši eiro). Pērn Metalurgu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība vairs neesot piesaistījusi noguldījumus, kā arī neesot izsniegusi jaunus kredītus.

Pagaidām ar noguldītājiem sabiedrība spējot norēķināties saskaņā ar līgumiem. Saziņa ar FKTK notiekot regulāri, jau pērn maijā, kad parādījušies pirmie problēmu iedīgļi, Metalurgu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība esot konsultējusies ar FKTK, lai uzzinātu, kā vislabāk šādā situācijā rīkoties.

Lai gan krājaizdevu sabiedrība ir tās biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs, lai sniegtu saviem biedriem finanšu pakalpojumus un tādējādi krājaizdevu sabiedrību biedri vienlaicīgi ir tās īpašnieki un klienti, tomēr tās maksātnespējas un bankrota gadījumā noguldītājiem pienākas kompensācijas tāpat kā banku noguldītājiem.

„Jebkuram Latvijas banku un krājaizdevu sabiedrību klientam – gan fiziskām, gan juridiskām personām saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā,” norāda FKTK pārstāve. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja šī darbinieku pašu veidotā krājaizdevu sabiedrība nespēs norēķināties ar saviem noguldītājiem, tos izmaksās no garantiju fonda.

Pēc FKTK sniegtās informācijas, Noguldījumu garantiju fondā uzkrāti vairāk nekā astoņi miljoni eiro.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...