Miljonāru firmas klusi un agresīvi cenšas tikt pie autoceļu uzturēšanas tirgus gabala: iepirkuma kopvērtība – ceturtdaļmiljards
N. Andersons04.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sistemātiski aprakstītās ceļu kaisāmās sāls shēmas ir tikai viens maziņš, maziņš aisberga galiņš no tā, kas patiesībā notiek valsts apmaksāto autoceļu uzturēšanas tirgū, — tieši šobrīd notiek milzīgas pārmaiņas, kas vērstas uz valsts naudas atdošanu miljonāru firmām.
Valsts galveno autoceļu remontus, uzturēšanu, tīrīšanu un apkopi veic VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU) — sens un stabils valsts uzņēmums ar neskaitāmām filiālēm visos Latvijas novados, kur bieži vien ceļinieki savu amatu nodod no tēviem uz dēliem.
Valsts katru gadu piešķir LAU naudu valsts ceļu uzturēšanai braukšanas kārtībā (tīrīšanai, kaisīšanai, bedru remontiem, caurteku un uzbrauktuvju atjaunošanai utt.), kamēr ar būvniecību nodarbojas privātie citos konkursos. Taču tagad Satiksmes ministrija Tāļa Linkaita un Jaunās konservatīvās partijas vadībā šo kārtību klusi un efektīvi iznīcina, plānojot atdot naudu privātajiem, un jau saskrējuši tādi, kurus varētu vismazāk gaidīt.
Pirmais konkurss par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu no nākamā gada 1. maija, kura prognozētā līgumcena bija 252 miljoni eiro, tika izsludināts aizvadītajā martā.
Sākotnēji konkursā pieteikšanās termiņš bija noteikts 31.maijs, tas pagarināts līdz 9.jūnijam, 11.augustam un pēcāk arī 27.augustam, tagad tas ir līdz 6. oktobrim.
No konkursa nolikumu pārsūdzībām var noprast, kas tad ir tie tirgus spēlētāji, kas iecerējuši dabūt lielo pasūtījumu no ceturtdaļmiljarda: nolikuma atbilstība izskatīta Iepirkumu uzraudzības birojā, balstoties uz SIA "Eco Baltia Vide" un SIA "Clean R" sūdzībām.
Pirmais no šiem uzņēmumiem ir viens no tiem, par ko plēsās miljonāri Viesturs Tamužs un Māris Simanovičs, otrā publiskais īpašnieks ir Guntars Kokorevičs, kaut arī vēsturiski tas ticis publiski saistīts ar Andra Šķēles interesēm. Nevar nepamanīt, ka galvenie gribētāji ir nevis ceļubūves uzņēmumi (uz kādiem cerēja tirgus liberalizētāji), bet gan… atkritumu izvedēji, kas autoceļus uzturējuši nav.
Pašai Latvijas valstij piederošais LAU tagad spiests iesaistīties cīņā, lai varētu saglabāt vismaz kādu darbības apjomu, kamēr ar valsts gādību tam tiek atņemta nodarbošanās, lai atdotu to multimiljonāriem no atkritumu biznesa.
Kā redzams no iesniegtajām sūdzībām, arī mazāki tirgus spēlētāji pamanījuši cīņu un sāk iesaistīties — kā “Ķekavas PMK”. Ja konkurss beigsies ar uzvarētājiem, tad tiek prognozēts, ka ienesīgākās teritorijas tiks privātajiem komersantiem, kamēr attālākas un mazāk pelnošas lotes paliks tam pašam “Valsts Autoceļu uzturētājam”.
Uzziņai — plānotās lotes un to vērtība: iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa
Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas — 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas — 920 kilometru, Ogres nodaļas — 741 kilometra, Cēsu nodaļas — 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas — 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas — 1390 kilometru, Limbažu nodaļas — 808 kilometru, Valmieras nodaļas — 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas — 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas — 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas — 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas — 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas — 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas — 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas — 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas — 1427 kilometru, Bauskas nodaļas — 697 kilometru un Jelgavas nodaļas — 571 kilometra garumā.
Rīgas nodaļas teritorijā maksimālā paredzētā līgumcena ir 26,984 miljoni eiro, Daugavpils nodaļas teritorijā — 11,086 miljoni eiro, Liepājas nodaļas teritorijā — 11,799 miljoni eiro, Ogres nodaļas teritorijā — 11,456 miljoni eiro, Cēsu nodaļas teritorijā — 11,996 miljoni eiro, Madonas un Gulbenes nodaļas teritorijā — 16,762 miljoni eiro, Smiltenes un Alūksnes nodaļas teritorijā — 15,356 miljoni eiro, Limbažu nodaļas teritorijā — 9,571 miljons eiro, Valmieras nodaļas teritorijā — 9,147 miljoni eiro, Aizkraukles nodaļas teritorijā — 9,972 miljoni eiro, Jēkabpils nodaļas teritorijā — 8,878 miljoni eiro, Balvu un Ludzas nodaļas teritorijā — 14,562 miljoni eiro, Preiļu un Dagdas nodaļas teritorijā — 15,492 miljoni eiro, Talsu un Ventspils nodaļas teritorijā — 17,982 miljoni eiro, Kuldīgas un Saldus nodaļas teritorijā — 15,462 miljoni eiro, Tukuma un Dobeles nodaļas teritorijā — 17,408 miljoni eiro, Bauskas nodaļas teritorijā — 9,147 miljoni eiro un Jelgavas nodaļas teritorijā — 9,105 miljoni eiro.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
