MH17 katastrofa: septiņi gadi Kremļa centieniem pārrakstīt vēsturi
Baiba Zīle22.07.2021.
Komentāri (0)
Šogad 17. jūlijā apritēja septītais gads kopš MH17 reisa lidaparāta tīši izraisītas katastrofas Austrumukrainā. Jāatzīmē, ka šis bija viens no 2014. gada skumjākajiem notikumiem, kurā dzīvību zaudēja 298 nevainīgi civiliedzīvotāji, par kuru nāvēm atbildīgie joprojām nav saņēmuši taisnīgu sodu.
Jau septiņus gadus no vietas Krievijas varas iestādes aktīvi darbojas, lai slēptu savu saistību ar šo masu slepkavību, pārvēršot MH17 traģēdiju par instrumentu, ar kuru sevi padarīt par cietējiem. Kremļa lojālajos medijos bojā gājušās personas nav nekas vairāk kā instrumenti, ar kuru palīdzību mēģināt pierādīt ASV un NATO sazvērestības pret Krievijas Federāciju (KF), kura mazgā rokas nevainībā.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs jau vairākkārt ir apgalvojis, ka Krievija nekad nevienam nav uzbrukusi un negrasās to darīt. Kremlis uzskatot, ka ASV, NATO un citas starptautiskās organizācijas ir tās, kuras cenšas nomelnot KF. Saskaņā ar Kremļa ruporu Krievijas militārie spēki neiebruka Gruzijā 2008. gadā, un Krimas aneksija 2014. gada martā arī nenotika – lai gan viss liecina par pretējo un starptautiskā sabiedrība jau vairākkārt ir pierādījusi KF atbildību minētajos noziegumos. Kremlim tas nerūp, un tas joprojām turpina melot saviem pilsoņiem, apgalvojot, ka viss ir meli un Rietumi ir tie, kas vēlas iznīcināt ne tikai Krieviju, bet visu krievvalodīgo sabiedrību.
Tāpat ir ar MH17 katastrofu – Kremļa acīs tā nav nekas vairāk kā manipulācijas veids. Septiņus gadus Krievijas varas iestādes mēģināja slēpt savu saistību ar 298 civiliedzīvotāju slepkavību, taču, kā liecina pieejamie avoti, Krievijas pārstāvju pirmais komentārs par 2014. gada 17. jūlija traģēdiju jau vien bija daiļrunīgs.
Burtiski minūtes pēc traģēdijas pašpasludinātās “Doņeckas Tautas Republikas” pašpasludinātais “aizsardzības ministrs”, bijušais Krievijas armijas virsnieks Igors Girkins, dalīdamies ar notriektā lidaparāta attēliem, lepni paziņoja: “Mēs jūs brīdinājām – nelidojiet pāri mūsu debesīm.” Neilgi pēc tam Girkina kungs gan mēģināja izdzēst ziņojumu un izlikties, ka nekad nav teicis šādus vārdus, taču, kā zināms, interneta vidē informācijas plūsma notiek ļoti strauji un šie pierādījumi paliks interneta dzīlēs mūžīgi.
Nepilnas 24 stundas vēlāk 2014. gada 18. jūlijā Girkina kungs, mēģinot slēpt savu triumfējošo smaidu, sniedza savu pirmo, nepatieso traģēdijas versiju, kura ļoti atgādināja sižetu no dažus gadus iepriekš iznākušās BBC Šerloka Holmsa epizodes “Skandāls Belgrāvijā”. Viņš apgalvoja, ka saskaņā ar viņam pieejamo informāciju cilvēki, kas, atradušies lidmašīnā, jau vairākas dienas bijuši nedzīvi, tādējādi viņš turpināja ēterā ņirgāties par upuriem un upuru sērojošiem tuviniekiem. Tā vietā, lai atzītu savu vainu vai iesaisti vai kaut mēģinātu „atrunāties” ar apgalvojumiem par nelaimes gadījumu, Kremlis nolēma palikt pie meliem un nolieguma.
Turklāt paustās Kremļa „patiesības” norāda ne uz ko citu kā absolūtu tautas saprāta degradēšanu. Saskaņā ar EUvsDisinfo datubāzē atrodamo informāciju šo septiņu gadu laikā ir konstatēti aptuveni 300 dezinformācijas gadījumi par MH17 katastrofu. Kopīgais šajos melīgajos ziņojumos ir neveiksmīgie mēģinājumi izveidot alternatīvas versijas notikušajam, vainot jebko citu, izņemot Krieviju un tās eliti. Citiem lasītājiem, īpaši tiem, kas pārstāv KF inteliģenci ar IQ rezultātu 0,01, tas, protams, liksies kā provokācija un ļaunās starptautiskās sabiedrības melu kopums, lai diskreditētu KF.
Kremlis jau nav tas, kas pārraksta vēsturi – to dara visi citi, tikai ne Kremlis. Līdzīgi kā ir ar Kremļa ziņu aģentūru vēstījumiem par Baltijas valstu okupāciju – Latvija, Lietuva, Igaunija bija valstis, kas gribēja pievienoties PSRS, okupācijas nebija, tas nekas, ka starptautiskā sabiedrība ir atzinusi padomju okupācijas faktu – Kremlis saka, Kremlis dara un pēc tam noliedz. Tas pats princips novērojams šeit. Lai gan visi pierādījumi norāda uz to, ka Krievijas Federācija ir vainojama traģēdijas izraisīšanā, – Putina režīma pielūdzēji atradīs simtiem stāstu, lai pierādītu, ka tā nebija. Pat aizņemsies pasakas no slaveniem TV raidījumiem.
Vieni no visnežēlīgākajiem meliem, ko izplatīja Kremļa dezinformācijas mašīna, bija 2014. gada 19. jūlijā sociālajā tīklā Twitter vietnē publiskotais paziņojums no kāda Spānijas dispečera Karlosa, kurš it kā strādājis gaisa satiksmes kontrolē Kijevas lidostā. Viņa ierakstā tika apgalvots, ka katastrofas vainojama ir Ukraina – divi Ukrainas iznīcinātāji ir notriekuši lidmašīnu. Taču, kā noskaidrojās, Kijevas lidostā šāds dispečers nestrādā. Publikācijas autors bijis kāds Spānijas pilsonis, kas dzīvo Rumānijā un kuram nav nekāda saistība ar lidostām.
Taču prokremliskie avoti joprojām turpina atsaukties uz Karlosu un viņa stāstu kā „pierādījumu” tam, ka Ukraina ir vainojama katastrofā. Vēl 2021. gada 22. jūnijā viens no lielākajiem Kremļa propagandas izplatītājiem vz.ru vēstīja, ka Ukrainas iznīcinātāja versija vēl nav atmesta, lai gan Nīderlandē notiekošajā tiesas procesā šī versija ir rūpīgi pārbaudīta un visi tiesu ekspertīžu pierādījumi liecina, ka MH17 notrieca Buk zemes-gaiss raķete. Taču tas nav šķērslis, jo samelot jau var vienmēr un, lai neatzītu savu iesaisti, galvenie prokremliskie plašsaziņas līdzekļi pievērš uzmanību apgalvojumam, ka attiecīgo raķeti izšāva Ukrainas spēki – lai gan pierādījumi liecina par pretējo.
Saskaņā ar pieejamo informāciju Ukrainas bruņotie spēki patiešām darbojas ar „Buk”, taču visas atsevišķās raķetes tiek uzskaitītas. Tā vietā dokumentācija par karaspēka kustību, radio pārtveršana un separātistu publiskie paziņojumi sasaista kriminālistikas pierādījumus ar Krievijas regulārajām militārajām operācijām. Pierādījumi liecina, ka attiecīgais zenītraķešu komplekss ticis uz laiku ievests Ukrainas teritorijā no Kurskas. Apvienotā izmeklēšanas komanda (JIT) paziņojusi, ka MH17 notriekšanai izmantotais „BUK TELAR” bija no 53. raķešu brigādes, Krievijas bruņoto spēku vienības no Kurskas Krievijas Federācijā. Balstoties uz to, Nīderlandes valdība nolēma iesniegt Krieviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā par tās lomu MH17 lidojuma notriekšanā.
Taču tā vietā, lai uzņemtos atbildību par izdarīto, Krievijas Federācija turpina noliegt jebkādu atbildību un mulsina auditoriju ar meliem un manipulācijām. Krievija turpina uzsvērt, ka tai nav bijusi iespēja pilnvērtīgi piedalīties kopējās izmeklēšanas grupas darbībā un tās sniegtie pierādījumi par to, ka raķete ir palaista no Ukrainai piederošas teritorijas un ir piederējusi Ukrainai, nav tikuši pietiekami izpētīti. Tā vietā viņi turpina spēlēt uz auditoriju, apgalvojot, ka Rietumi tīšām cenšas nemelnot Krieviju un šis ir tikai viens no veidiem. Kremlis nepagurstoši turpina izplatīt dažādas versijas par notikušo un apgalvot, ka tā ir bijusi diversija un vainīgā valsts ir Ukraina, kas jau kopš 2014.marta jūtas apvainojusies par Krimas referenduma iznākumu un tāpēc cenšas padarīt KF par monstriem.
Taču, manuprāt, ir vairāk nekā skaidrs, kurš šeit spēlē uz auditoriju un manipulāciju veidā pārraksta vēsturi. Šobrīd MH17 cietušo ģimenes tiek pakļautas tādai pašai Krievijas Federācijas vēstures pārrakstīšanai kā vairums kādreizējās PSRS sastāvā esošo tautu. Kremļa dezinformācija vienmēr ir bijusi vērsta uz sevis attaisnošanu un vainas neatzīšanu. Kā tāds noziedzies bērns Kremlis stājas pretī starptautiskajai sabiedrībai un, saviem upuriem acīs skatīdamies, stāsta, kā upuris pats ir kļuvis par cietēju un ka tagad šis cietējs nomelno nabaga nevainīgo Putina režīmu. Citiem skumju pielieta traģēdija – Kremlim dezinformācijas paraugstunda.