Iesaki rakstu: 
Iepriekšējā daļā aplūkojām, kā darbojas pašpārvalde, kurā nav politiskās sistēmas. Šajā daļā par to, kādiem līdzekļiem un spēkiem iespējams pašpārvaldi ieviest. Virzošais spēks ir Valsts prezidents savā bruņoto spēku virspavēlnieka statusā. Viņš rīkojas saskaņā ar Satversmi un likumiem, savas kompetences ietvaros.
Kopš 1944. gada vara Latvijā nav mainījusies
Pirms ķeramies pie lietas, īsi par varas būtību. Diemžēl mēs bieži jaucam varu ar tādiem jēdzieniem kā sabiedriskā iekārta, ekonomiskās attiecības un pārvaldes sistēma. "Vara ir tas, kas izlido no šautenes stobra,” teica ķīniešu priekšsēdētājs Mao. Diktatori, huntas un totalitāri režīmi neatšķiras ar augstu intelektu. Tomēr tiem nav grūtību saglabāt savu varu, mainoties iekārtai, saglabājot kontroli pār saimniecību un pārvaldi.
Pēc Latvijas Republikas (LR) proklamēšanas 1918. gadā LR pastāvēšana bijā jāizcīna ar Latvijas militāru spēku. Rezultātā varu nodibināja Latvijas iedzīvotāji. Valsts ar labiem panākumiem pastāvēja līdz 1939. gadam, kad varu pārņēma PSRS ar militāru spēku. Sekoja karš, un vara mainījās starp PSRS un vācu militārajiem spēkiem, kas Latvijā beidzās ar PSRS militāro uzvaru 1944. gadā. Pie šīs varas dzīvojam arī pašreiz.
Vēl vienu labu piemēru guvu no savas 30+ gadu senas sarunas ar kādu čekistu. "Galvenais ir saglabāt kontroli pār spēka struktūrām. Ja tas ir, tad tur virsū var uzbūvēt visu, kas ienāk prātā".
Varu nevar izmainīt ne ar vēlēšanām, ne ar starptautiskiem līgumiem, ko noslēdz šīs pašas varas pārstāvji.
Valsts prezidenta rīcības
Labi motivēts prezidents izskaidro sabiedrībai sagaidāmo pārkārtojumu nozīmi, kā aprakstīts raksta 1. daļā. Bruņotie spēki un zemessardze ir pārkārtojumu garants. Tāpēc prezidents personiski pārliecinās, ka šie spēki atbilst veicamā uzdevuma nodrošināšanai, nepieciešamības gadījumā veicot pārkārtojumus spēkos.
Prezidents personiski iesaistās Saeimas darbā, noskaidrojot aktuālos jautājumus, problēmas un apgūstot Saeimas darbu kopumā. Pēc Saeimas atlaišanas viņš izveido "valsts likumdošanas biroju" savā pakļautībā, kas veic kārtējos likumdošanas darbus. Līdzās profesionāliem juristiem birojā darbu var turpināt sakarīgie Saeimas deputāti un darbinieki, ja viņi to vēlas.
Prezidents izdod tiesību aktu, kas paredz pilsoņiem tiesības turēt personiskā īpašumā strēlnieku ieročus. Valdība izdod attiecīgos normatīvus šajā sakarā un izveido attiecīgo vadības un kontroles iestādi. Šajā jomā var pārņemt, piemēram, ASV pieredzi ar Latvijai atbilstošām izmaiņām.
Valsts prezidents kopā ar Ministru prezidentu veic (lielo) pašvaldību auditu. Tajā vērtē riskus, kas pastāv šajās pašvaldībās saistībā ar korupciju, atkarību no kriminālām un ārvalstu struktūrām, vadības kvalitāti un citiem apstākļiem, saistībā ar pašvaldību interešu atbilstību sabiedrības un valsts interesēm.
Pēc audita valdība pieņem lēmumus par neatbilstošo pašvaldību darbības pārtraukšanu un ieceļ (militāru) komandantu katrā attiecīgajā pašvaldībā. Komandantam ir pilna autoritāte pār pašvaldības rīcībām un resursiem. Ja nepieciešams, komandanta statusu un atbildību nosaka tiesību aktos.
Prezidents izdod tiesību aktu, kas paredz pilsoņiem tiesības veidot pašvaldības pēc saviem ieskatiem. Pilsoņu veidotās pašvaldības var veidot augstāka līmeņa pašvaldības pēc saviem ieskatiem, vai arī iekļauties esošajā pašvaldību sistēmā. Valdība izdod attiecīgos normatīvus un uzdod attiecīgajai ministrijai reģistrācijas un uzraudzības funkciju. Uzraudzība šajā gadījumā nozīmē atbilstības kontroli. Tas ir, ka pašvaldība izveidota atbilstoši pilsoņu brīvas gribas izpausmei.
Prezidents izmaina vēlēšanu likumu, paredzot valsts un pašvaldību izpildvaras institūciju vadītāju vēlēšanas…
Tā varētu turpināt, tomēr ideja ir skaidra. Pārkārtojumi ienesīs izmaiņas pārāk rūpīgi iztirzātos plānos.
Nobeigums
Vai iespējams, ka prezidenta amatā nonāk personība ar pieredzējušu domu biedru grupu, kam būtu pa spēkam šāda mēroga uzdevums? Vai iespējams aizvākt korumpantus, noziedzniekus un ārvalstu aģentus no valsts pārvaldes un pašvaldībām? Vai mums vispār ir tik daudz godīgu un labi motivētu cilvēku pārvaldē, bruņotajos spēkos, policijā un citur, lai pārkārtojumus veiktu?
Ja pilsonis ar savu uzvedību ir pierādījis, ka nav lojāls Latvijas Republikai, viņš ieroci saņemt nedrīkst. Varbūt šai kategorijai ieroči jau ir, vai viņi tos var iegūt, ja vajag.
Pārkārtojumus varētu veikt 2-3 gados, tas būtu īsākais termiņš. Laiku prasa visi minētie punkti. Iedomājieties, ka vidusmēra latviešu puisis ir ieguvis savā īpašumā ieroci. Viņš ir iemācījies ar to rīkoties, atbilst visām prasībām u.t.t. Paies laiks, kamēr viņš pa īstam apzināsies savu jauno "varneša" statusu. Tas ir, sapratīs, ko viņš var darīt ar ieroci, un ko viņš nekādā gadījumā nedrīkst darīt. Tas pats attiecas uz pašvaldībām, ko nodibina pilsoņi. Nodrāztais teiciens "sākt domāt pa jaunam" te ir īsti vietā.
Valstī viss ir savstarpējā saistībā, tāpēc daudzi svarīgi jautājumi šeit nav skatīti vispār. Jautājumā par valsts un pašvaldību finansēm ar laiku būtu jāpāriet no nodokļiem uz mērķa maksājumiem. Cilvēki maksā nevis nodokļus kopējā katlā, ko pēc tam sadala ierēdņi, bet konkrētam mērķim. Katram mērķim ir savs konts, kura stāvokli attiecīgie maksātāji kontrolē. Tāpēc to varētu saukt par "budžeta kontu sistēmu", par ko īsumā rakstīju iepriekš.
Epidēmijas, karš, nabadzība un varbūt arī bads - tādu realitāti mums būvē esošā vara. Izdzīvos tie, kuri spēs saglabāt iekšēju brīvību un atbilstoši rīkosies, sadarbībā citiem tādiem pašiem brīviem, dzīviem cilvēkiem. Tie, kuri labticīgi pakļausies globālajām milzu afērām un iesaistīsies tajās, visdrīzāk ies bojā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.