Militārais policists demolē māju, Valsts policija atsaka ierosināt krimināllietu
PIETIEK06.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Militārās policijas darbinieks Andris Stīpnieks vairākkārtīgi mēģinājis iekļūt svešā mājā, izurbis durvju slēdzeni un iemetis logā akmeni. Taču Valsts policija atsakās ierosināt kriminālprocesu, neskatoties uz to, ka cietušais pārsūdzējis policijas lēmumu, kā arī vērsies Iekšējās drošības birojā (IDB) un pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža.
Ķuzis pārsūtījis cietušā iesniegumu Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei, no kuras saņemta atbilde, ka pārkāpumi netika konstatēti, neņemot vērā ne likumā noteikto kārtību izlikšanai no mājokļa, par ko var lemt tikai tiesa un procesuālās darbības var veikt tiesu izpildītājs, nevis policija, ne to, ka militārais policists ielaušanās brīdī vēl oficiāli nebija Zemesgrāmatā reģistrēts kā mājas īpašnieks.
IDB pašlaik uzsācis resorisko pārbaudi par Valsts policijas darbinieku pretlikumīgu rīcību situācijā, kad policisti lieguši cietušajam iekļūt savā īpašumā un nostājušies militārā policista pusē, lai gan šī rīcība nav atbildusi likumos noteiktajam.
Šā gada 1.augustā Stīpnieks ieradies Normunda Pīranta dzīvesvietā Tukumā kā Pīranta šķirtās sievas pilnvarotā persona un pēc atteikuma ielaist mājā sācis urbt durvju slēdzeni.
Stīpnieks ieradies kopā ar Pīranta šķirto sievu, viņas draudzeni un viņas māti. Militārais policists māju pametis tikai pēc tam, kad ieradusies policija un Pīrants tai uzrādījis vienošanās dokumentu, ar kuru noteikts, ka, neskatoties uz laulību līgumu ar bijušo sievu par visas mantas šķirtību, viss īpašums tiek uzskatīts par kopmantu un Pīrantam ir atļauts uzturēties bijušajai sievai piederošajā mājā. Policisti izskaidroja, ka Stīpnieka rīcība ir nelikumīga, un palūdza atstāt īpašumu.
Pīrants vērsās policijā ar iesniegumu uzsākt kriminālprocesu pret bijušo sievu un militāro policistu par tīšu mantas bojāšanu, taču policija atteicās ierosināt kriminālprocesu.
Pēc četrām dienām Sītpnieks bijis atkal klāt kopā ar speciālistu durvju atmūķēšanas jautājumos. Viņš atkal ķēries pie durvju slēdzenes urbšanas darbiem, bet iekļūt mājā nav varējis. Visu urbšanas laiku mājās atradusies Pīranta pašreizējā sieva ar savu mazgadīgo meitu invalīdi, kurai pēc šiem pārdzīvojumiem sākušās veselības problēmas, kuru dēļ nepieciešams apmeklēt psihologu.
Tā kā Pīranta šķirtā sieva bija izsniegusi militārajam policistam pilnvaru, policija paskaidroja, ka nevar liegt Stīpniekam uzturēties īpašuma teritorijā. Arī par šo vizīti Pīrants vērsies ar iesniegumu policijā par kriminālprocesa ierosināšanu pret šķirto sievu un Stīpnieku ar tīšu mantas bojāšanu.
Vēl pēc divām dienām Stīpnieks atkal ieradies kopā ar šķirto sievu un viņas māti un draudzeni, ar akmeni izsitis logu un iekļuvis mājā. Stīpniekam līdzi bijis arī viņa darba kolēģis – arī militārais policists – Mārtiņš Gothards. Tajā brīdī mājā atradusies Pīranta esošā sieva ar meitu, kā arī Pīranta draugs ar meitu. Kad ieradies pats Pīrants, viņš konstatējis, ka sieva ar meitu, kā arī draugs ar meitu atrodas ārpus mājas un netiek tajā ielaisti. Izsaukta arī policija, kura, uzzinot, ka Stīpnieks un viņa kolēģis ir Militārās policijas darbinieki, izsaukuši papildspēkus.
Pēc neilga laika Pīrants konstatējis, ka pazudušas divas atmiņas kartes ar viņam svarīgu informāciju un gāzes ierocis. Tādēļ viņš vērsies policijā ar iesniegumu pret bijušo sievu un Stīpnieku par zādzību.
Pēc divām nedēļām Stīpnieks ieradies Pīranta mājā un paziņojis, ka ir mājas īpašnieks. Turklāt Stīpnieks pirms tam bija vērsies policijā un uzrādījis mājas pirkuma līgumu un nostiprinājuma lūgumu Zemesgrāmatai.
Pīrants gan policijai paskaidrojis, ka Zemesgrāmatā mājas īpašniece joprojām skaitās viņa bijusī sieva, bet policisti vienalga pieprasījuši, lai Pīrants pamet īpašumu, bet savas mēbeles varēšot paņemt, iepriekš to saskaņojot ar Stīpnieku. Turklāt bijusī sieva māju esot pārdevusi kopā ar visām mēbelēm.
Ar militāro policistu Pīrantam sazināties nav izdevies, jo viņš neatbildējis uz e-pastiem, bet telefona numurs uzrādījies kā neeksistējošs. Tāpēc Pīrants 2.septembrī ieradies īpašumā, lai atrunātu savu mantu un mēbeļu izvešanas iespējas, bet konstatējis, ka ne mēbeles, ne viņa mantas mājās vairs neatrodas. Par šo faktu Pīrants uzrakstījis iesniegumu Valsts policijā, kura tagad ierosinājusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 175.panta 3.daļas par zādzību.
Pīrants ir pārliecināts, ka Tukuma policija nostājusies Stīpnieka un viņa šķirtās sievas pusē, jo viņa ir tukumniece un viņai ir paziņas kā policijā, tā citās Tukuma iestādēs. Cietušais par notikušo ziņojis arī Militārajai policijai, kura par viņa iesniegumu nav likusies ne zinis.
Tikai pēc vairākkārtējām sūdzībām Tukuma policija ierosinājusi kriminālprocesu par zādzību, taču par mājas demolēšanu kriminālprocesa joprojām nav. Savukārt nekādus oficiālus komentārus Valsts policija nesniedz.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.