Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas, ka miljonāriem ir savas nekaitīgās dīvainības, kuras viņi paši apmaksā ar sūrā grūtā darbā pelnītu naudu, ir normāla lieta, un nav arī īpaši svarīgi, vai šī apmaksāšana notiek īsti likumīgi vai tikai daļēji, - šādi varētu izteikties par Pietiek aprakstīto miljonāra Andra Ramoliņa ģimenes uzņēmuma Stiga RM un saistīto kompāniju automašīnu numuru kolekciju ar trim sešiniekiem tajos. Taču pavisam cita lieta – ja nauda šo dīvainību apmaksāšanai tiek ņemta, liedzot savu uzņēmumu darbiniekiem tiesības, ko tiem it kā nodrošina likums.

Par interneta vietnēs atrodamajām anonīmajām sūdzībām saistībā ar uzņēmuma Stiga RM darbinieku beztiesiskumu un nostrādināšanu varētu tikai pasmieties, - tās taču ir tikai un vienīgi anonīmas kļauzas. Taču mediji varētu beidzot painteresēties – cik bieži sūdzības par Stiga RM tiek saņemtas Valsts darba inspekcijā un cik „stingri” un „objektīvi” tās tiek izvērtētas.

Minēšu tikai vienu piemēru, kas datējams ar šo gadu. Tātad – Darba likuma 128. panta pirmā daļa skaidri un nepārprotami nosaka, ka, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā. Likums varbūt to visu arī nosaka, taču miljonāri bieži vien uzskata, ka stāv pāri šādām „muļķīgām” likuma prasībām.

Šajā gadījumā Valsts darba inspekcijā tika saņemta oficiāla sūdzība par Stiga RM vadības rīcību, un sekoja pietiekami nopietna pārbaude. Rezultāti ne tikai apstiprināja sūdzībā minēto, bet to vēl pamatīgi papildināja.

Tātad – pirmkārt, tika konstatēts Darba likuma 128. panta pirmās daļas, kas nosaka, ka, atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā, prasību pārkāpums;

Otrkārt, tika konstatēts Darba likuma 149. panta pirmās daļas, kas nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, prasību pārkāpums.

Treškārt, tika konstatēts Darba likuma 149. panta trešās daļas, kas nosaka, ka izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu, prasību pārkāpums;

Ceturtkārt, tika konstatēts Darba likuma 149. panta piektās daļas, kas nosaka, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam ir jāizmaksā darbiniekam atlīdzība par visu to periodu, par kuru viņš nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, prasību pārkāpums.

Piektkārt, tika konstatēts Darba likuma 75. panta ceturtās daļas, kas nosaka, ka, dienas vidējo izpeļņu tiem nodarbinātajiem, kuriem noteikts summētais darba laiks, aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā pēdējo sešu mēnešu laikā, prasību pārkāpums.

Viss pareizi – Stiga RM vadības rīcībā tika konstatēts veselu piecu Darba likuma normu pārkāpums. Vienkārši runājot, uzņēmuma vadība – tātad faktiski pats A. Ramoliņš – bija izdomājusi, ka var taču „ieekonomēt” uz darbinieka rēķina visvisādos veidos: gan atlaišanas naudu aizkavēt, gan atvaļinājumu „apgriezt”, gan vidējo izpeļņu aprēķināt tā, kā pašiem izdevīgāk.

Kāds, jūs domājat, bija rezultāts? Naudas sodi, administratīvā pārkāpuma lietas un tamlīdzīgi? Nē, nekā tamlīdzīga, - par pārkāpumiem uzņēmuma vadībai tika izteikts mutvārdu aizrādījums, jo galu galā konstatētie pārkāpumi „labprātīgi novērsti”.

Atkārtošu vēlreiz: mediji varētu beidzot painteresēties – cik bieži sūdzības par Stiga RM tiek saņemtas Valsts darba inspekcijā un cik „stingri” un „objektīvi” tās tiek izvērtētas. Tad arī kļūtu skaidrāks – no kurienes rodas nauda „triju sešinieku” kolekcijām un ekskluzīvām automašīnām.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...