Iesaki rakstu: 
Sabiedrības pārvaldes neatbilstība jaunajai (sabiedriskajai) realitātei noved pie smagām sekām. Pēdējo trīs gadu laikā to uzskatāmi parādīja nespēja pretoties kovidafērai. Patlaban to demonstrē varas aprindu nespēja risināt valsts aizsardzības aktuālos jautājumus, kas noved pie kara histērijas. Šajā sakarā cilvēki uzdod daudzus jautājumus, kas paliek bez atbildes.
Atklājušās likumsakarības minētajos notikumos. Tie saistīti ar lieliem neattaisnotiem tēriņiem un (potenciālu) apdraudējumu cilvēku labklājībai, veselībai un dzīvībai. Situācijas risinājums prasa sabiedriskus pārkārtojumus ar būtisku militāru komponenti. Vadošā loma jāuzņemas valsts prezidentam, veicot pārkārtojumus atbilstoši Satversmei savas kompetences ietvaros. Satversmē jāparedz tiesības pilsoņiem turēt savā īpašumā strēlnieku ieročus.
Militāras tautas pašpārvaldes būtība
"Militāra tautas pašpārvalde" ir situācija, kad pilsoņi var veidot vietējo pašpārvaldi pēc saviem ieskatiem. Tā var būt gan teritoriāla apvienība, daudzu dzīvokļu nams vai namu kopa, Latvijas īpašumu apvienība, ģimeņu apvienība, (liela) Latvijas uzņēmuma veidota apvienība, interešu apvienība u.c. Pilsoņi var dibināt pašpārvaldi kopsapulcē, vai kādā citā sev pieņemamā veidā un reģistrēt attiecīgā valsts reģistrā, kļūstot par valsts tiesību subjektu, līdzīgi kā tas ir patlaban.
Pilsoņi veido apvienības atbilstoši savām interesēm. Tas ir galvenais vadmotīvs šajā procesā. Dibinot pašvaldību, savas intereses nāksies samērot ar savām iespējām. Jaunajai pašpārvaldei būs jādibina (līgum)attiecības ar (sabiedrisko) pakalpojumu piegādātājiem, citām pašvaldībām, valsti, uzņēmumiem. Vēlme dibināt pašvaldību būs jābalansē ar savām spējām nodrošināt (līgum)attiecības materiāli / finansiāli, organizatoriski un administratīvi.
Piemērs ar daudzu dzīvokļu namu
Pārkārtojumu procesā atklāsies nianses, ar kurām valstij būs jātiek galā. Tomēr galvenajai mikropašvaldības idejai vajadzētu būt skaidrai no vienkārša piemēra ar daudzu dzīvokļu namu.
Nama iedzīvotājiem ir viennozīmīgi skaidras kopīgas intereses nama apgādei ar elektrību, apkuri, ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, telefona un interneta sakariem u.c. Viņi vēlēsies arī kontroli pār attiecīgo elektrības ievadu, un piedalīties attiecīgās apakšstacijas ekspluatācijā. Tas attiecas arī uz ūdens un kanalizācijas vadiem / kolektoriem, vienotu telefona, TV, interneta tīklu u.c. Nama iedzīvotāji vēlēsies, lai celtniecības - remonta uzņēmums uztur kārtībā namu, ceļu saimniecības uzņēmums pievedceļus un auto stāvvietas, bet kāds labiekārtošanas uzņēmums parūpēsies par zaļo zonu, rotaļu un atpūtas vietām.
Patstāvība prasa piepūli, bet īsta neatkarība prasa nopietnu darbu. Nama iedzīvotājiem nāksies meklēt optimālo balansu starp brīvību / kontroli, ērtībām un izmaksām. Visus minētos darbus varētu uzticēt namu apsaimniekošanas uzņēmumam, kā tas ir patlaban. Uzņēmums nekavēsies pieskaitīt savu peļņas procentu, saglabājot kontroli savās rokās. Varētu apvienoties ar citiem namiem visos jautājumos (viena pašvaldība), vai arī, piemēram, kopīgas elektroapgādes nodrošināšanai. Lai nu kā, risinot šos jautājumus, dzīve atklāsies savās patiesajās krāsās.
Brīvība veidot pašvaldības noņems lielāko daļu problēmu attiecībā par krāpšanu un naudas izspiešanu no iedzīvotājiem. Piemēram, zemes īpašnieku vēlmi izspiest nesamērīgi lielu maksu par zemes lietošanu, kas ir zem nama. Dibiniet pašvaldību un maksājiet tik, cik uzskatāt par vajadzīgu.
Vai cilvēki vispār gribēs organizēties? Aktivitāti varētu sagaidīt no cilvēkiem ar augstu pašapziņu un materiālo labklājību. Tiem priekšrocības būs acīmredzamas. Pašvaldības var veidoties ilgā laika periodā. Šis process var būt pastāvīgs, jo mazās pašvaldības tiek iekļautas esošajā sistēmā.
Vēlēšanu sistēma un valsts
Esam nonākuši līdz vēl vienai fundamentālai atšķirībai no vecās sistēmas. Proti, izvēlam "ministrus", nevis deputātus. Ar "ministriem" saprotam arī attiecīgo nozaru vadītājus lielāka mēroga pašvaldībās, kurās ietilpst sīkās pašvaldības.
Šis princips ir spēkā neatkarīgi no tā, vai cilvēki veido savas jaunās pašvaldības vai nē. "Ministrus" izvēl uz noteiktu periodu, bet viņus var nomainīt jebkurā brīdī, ja tie pieļauj kļūdas, sāk zagt. Mūsdienu informācijas tehnoloģijas dod iespēju ikvienam sekot attiecīgā ministra sasniegumiem.
Kā izvirza kandidātus vēlēšanām? Sastāda amata aprakstus ar profesionālajām prasībām, kurām jāatbilst pretendentiem. Piemēram, attiecīga izglītība un pieredze nozarē nepieciešamajā mērogā. No atbilstošiem pretendentiem vēlēšanu komisija sastāda vēlēšanu sarakstus. Ievēlētie ministri vada / izveido attiecīgo ministriju vai pārvaldi.
Valsts līmenī būs nemainīgs sarakstu komplekts. Piemēram, no pieredzējušiem finansistiem un grāmatvežiem izvēl finanšu ministru. No pieredzējušiem diplomātiem izvēlas ārlietu ministru u.t.t.
Vidējās un lielās pašvaldībās būs atšķirības, ko nosaka nepieciešamās pārvaldes funkcijas attiecīgajā pašvaldībā. Ja pārvaldes funkcijas nav vajadzīgas, pašvaldību var likvidēt.
Attiecīgie speciālisti būs labi motivēti iegūt un saglabāt amatus. Viņu atalgojums varētu pārsniegt pašreizējo nozaru vadītāju atalgojumu vairākas reizes, plus bonusi, par ko varētu vienoties darba līgumā par svarīgu mērķu sasniegšanu. Par sabiedrisko statusu varētu nerunāt vispār, tas būs nesalīdzināmi augstāks, jo ikviens iedzīvotājs apzināsies attiecīgā vadītāja darba nozīmi.
Attiecībā uz pirmajām personām varētu būt variācijas. Domāju, ka pirmās personas amatu gan valdībā, gan lielajās pašvaldībās vajadzētu ieņemt rotācijas kārtībā. Tas ir, ja ministrs kļūst par premjeru, tad papildus savai nozarei viņš veic arī koordinācijas darbu starp ministriem. Nekādām papildu autoritātēm viņam nevajadzētu būt. Pretējā gadījumā būs kā pašreiz, kad visi premjeri cieš no izredzētās personas kompleksa un ir ietekmējami no aizkulisēm. Lielo pašvaldību līmenī tam vajadzētu novērst vietējo "ķeizariņu" ģenēzi.
Izlasot to visu rodas jautājums - bet kur tad politiķi, partijas, deputāti? Viņu nav, jo viņi nav vajadzīgi.
Lielās un vidējās pašvaldības
Hipertrofētās Rīgas, Daugavpils un citu lielāko pilsētu pašvaldības rada smagas problēmas gan vietējā, gan valsts mērogā. Nejēdzīgā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ievākšanas kārtība tur ienes milzīgus naudas līdzekļus. Rīgas pilsētas IIN ieņēmumi jau tuvojas miljardam. Šajās pašvaldībās zeļ lielas krāpšanas shēmas. Kriminālu struktūru un ārvalstu ietekme kombinācijā ar autoritāru vadības stilu noved pie tā, ka pašvaldības intereses nonāk konfliktā ar sabiedrības un valsts interesēm.
Pašvaldību izlīdzināšanas fonds problēmu neatrisina. IIN apgriež caur Valsts kasi, un rezultātā tas nonāk lielo pašvaldību rīcībā saskaņā politisku vai personisku vienošanos.
Lielo pašvaldību varenība ir jānivelē līdz nepieciešamo funkciju līmenim, kā jau rakstīju iepriekš. Tur varētu būt sabiedriskā transporta, izglītības, kultūras, pilsētvides, labklājības, ūdens saimniecības pārvaldes ar vēlētiem vadītājiem, kuri atbild arī par attiecīgajiem lielajiem pašvaldības uzņēmumiem. Mēra amatu rotācijas kārtībā ieņem pārvalžu vadītāji.
Valstī viss notiek savstarpējā saistībā. Tāpēc pārkārtojumi pašvaldībās būtu jāskata kontekstā ar nodokļu (šeit IIN) reformu. Varbūt nonāksim arī līdz tam, ja lasītājiem būs pacietība.
Kur te ir militārā komponente?
Visus pārkārtojumus ir paredzēts veikt mierīgā ceļā. Visdrīzāk tā arī notiks, jo militārā komponente pastāv fonā. Labvēlīgo fonu nodrošina pilsoņu tiesības turēt ieročus personiskajā īpašumā. To varētu ilustrēt ar mums labi zināmiem piemēriem no dzīves.
Ar pašreizējo nejēdzīgo pārvaldi mēs varam protestēt un piedāvāt uzlabojumus, cik vien mums tīk. Politiķi solīs, bet darīs visu pa vecam. Varam iet ielās ar plakātiem, bet politiķi to ignorēs. Ja rīkosim nemierus, politiskā sistēma nekavēsies pielietot pret mums savu spēka komponenti, arestus, draudus, naudas sodus, administratīvās un krimināllietas. Ja nonāks tik tālu, politiskā sistēma pielietos pret mums arī savu militāro komponenti. Viņiem tā nav problēma, un ziņās mums ik dienu rāda, kā tas varētu notikt.
Lai panāktu progresu, sabiedrībā ir nepieciešams spēku līdzsvars. Procesa virzošais spēks ir Valsts prezidents, kura rīcībā ir valsts bruņotie spēki. Tā tas ir gan procesu uzsākot, gan procesa gaitā, gan pēc pārkārtojumu veikšanas, kad jaunā pārvalde ir stabilizējusies. Šiem spēkiem ir "smagais" bruņojums, un kaujas spējā tie pārspēj ikvienu iespējamu, bruņotus nemierus izraisošu iedzīvotāju grupu.
Tāpēc prezidenta iespējamām rīcībām būs atsevišķs apraksts, kas sekos nākamajā daļā.
* * *
Tehniska piezīme. Man (tāpat kā visiem Pietiek rakstu komentētājiem) tika liegta iespēja atbildēt uz lasītāju komentāriem raksta 1.daļā pēc tam, kad biju ievietojis 4 komentārus. Rakstus publicē arī societyandnature.org. Komentētāji ir laipni aicināti izteikties tur, jo arī es vēlos piedalīties diskusijā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
