Miljonāru ģimenes visatļautība: PIETIEK turpina publicēt administratīvās tiesas materiālus saistībā ar Ramoliņu iecerēto kāpu apbūvi
PIETIEK31.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Vides pārraudzības valsts birojs pagājušā gada 26. februārī pieņēma lēmumu „Par Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes 2020. gada 4. novembra tehnisko noteikumu Nr. KU20TN0001 apstrīdēšanu”, ar to vismaz uz laiku apturot meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa (attēlā) ģimenes visatļautību saistībā ar iecerēto apbūvi kāpu zonā, miljonāra dzīvesbiedre Anna Ramoliņa vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, cenšoties panākt Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma atcelšanu. Pietiek turpina šīs Latvijas mūsdienu apstākļus labi raksturojošās prāvas materiālu publicēšanu, - šodien sākam publicēt Lato Lapsas tiesā iesniegtos paskaidrojumus šajā administratīvajā lietā, kuri apgāž miljonāru ģimenes argumentus, ar kuriem tiek pamatota vēlme būvēties tieši kāpu zonā.
Paskaidrojumi administratīvajā lietā Nr. A420149521
2021. gada 30. martā, pamatojoties uz Annas Ramoliņas 2021. gada 26. marta pieteikumu, Administratīvajā rajona tiesā ir ierosināta administratīvā lieta Nr. A420149521 par Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk – Birojs) 2021. gada 26. februāra lēmuma Nr. 10-04/16 atcelšanu.
2021. gada 3. decembrī, pamatojoties uz Annas Ramoliņas 2021. gada 29. novembra pieteikumu, Administratīvajā rajona tiesā ir ierosināta administratīvā lietā Nr. A420282921 par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru veiktu ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu dzīvojamās mājas, žoga, ūdens spices un bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecībai nekustamajā īpašumā “Teikas”, kadastra numurs: 9050 0080 102, zemes vienībās ar kadastra apzīmējumiem 9050 008 0102 un 9050 008 0103, Apšuciemā, Engures pagastā, Tukuma novadā, (turpmāk – Nekustamais īpašums “Teikas”), izdošanu.
2022. gada 27. janvārī Administratīvā rajona pieņēma lēmumu, ar kuru administratīvo lietu Nr. A420282921 (turpmāk – Sekundārā administratīvā lieta) pievienoja administratīvajai lietai Nr. A420149521 (turpmāk – Galvenā administratīvā lieta).
2022. gada 15. februārī Administratīvā rajona tiesa pieņēma lēmumu, ar kuru mani, Lato Lapsu, pieaicināja Galvenajā administratīvajā lietā kā trešo personu bez patstāvīgiem prasījumiem, vienlaikus uzdodot sniegt rakstveida paskaidrojumus.
Esmu rūpīgi iepazinies ar pieteicējas pieteikumiem. No šiem pieteikumiem saprotu, ka pieteicēja vēlas īstenot dzīvojamās mājas un noteiktu ar to saistītu objektu būvniecību pieteicējai piederošajā Nekustamajā īpašumā “Teikas”, sakarā ar ko pieteicēja pārsūdz to kompetento iestāžu lēmumus, kas rada šķēršļus minētās būvniecības īstenošanai. Konkrēti, Vides pārraudzības valsts biroja 2021. gada 26. februāra lēmumu Nr. 10-04/16, ar kuru ir atcelti Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes 2020. gada 6. novembra tehniskie noteikumi Nr. KU20TN0001, un Vides pārraudzības valsts biroja 2021. gada 29. oktobra lēmumu Nr. 10-04/65, ar kuru atstāts negrozīts Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes 2021. gada 21. jūlija lēmums Nr. KU21VL0087 par atteikumu veikt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu.
Vadoties no minētā, ir secināms, ka administratīvās lietas juridiskais kodols ir jautājumā, vai pieteicēja, pastāvot apstākļiem, kādi objektīvi ir konstatējami, sev piederošajā Nekustamajā īpašumā “Teikas” var īstenot iecerēto būvniecību. Ja jā, tad pārsūdzētie kompetento iestāžu lēmumi ir prettiesiski, ja ne, – tad, gluži pretēji, šie lēmumi ir tiesiski. Pirmajā gadījumā pieteicējas pieteikumi ir pamatoti, bet otrajā gadījumā – nepamatoti.
Neskatoties uz pieteicējas pieteikumu sarežģīto juridisko argumentāciju un daudziem sniegtajiem apsvērumiem, uzskatu, ka pieteicēja, pastāvot apstākļiem, kādi objektīvi ir konstatējami, nevar īstenot iecerēto būvniecību sev piederošajā Nekustamajā īpašumā “Teikas”, kādēļ pārsūdzētie kompetento iestāžu lēmumi ir tiesiski, bet pieteicējas pieteikumi nav pamatoti. Šajā sakarā tiesai varu sniegt turpmāk izklāstītos paskaidrojumus, kurus uztveramības labad esmu sadalījis šādās sadaļās:
(I) Nekustamais īpašums “Teikas”;
(II) Pieteicējas iecerētā būvniecība Nekustamajā īpašumā “Teikas”;
(III) Pamatnoteikumi iespējamai būvniecībai Nekustamajā īpašumā “Teikas”;
(IV) Iepriekšējā apbūve;
(V) Nekustamā īpašuma “Teikas” apbūvei nepieciešamā atmežošana;
(VI) Būvniecība Nekustamā īpašuma “Teikas” laucēs;
(VII) Secinājums par būvniecības iespējamību Nekustamajā īpašumā “Teikas”;
(VIII) Lūgums.
(I) Nekustamais īpašums “Teikas”
Nekustamais īpašums “Teikas” atrodas Apšuciemā, Engures pagastā, Tukuma novadā. Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem tas sastāv no diviem zemes gabaliem, kuru kopējā platība ir 0,356 ha. Pirmā zemes gabala ar kadastra Nr. 90500080102 (turpmāk – Apbūvējamais zemes gabals) platība ir 0,342 ha jeb 3416 m2, bet otrā zemes gabala ar kadastra Nr. 90500080103 platība ir 0,014 jeb 136 m2.
Nekustamajā īpašumā atrodas viena saimniecības ēka (kadastra apzīmējums 90500080102001) ar kopējo platību 23,3 m2 un apbūves laukumu 24,3 m2 (sk. Nekustamā īpašuma “Teikas” zemesgrāmatas izdruku un attiecīgās saimniecības ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu (atrodas lietas materiālos)).
Nekustamais īpašums “Teikas” iekļaujas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. Tajā atrodas bagātīgs mežs ar 80 – 100 gadus augušu priežu mežaudzi. Visā Nekustamā īpašuma “Teikas” platībā un apkārtnē ir reģistrēts Latvijā samērā rets un ekoloģiski augstvērtīgs Eiropas Savienības aizsargājams biotops 2180 Mežainas piejūras kāpas.
Savukārt īpašuma sastāvā ietilpstošajā Apbūvējamā zemes gabala ziemeļu galā ir konstatēta īpaši aizsargājamas augu sugas – smiltāja neļķes Dianthus arenarius – atradne (par biotopa un aizsargājamās augus sugas esamību sk. Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās pārvaldes lēmumu Nr. KU21VL0087 (atrodas lieta materiālos)). Nekustamais īpašums “Teikas” veido vizuāli augstvērtīgu Latvijai raksturīgo piejūras ainavu.
(II) Pieteicējas iecerētā būvniecība Nekustamajā īpašumā “Teikas”
Pieteicēja vēlas sev piederošajā Nekustamajā īpašumā “Teikas” īstenot vienu no divām alternatīvām būvniecības iecerēm:
1) būvniecības ieceri, kas virzīta administratīvajā procesā sakarā ar pieteicējas pieteikumu Galvenajā administratīvajā lietā, kas paredz vienstāva dzīvojamās mājas (ar apbūves laukumu aptuveni 230 m2 un būvapjomu 1480,3 m3), piebraucamā ceļa un autostāvvietu (aptuveni 400 m2), žoga, ūdens spices un bioloģisko attīrīšanas iekārtu būvniecību (sk. pieteicējas 2020. gada 14. jūlija iesniegumu tehnisko noteikumu saņemšanai un būvniecības ieceres 2020. gada 25. maija ģenerālplānu (atrodas lietas materiālos)), vai
2) būvniecības ieceri, kas virzīta administratīvajā procesā sakarā ar pieteicējas pieteikumu Sekundārajā administratīvajā lietā, kas paredz divstāvu dzīvojamās mājas (ar apbūves laukumu aptuveni 155 m2 un būvapjomu 1200,3 m3), žoga, ūdens spices un bioloģisko attīrīšanas iekārtu būvniecību (sk. pieteicējas 2021. gada 19. marta iesniegumu tehnisko noteikumu saņemšanai un 2021. gada 3. marta būvniecības ieceres skici (atrodas lietas materiālos)).
Vērtējot abas pieteicējas būvniecības ieceres, var secināt, ka to īstenošanas gadījumā būtisku tiktu ietekmēta Nekustamā īpašuma “Teikas” dabiskā vide. No meža šis īpašums faktiski kļūtu par intensīvi apdzīvotu teritoriju ar vairākām būvēm, tostarp divām inženierbūvēm – ūdens spici un bioloģiskās attīrīšanas iekārtu. Minētās pārmaiņas spilgti ilustrē Pirmās būvniecības ieceres ģenerālplāns (sk. būvniecības ieceres 2020. gada 25. maija ģenerālplānu (atrodas lietas materiālos)).
Šādas Nekustamā īpašuma “Teikas” pārmaiņas ne vien ar apjomīgo būvniecību pašu par sevi (no attēlotā būvniecības ieceres ģenerālplāna saprotams, ka būvniecība ir paredzētā lielā Nekustamā īpašuma “Teikas” teritorijas daļā), bet arī ar šīs būvniecības rezultātā izraisīto jauno īpašuma lietošanas veidu acīmredzami negatīvi ietekmētu Nekustamajā īpašumā “Teikas” esošā biotopa kvalitāti, floristisko sastāvu un veģetāciju, kā arī lokālo ainavu. Ievērojot minēto, pieteicējas būvniecības ieceres (vienas vai otras) iespējamā realizācija skar būtiskas vides un sabiedrības intereses un tādēļ pakļaujas visstingrākajiem tiesību priekšrakstiem.
(III) Pamatnoteikumi iespējamai būvniecībai Nekustamajā īpašumā “Teikas”
Nekustamais īpašums “Teikas” atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta otro daļu šajā aizsargjoslā ir aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās.
Šim būvniecības aizliegumam attiecīgajā aizsargjoslā Aizsargjoslu likumā gan ir paredzēti vairāki izņēmumi. Viens no šiem izņēmumiem, konkrēti Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4. punktā paredzētais, attiecas uz izskatāmo lietu un ir piemērojams gadījumā, ja: ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67. pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi.
Šis Aizsargjoslu likuma izņēmuma gadījums attiecībā uz būvniecību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā izvirza vairākus tā piemērošanas priekšnosacījumus. Taču starp lietas dalībniekiem faktiski strīds ir par vienu no šiem priekšnosacījumiem, proti, par iepriekšējās apbūves esamību Nekustamajā īpašumā “Teikas”.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma “Teikas” specifiskos apstākļus – meža esamību šī īpašuma teritorijā –, jāievēro arī papildus Aizsargjoslu likumā noteiktie īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi. Viens no šiem aprobežojumiem, konkrēti Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktā paredzētais, attiecas uz izskatāmo lietu un nosaka aizliegumu: mežā veikt būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu, kuras rezultātā platība tiek atmežota, un laucēs veikt būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma. Ikreizēju rīkojumu lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai krasta kāpu aizsargjoslā esošā mežā Ministru kabinets izdod sešu mēnešu laikā no dienas, kad iesniegums saņemts vietējā pašvaldībā. Koku ciršanas kārtību krasta kāpu aizsargjoslā esošā mežā šajā punktā minēto darbību īstenošanai nosaka Ministru kabinets.
Šis Aizsargjoslu likuma aizliegums attiecībā uz būvniecību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā esošā mežā piemērojams, ja tās rezultātā tiek veikta platības atmežošana vai ja tā tiek veikta laucēs; abos gadījumos tiesību norma izvirza priekšnosacījumu saņemt ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu.
Starp lietas dalībniekiem nav strīda, ka pieteicējas iecerētajai būvniecībai Nekustamajā īpašumā “Teikas” (kā uz vienu pieteicējas būvniecības ieceri, tā arī uz otru pieteicējas būvniecības ieceri) nav saņemts attiecīgs Ministru kabineta rīkojums, tomēr lietas dalībniekiem ir atšķirīgs vērtējums, vai šī būvniecība paredz vai neparedz atmežošanas veikšanu. Manā ieskatā lietā papildus ir analizējams, vai šī būvniecība ir veicama laucēs, jo atmežošana ir tikai viens no aplūkojamā Aizsargjoslu likuma aizlieguma piemērošanas gadījumiem.
Ievērojot izklāstītos apsvērumus, Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4. punktu, Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu, kā arī lietas dalībnieku identificēto strīdus apjomu, lietā ir būtiski izvērtēt, vai: 1) pieteicējas iecerētā būvniecība ir vietās, kur ir bijusi iepriekšējā apbūve; 2) pieteicējas iecerētā būvniecība paredz atmežošanu un vai; 3) pieteicējas iecerēto būvniecību ir paredzēts veikt laucēs. Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir pozitīva, bet uz pārējiem diviem negatīvā, tad būvniecība Nekustamajā īpašumā “Teikas” ir atzīstama par iespējamu, savukārt, ja šādu atbilžu nav, tad – ne.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
