Iesaki rakstu: 
Iepriekšējā daļā aplūkojām, kā darbojas pašpārvalde, kurā nav politiskās sistēmas. Šajā daļā par to, kādiem līdzekļiem un spēkiem iespējams pašpārvaldi ieviest. Virzošais spēks ir Valsts prezidents savā bruņoto spēku virspavēlnieka statusā. Viņš rīkojas saskaņā ar Satversmi un likumiem, savas kompetences ietvaros.
Kopš 1944. gada vara Latvijā nav mainījusies
Pirms ķeramies pie lietas, īsi par varas būtību. Diemžēl mēs bieži jaucam varu ar tādiem jēdzieniem kā sabiedriskā iekārta, ekonomiskās attiecības un pārvaldes sistēma. "Vara ir tas, kas izlido no šautenes stobra,” teica ķīniešu priekšsēdētājs Mao. Diktatori, huntas un totalitāri režīmi neatšķiras ar augstu intelektu. Tomēr tiem nav grūtību saglabāt savu varu, mainoties iekārtai, saglabājot kontroli pār saimniecību un pārvaldi.
Pēc Latvijas Republikas (LR) proklamēšanas 1918. gadā LR pastāvēšana bijā jāizcīna ar Latvijas militāru spēku. Rezultātā varu nodibināja Latvijas iedzīvotāji. Valsts ar labiem panākumiem pastāvēja līdz 1939. gadam, kad varu pārņēma PSRS ar militāru spēku. Sekoja karš, un vara mainījās starp PSRS un vācu militārajiem spēkiem, kas Latvijā beidzās ar PSRS militāro uzvaru 1944. gadā. Pie šīs varas dzīvojam arī pašreiz.
Vēl vienu labu piemēru guvu no savas 30+ gadu senas sarunas ar kādu čekistu. "Galvenais ir saglabāt kontroli pār spēka struktūrām. Ja tas ir, tad tur virsū var uzbūvēt visu, kas ienāk prātā".
Varu nevar izmainīt ne ar vēlēšanām, ne ar starptautiskiem līgumiem, ko noslēdz šīs pašas varas pārstāvji.
Valsts prezidenta rīcības
Labi motivēts prezidents izskaidro sabiedrībai sagaidāmo pārkārtojumu nozīmi, kā aprakstīts raksta 1. daļā. Bruņotie spēki un zemessardze ir pārkārtojumu garants. Tāpēc prezidents personiski pārliecinās, ka šie spēki atbilst veicamā uzdevuma nodrošināšanai, nepieciešamības gadījumā veicot pārkārtojumus spēkos.
Prezidents personiski iesaistās Saeimas darbā, noskaidrojot aktuālos jautājumus, problēmas un apgūstot Saeimas darbu kopumā. Pēc Saeimas atlaišanas viņš izveido "valsts likumdošanas biroju" savā pakļautībā, kas veic kārtējos likumdošanas darbus. Līdzās profesionāliem juristiem birojā darbu var turpināt sakarīgie Saeimas deputāti un darbinieki, ja viņi to vēlas.
Prezidents izdod tiesību aktu, kas paredz pilsoņiem tiesības turēt personiskā īpašumā strēlnieku ieročus. Valdība izdod attiecīgos normatīvus šajā sakarā un izveido attiecīgo vadības un kontroles iestādi. Šajā jomā var pārņemt, piemēram, ASV pieredzi ar Latvijai atbilstošām izmaiņām.
Valsts prezidents kopā ar Ministru prezidentu veic (lielo) pašvaldību auditu. Tajā vērtē riskus, kas pastāv šajās pašvaldībās saistībā ar korupciju, atkarību no kriminālām un ārvalstu struktūrām, vadības kvalitāti un citiem apstākļiem, saistībā ar pašvaldību interešu atbilstību sabiedrības un valsts interesēm.
Pēc audita valdība pieņem lēmumus par neatbilstošo pašvaldību darbības pārtraukšanu un ieceļ (militāru) komandantu katrā attiecīgajā pašvaldībā. Komandantam ir pilna autoritāte pār pašvaldības rīcībām un resursiem. Ja nepieciešams, komandanta statusu un atbildību nosaka tiesību aktos.
Prezidents izdod tiesību aktu, kas paredz pilsoņiem tiesības veidot pašvaldības pēc saviem ieskatiem. Pilsoņu veidotās pašvaldības var veidot augstāka līmeņa pašvaldības pēc saviem ieskatiem, vai arī iekļauties esošajā pašvaldību sistēmā. Valdība izdod attiecīgos normatīvus un uzdod attiecīgajai ministrijai reģistrācijas un uzraudzības funkciju. Uzraudzība šajā gadījumā nozīmē atbilstības kontroli. Tas ir, ka pašvaldība izveidota atbilstoši pilsoņu brīvas gribas izpausmei.
Prezidents izmaina vēlēšanu likumu, paredzot valsts un pašvaldību izpildvaras institūciju vadītāju vēlēšanas…
Tā varētu turpināt, tomēr ideja ir skaidra. Pārkārtojumi ienesīs izmaiņas pārāk rūpīgi iztirzātos plānos.
Nobeigums
Vai iespējams, ka prezidenta amatā nonāk personība ar pieredzējušu domu biedru grupu, kam būtu pa spēkam šāda mēroga uzdevums? Vai iespējams aizvākt korumpantus, noziedzniekus un ārvalstu aģentus no valsts pārvaldes un pašvaldībām? Vai mums vispār ir tik daudz godīgu un labi motivētu cilvēku pārvaldē, bruņotajos spēkos, policijā un citur, lai pārkārtojumus veiktu?
Ja pilsonis ar savu uzvedību ir pierādījis, ka nav lojāls Latvijas Republikai, viņš ieroci saņemt nedrīkst. Varbūt šai kategorijai ieroči jau ir, vai viņi tos var iegūt, ja vajag.
Pārkārtojumus varētu veikt 2-3 gados, tas būtu īsākais termiņš. Laiku prasa visi minētie punkti. Iedomājieties, ka vidusmēra latviešu puisis ir ieguvis savā īpašumā ieroci. Viņš ir iemācījies ar to rīkoties, atbilst visām prasībām u.t.t. Paies laiks, kamēr viņš pa īstam apzināsies savu jauno "varneša" statusu. Tas ir, sapratīs, ko viņš var darīt ar ieroci, un ko viņš nekādā gadījumā nedrīkst darīt. Tas pats attiecas uz pašvaldībām, ko nodibina pilsoņi. Nodrāztais teiciens "sākt domāt pa jaunam" te ir īsti vietā.
Valstī viss ir savstarpējā saistībā, tāpēc daudzi svarīgi jautājumi šeit nav skatīti vispār. Jautājumā par valsts un pašvaldību finansēm ar laiku būtu jāpāriet no nodokļiem uz mērķa maksājumiem. Cilvēki maksā nevis nodokļus kopējā katlā, ko pēc tam sadala ierēdņi, bet konkrētam mērķim. Katram mērķim ir savs konts, kura stāvokli attiecīgie maksātāji kontrolē. Tāpēc to varētu saukt par "budžeta kontu sistēmu", par ko īsumā rakstīju iepriekš.
Epidēmijas, karš, nabadzība un varbūt arī bads - tādu realitāti mums būvē esošā vara. Izdzīvos tie, kuri spēs saglabāt iekšēju brīvību un atbilstoši rīkosies, sadarbībā citiem tādiem pašiem brīviem, dzīviem cilvēkiem. Tie, kuri labticīgi pakļausies globālajām milzu afērām un iesaistīsies tajās, visdrīzāk ies bojā.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
