Mikrouzņēmējdarbības regulējums populisma gūstā

Iesaki rakstu:

Var saprast opozīcijas partijas, kurām neviens neprasīs atbildību par brūkošiem budžetiem vai darba tirgus kroplībām, taču pie varas esošajām partijām, ja vien tās redz sevi valdībā arī priekšdienās, būtu jāapzinās konsekvences. Nemainīga ir partijas Vienotība nostāja, turpinot norādīt uz MUN režīma negatīvajām blakusparādībām un pieprasot stingrākus ierobežojumus tā izmantošanā, kaut arī liela daļa atbildības par 2010.gadā pieņemto likuma brāķi ir jāuzņemas tieši šīs partijas ģenerālsekretāram, tā laika ekonomikas ministram Atim Kamparam.

Nacionālā apvienība mikrouzņēmuma nodokļa sistēmas vērtējumos ir nedaudz pieklususi, iespējams, tādēļ, ka, ņemot vērā tās specializēšanos demogrāfijas jomā, nākotnē redz iespēju uzņemties labklājības ministrijas pārraudzīšanu. Viskomiskākajā situācijā ir nonākusi ZZS frakcija, kuras pārstāvētajiem ministriem pašlaik MUN sistēmas sakārtošanas sakarā jāšauj vienam otram kājās. Nu jau Auguļa kunga vadībā Labklājības ministrija regulāri brīdina par mikrouzņēmumu darbinieku nepietiekamajām sociālajām iemaksām, kas jau ir radījis īstermiņa un ilgtermiņa sociālās drošības apdraudējumu šīm personām, kā arī stabilitātes draudus visai sociālajai apdrošināšanas sistēmai kopumā.

Neskatoties uz to, ZZS frakcija dod priekšroku ekonomikas ministres Danas Reiznieces – Ozolas uzstādījumam, ka galvenais ir ekonomiskā aktivitāte, to primitīvi saskatot jaundibinātu uzņēmumu un tajos pārformēto darbinieku skaita pieaugumā. Ekonomikas ministres tēla spodrināšana un prevalēšana pār pārējo partijas biedru pārraugāmo nozaru interesēm acīmredzami ir tālejošāka plāna sastāvdaļa, kam ar mikrouzņēmumiem visdrīzāk nav sakara.

Saeimas Budžeta un finanšu vadības komisijai, vērtējot piedāvātās regulējuma izmaiņas, būtu ar īpašu piesardzību jāreaģē uz Ministru kabineta izsūtītajā vēstulē minēto faktu, ka jau 20% no privātā sektorā nodarbinātajiem ir pārgājuši mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā. Atsevišķās nozarēs šī proporcija ir daudz lielāka, kas neatgriezeniski rada progresējošas konkurences kroplības. Lielākā problēma ir esošā regulējuma neiespējamība nošķirt mikrouzņēmēju darbošanos no vidējo un pat lielo uzņēmēju saimnieciskās darbības lauciņa.

Statistiski pēc mikrouzņēmumos izmaksātās atlīdzības un nomaksātā mikrouzņēmumu nodokļa apjoma var secināt, ka 20% privātajā sektorā nodarbināto ir saņēmuši aptuveni 80% darbaspēka nodokļu atlaides, turklāt šī atlaide mikrouzņēmumos ir izmantota atlīdzībai, kas ir gandrīz identiska vidējai algai valstī (pēc nodokļu nomaksas vispārējā nodokļu režīmā). Šī situācija nebūt neatbilst Ekonomikas ministrijas 25.februārī prezentētā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk OECD) pirmā Ekonomikas pārskata par Latviju rekomendācijām, kurās kā svarīgākais uzsvērta nepieciešamība mazināt sociālo nevienlīdzību un reformēt ienākumu nodokļu sistēmu. Pašreizējais mikrouzņēmumu regulējums nodrošina pretējo – regresīvas ienākumu nodokļu piemērošanas iespējas, kā arī vidēja līmeņa ienākumu saņēmēju nepiedalīšanos kopējā valsts budžeta veidošanā un sociālās solidaritātes uzturēšanā.

Ja sabiedrība vēl nav gatava progresīvai ienākumu nodokļu sistēmai (kur progresivitāte tiktu piemērota, apkopojot visus personas ienākumus nevis katru ienākuma avotu atsevišķi), vai lielāks ieguvums tautsaimniecībai nebūtu, ja šī mikrouzņēmumos izniekotā 80% darbaspēka nodokļu atlaide tiktu vienmērīgi piedāvāta visiem privātā sektorā strādājošiem, tādējādi nodrošinot līdz pat 15% darbaspēka nodokļu samazinājumu?

Paralēli darbaspēka nodokļu samazinājuma kontekstā būtu vērtējams, vai sabiedrībā nav pieprasījums pēc sociālās apdrošināšanas pakalpojuma samazināšanas, ja reiz tik liela daļa darbspējīgā vecuma iedzīvotāju pauž neuzticēšanos sociālās apdrošināšanas sistēmai.

Seko mums