Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad Vides pārraudzības valsts birojs pagājušā gada 26. februārī pieņēma lēmumu „Par Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes 2020. gada 4. novembra tehnisko noteikumu Nr. KU20TN0001 apstrīdēšanu”, ar to vismaz uz laiku apturot meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa (attēlā) ģimenes visatļautību saistībā ar iecerēto apbūvi kāpu zonā, miljonāra dzīvesbiedre Anna Ramoliņa vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, cenšoties panākt Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma atcelšanu. Pietiek turpina šīs Latvijas mūsdienu apstākļus labi raksturojošās prāvas materiālu publicēšanu, - šodien turpinām publicēt Lato Lapsas tiesā iesniegtos paskaidrojumus šajā administratīvajā lietā, kuri apgāž miljonāru ģimenes argumentus, ar kuriem tiek pamatota vēlme būvēties tieši kāpu zonā.

Latvijas valsts vēstures arhīva un citu iestāžu dokumenti par Nekustamā īpašuma “Teikas” vēsturi

Saskaņā ar lietas materiāliem Nekustamais īpašums “Teikas” pirmreizēji tika piešķirts Veronikai Kalnbaļķītei, 1996. gadā atjaunojot īpašumtiesības uz Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta vēsturiskā īpašuma “Kuģinieku” (turpmāk – Vēsturiskais īpašums) māju zemi (sk. Engures pagasta zemes komisijas 1996. gada 12. novembra sēdes protokola Nr. 38§ izrakstu (atrodas lietas materiālos)).

Administratīvajos procesos, kuros ir izvērtēta pieteicējas būvniecības ieceru iespējamība Nekustamajā īpašumā “Teikas”, pieteicēja ir iesniegusi vairākus Latvijas valsts vēstures arhīva un citu iestāžu dokumentus par Nekustamā īpašuma “Teikas” vēsturi. Tie sniedz šādu informāciju:

Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā 20. gadsimta trīsdesmitajos gados atradās īpašums “Kuģinieki”, t.i. Vēsturiskais īpašums;

Vēsturiskā īpašuma kopplatība bija 4,15 ha;

Vēsturiskais īpašums sastāvēja no trīs zemesgabaliem – Nr. 51 ar platību 0,683 ha, Nr. 51a ar platību 2,402 ha un Nr. 51b ar platību 1,066 ha;

Vēsturiskā īpašuma zemesgabals Nr. 51 atradās tagadējā Apšuciema teritorijā;

Nekustamais īpašums “Teikas” izveidots no Vēsturiskā īpašuma zemesgabala Nr. 51 teritorijas daļas;

Vēsturiskajā īpašumā bija 1 koka zvejas lietu šķūnis (sk. Latvijas valsts vēstures arhīva 2004. gada 16. septembra izziņa Nr. 5-G-7598 (atrodas lietas materiālos));

Vēsturiskajā īpašumā bija 1 jaukta materiāla kūpinātava (sk. Latvijas valsts vēstures arhīva 2004. gada 16. septembra izziņa Nr. 5-G-7598 (atrodas lietas materiālos));

Vēsturiskais īpašums, tostarp Vēsturiskā īpašuma zemesgabals Nr. 51, nav bijis apbūvēts (sk. kadastrālās uzmērīšanas kartes no 1934. – 1936. gadam, planšete Nr. 28 h/4, Nr. 28 h/7 un Nr. 28 h/11 (atrodas lietas materiālos)).

No minētās informācijas drošticami var secināt tikai to, ka Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā 20. gadsimta trīsdesmitajos gados atradās īpašums “Kuģinieki”, no kura sastāvā esošā zemesgabala Nr. 51 teritorijas daļas ir izveidots Nekustamais īpašums “Teikas”. Tas, vai Nekustamajā īpašumā “Teikas” vēsturiski atradās kādas ēkas, nav drošticami secināms sakarā ar diviem iemesliem. Pirmkārt, pašas pieteicējas iesniegtā vēsturiskā informācija ir pretrunīga, jo, no vienas puses, Latvijas valsts vēstures arhīva 2004. gada 16. septembra izziņa Nr. 5-G-7598 apliecina iespējamo ēku esamību Vēsturiskajā īpašumā, bet, no otras puses, attiecīgās vēsturiskās kadastrālās uzmērīšanas kartes to skaidri noliedz. Otrkārt, dokuments, t.i., Latvijas valsts vēstures arhīva 2004. gada 16. septembra izziņa Nr. 5-G-7598, kas apliecina iespējamo Vēsturiskā īpašuma apbūvi, neapliecina, ka tā ir bijusi tieši Nekustamajā īpašumā “Teikas”, jo Vēsturiskais īpašums un arī tā atsevišķais zemesgabals, no kura ir veidojies Nekustamais īpašums “Teikas” – Vēsturiskā īpašuma zemesgabals Nr. 51, platības ziņā ir bijis ievērojami lielāks par Nekustamo īpašumu “Teikas”; respektīvi iespējamā ēkas varēja atrasties arī teritorijā, kas nav Nekustamā īpašuma “Teikas” teritorija.

Pieteicēja papildus uzskata, ka Nekustamā īpašuma “Teikas” apbūvi ar Saimniecības ēku apliecina šim īpašumam 1996. gada 10. oktobrī sastādītais zemes robežu plāns (sk. Saimniecības “Teikas” pr. Nr. 41173 robežu uzmērīšanas lietu (atrodas lietas materiālos)). Šajā plānā ir atzīmēta pagalma platība un ģeometriski pareizas ēkas kontūra. Šī informācija tomēr nerada pārliecību par Nekustamā īpašuma “Teikas” apbūvi ar Saimniecības ēku sakarā ar turpmāk izklāstītajiem apsvērumiem. Pirmkārt, kā redzams no Saimniecības ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietas (sk. Saimniecības ēkas 2007. gada 29. novembra kadastrālās uzmērīšanas lietu (atrodas lietas materiālos)), Saimniecības ēka, pretēji zemes robežu plānā iezīmētajam, nav ar ģeometriski pareizu kontūru. Otrkārt, konkrētā zemes robežu plāna sagatavošanā nav veikta ēku stūru koordinēšana un uzlikšana dabā (sk. Saimniecības “Teikas” pr. Nr. 41173 robežu uzmērīšanas lietu (atrodas lietas materiālos)). Treškārt, Engures pagasta zemes komisijas 1996. gada 12. novembra lēmumā, t.i., mēnesi pēc konkrētā zemes robežu plāna sagatavošanas, ir konstatēts, ka uz Nekustamā īpašuma “Teikas” ēkas neatrodas (sk. Engures pagasta zemes komisijas 1996. gada 12. novembra sēdes protokola Nr. 38§ izrakstu (atrodas lietas materiālos)). Respektīvi, pieteicējas iesniegtais zemes robežu plāns faktiski attēlo ēku, kas neatbilst Saimniecības ēkai, kuras atrašanās dabā nav noteikta un kura saskaņā ar vietējās pašvaldības lēmumu nemaz nav. Skaidri redzams, ka šis robežplāns tāpat kā iepriekš analizētie Latvijas valsts vēstures arhīva dokumenti neļauj drošticami secināt, ka Nekustamais īpašums “Teikas” vēsturiski bija apbūvēts ar Saimniecības ēku.

Minēto vērtējumu nekādi nevar mainīt arī pieteicējas kompetentām iestādēm iesniegtie Nekustamā īpašuma “Teikas” kaimiņu īpašumu – nekustamā īpašuma “Aļģes”, kadastra Nr. 9050 008 0120, un nekustamā īpašuma “Barkāni”, kadastra Nr. 9050 008 0121, (turpmāk abi minētie īpašumi – Kaimiņu īpašumi) 2002. gadā sagatavotie zemes robežu plāni (sk. Kaimiņu īpašumu zemes robežu plānus (atrodas lietas materiālos)), kuros apbūve nav konstatēta. Pat, ja vadītos no pieteicējas apgalvojuma, ka Kaimiņu īpašumi bija izveidoti no Vēsturiskā īpašuma zemesgabala Nr. 51 (tāpat kā Nekustamais īpašums “Teikas”), fakts, ka 2002. gadā Kaimiņu īpašumos nebija konstatēta apbūve, nepamato, ka tāda nav bijusi pirms Otrā pasaules kara (laiks, uz kuru attiecas Latvijas valsts vēstures arhīva 2004. gada 16. septembra izziņa Nr. 5-G-7598, kura apliecina iespējamo Vēsturiskā īpašuma apbūvi) un vēl jo vairāk – kā šāda apbūve noteikti ir bijusi tieši Nekustamajā īpašumā “Teikas”.

Papildus šiem apsvērumiem ir jāņem vērā, ka Vides pārraudzības valsts birojs administratīvā procesa gaitā iestādē, izvērtējot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu par Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes 2021. gada 21. jūlija lēmumu Nr. KU21VL0087, ar kuru pieteicējai tika atteikts veikt ietekmes sākotnējo izvērtējumu, ir ieguvis vairākus vēsturiskus dokumentus. Vērtējot arī šos dokumentus, Vides pārraudzības valsts birojs secināja, ka tie apliecina vēsturiskās apbūves neesamību Nekustamajā īpašumā “Teikas”. Konkrēti, kompetentā iestāde šajā sakarā norāda (sk. Vides pārraudzības valsts biroja 2021. gada 29. oktobra lēmumu Nr. 10-04/65 (atrodas lietas materiālos)), ka:

[..] izvērtējot [..] vēsturiskās topogrāfiskās kartes saistībā ar Īpašuma [Nekustamā īpašuma “Teikas” – L.L. piez.] iespējamo vēsturisko apbūvi (1937. gada robežplānu mērogā 1:5000, 1946. gada PSRS armijas Ģenerālštāba topogrāfiskā karti mērogā 1:25 000, 1962. gada PSRS armijas Ģenerālštāba topogrāfiskā karte mērogā 1:25 000, 1983. gada PSRS armijas Ģenerālštāba topogrāfiskā karte, 1987. gada nedešifrētais fotoplāns mērogā 1:10 000), Birojs [Vides pārraudzības valsts birojs – L.L. piez.] nevar konstatēt, ka pastāvētu esoša apbūve Īpašuma [Nekustamā īpašuma “Teikas” – L.L. piez.] teritorijā vismaz līdz 1983. gadam (1983. gada PSRS armijas Ģenerālštāba topogrāfiskā karte).

 

[..]

 

Apbūves neesamību vēsturiskajā nekustamajā īpašumā “Kuģenieki” apliecina arī 1991. gada 28. augusta Izziņa Nr. K-250 [Latvijas valsts vēstures arhīva 1991. gada 28. augusta izziņa Nr. K-250 – L.L. piez.], kur cita starpā ir norādīts, ka vēsturiskais nekustamais īpašums “Kuģinieki” sastāv no aramzemes un dārziem, pļavām, dabiskas ganībām, mežiem un meža zemes ar skuju kokiem pārējie kokiem. Iepriekš minētajā Izziņā Nr. K-250 [Latvijas valsts vēstures arhīva 1991. gada 28. augusta izziņa Nr. K-250 – L.L. piez.] nav norādes par esošām ēkām.

Pilnībā pievienojos arī šim iestādes vērtējumam un sakarā ar to izdarītajam secinājumam.  

Objektīvi raugoties, var secināt, ka Saimniecības ēkas vēsturisko esamību Nekustamajā īpašumā “Teikas“ neapliecina pieteicējas iesniegtie Latvijas valsts vēstures arhīva un citu iestāžu dokumenti par Nekustamā īpašuma “Teikas” vēsturi. Šie dokumenti nodibina tikai to, ka Nekustamais īpašums “Teikas” ir veidojies no Vēsturiskā īpašuma. Savukārt par Nekustamā īpašuma “Teikas” vēsturisko apbūvi var tikai izteikt pieņēmumu; tomēr ar ne mazāku pārliecinošo spēku kā pieņēmumu, ka ēkas Vēsturiskajā īpašumā nemaz nav bijušas (ko apliecina pieteicējas iesniegtās attiecīgās vēsturiskās kadastrālās uzmērīšanas kartes, kompetentās iestādes iegūtās topogrāfiskās kartes par laika periodu no 1937. gada līdz pat 1983. gadam, kompetentās iestādes iegūtā Latvijas valsts vēstures arhīva 1991. gada 28. augusta izziņa Nr. K-250, Engures pagasta zemes komisijas 1996. gada 12. novembra lēmums par īpašumtiesību atjaunošanu uz Nekustamo īpašumu “Teikas” Veronikai Kalnbaļķītei), bet, ja ir bijušas – tad bijušas kādā citā Vēsturiskā īpašuma vai vismaz Vēsturiskā īpašuma zemesgabala Nr. 51 daļā.

Visbeidzot vēršu uzmanību, ka Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4. punkts reglamentē izņēmumu vispārīgam Aizsargjoslu likuma 36. panta otrajā daļā paredzētam aizliegumam Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās. Tiesību teorijā ir atzīts, ka jebkuri izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem ir interpretējami šauri, lai nekaitētu vispārīgā regulējuma darbībai. Tātad Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4. punktā paredzētā izņēmuma piemērošanai ir jābūt striktai, un tā nevar izpausties paplašinātā pieejā; saprotams, ka šis princips darbojas kā attiecībā uz materiālo tiesību saturu, tā arī to piemērošanai nepieciešamo faktisko materiālu. Teiktais nozīmē, ka konkrētajā lietā ar pieņēmumiem nav pietiekami, lai atzītu Saimniecības ēkas vēsturisko esamību Nekustamajā īpašumā “Teikas“. Taču neko vairāk par pieņēmumiem nenodibina pieteicējas iesniegtie Latvijas valsts vēstures arhīva un citu iestāžu dokumenti par Nekustamā īpašuma “Teikas” vēsturi; līdz ar to šie dokumenti nepamato Saimniecības ēkas vēsturisko esamību Nekustamajā īpašumā “Teikas“.

Pamati

Pieteicēja nav spējusi uzrādīt pierādījumus, ka Pamati ir Nekustamā īpašuma sastāvā esoša dabā eksistējoša būve, kā arī nav spējusi uzrādīt pierādījumus, ka Pamatu būvniecība ir bijusi likumīga. Šiem nolūkiem nav pietiekami nedz jaunie Nekustamā īpašuma “Teikas” topogrāfiskie plāni un situācijas plāns (sk. Nekustamā īpašuma “Teikas” 2020. gada 27. februāra situācijas plāns (atrodas lietas materiālos)), nedz Engures novada domes 2020. gada 22. septembra akts par Nekustamā īpašuma “Teikas” apsekošanu (turpmāk – Apsekošanas akts; sk. Engures novada domes 2020. gada 22. septembra aktu par krasta kāpu aizsargjoslas apsekošanu īpašumā “Teikas”, Apšuciemā, Engures pagastā, Engures novadā (atrodas lietas materiālos)), nedz arī Latvijas valsts vēstures arhīva un citu iestāžu dokumenti par Nekustamā īpašuma “Teikas” vēsturi.

Nekustamā īpašuma “Teikas” topogrāfiskie plāni un situācijas plāns, Apsekošanas akts

Lai gan pieteicējas iesniegtajos Nekustamā īpašuma “Teikas” topogrāfiskajos plānos un situācijas plānā, kā arī Apsekošanas aktā uzrādās informācija par pamatu esamību Nekustamajā īpašumā “Teikas”, šiem dokumentiem nevar piešķirt ticamību sakarā ar turpmāk izklāstītajiem apsvērumiem.

Pirmkārt, vairākos gadījumos, kad ir notikusi attiecīgā pieteicējas īpašuma apsekošana, vecas ēkas pamati nav konstatēti.

Tiešā veidā tas ir nostiprināts Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas 2020. gada 18. augusta atzinumā Nr. Nr.3.27/4101/2020-N (sk. Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas 2020. gada 18. augusta atzinumu Nr. Nr.3.27/4101/2020-N (atrodas lietas materiālos)).

Netiešā veidā tas izriet no Zemgales virsmežniecības 2021. gada 17. februāra akta (sk. Zemgales virsmežniecības 2021. gada 17. februāra apsekošanas aktu (atrodas lietas materiālos)), kurā ir minēts, ka, apsekojot Nekustamā īpašuma “Teikas” it kā esošo veco pamatu vietu, ir nevis konstatēti veci pamati, bet tikai saņemts apliecinājums no Engures novada domes Būvvaldes vadītāja, ka šajā vietā šādu pamatu atliekas iepriekš esot konstatētas. Acīmredzot neviena no minētā apsekošanas akta sastādīšanā klātesošām personām vecu pamatu esamību pati konstatēt nevarēja.

Līdzīgā kārtā netiešā veidā vecu pamatu neesamība Nekustamajā īpašumā “Teikas” izriet arī no Nekustamā īpašumu “Teikas” apsekošanu veikušās vides ekspertes I. Rērihas 2020. gada 29. jūnija atzinuma (sk. I. Rērihas 2020. gada 29. jūnija atzinumu par augu sugu un biotopu izpēti Engures novada, Engures pagasta īpašumā “Teikas” un “Lejas Bēčas” (atrodas lietas materiālos)). Šajā atzinumā ir minēts, ka Nekustamajā īpašumā “Teikas” paredzētās apbūves vietā ir iezīmēti veci pamati; I. Rēriha nemin, ka tur šie pamati patiešām ir.

Arī vēlāk sniegtā paskaidrojumā par minēto atzinumu (sk. I. Rērihas paskaidrojumus par 2020. gada 29. jūnija atzinumu par augu sugu un biotopu izpēti Engures novada, Engures pagasta īpašumā “Teikas” un “Lejas Bēčas” (atrodas lietas materiālos)) I. Rēriha nevis apstiprina vecu pamatu esamību Nekustamajā īpašumā “Teikas”, bet vien norāda, ka attiecīgajā vietā esošie laukakmeņi un piegružojums nedeva pamatu apšaubīt iezīmēto pamatu teritoriju.

Otrkārt, pastāv pretrunas attiecībā uz Pamatu novietojumu pieteicējas iesniegtajā Nekustamā īpašuma “Teikas” 2008. gada topogrāfiskajā plānā un Nekustamā īpašuma “Teikas” 2020. gada 27. februāra situācijas plānā. Lai gan abos dokumentos sakrīt aptuvenā Pamatu novietojuma vieta, precīza sakritība nav novērojama, turklāt būtiski atšķiras Pamatu ārējā kontūra.

Tā kā topogrāfiskie plāni un situācijas plāni tiek sagatavoti, balstoties uz kalibrētu mērinstrumentu mērījumiem dabā, nav iedomājams, ka šajos plānos nevar precīzi iezīmēt objekta kontūru un atrašanās vietu. Kā redzams, attiecībā uz Nekustamā īpašuma “Teikas” it kā esošajiem vecajiem pamatiem, tas tā tomēr ir izrādījies. Teiktais gan liek domāt nevis par to, ka topogrāfiskajiem plāniem un situācijas plāniem dabiski var būt būtiskas neprecizitātes, bet gan par to, ka Pamatu Nekustamajā īpašumā “Teikas” faktiski nemaz nav; attiecīgais secinājums arī pilnībā sakrīt ar Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas 2020. gada 18. augusta atzinumā Nr.3.27/4101/2020-N konstatēto.

Ievērojot šos apsvērumus, uzskatu, ka lietas materiālos esošie Nekustamā īpašuma “Teikas” topogrāfiskie plāni, Nekustamā īpašuma “Teikas” 2020. gada 27. februāra situācijas plāns, kā arī Apsekošanas akts nepierāda, ka Pamati ir Nekustamā īpašuma sastāvā esoša dabā eksistējoša būve. Pats par sevi saprotams, ka minētajiem dokumentiem trūkst kvalitātes, lai tie arī pierādītu Pamatu būvniecības likumīgumu.

Noslēdzot konkrētā jautājuma analīzi, ir arī lietderīgi paskaidrot, ka saskaņā ar manā rīcībā esošajām ziņām, neskatoties uz to, ka Nekustamā īpašuma “Teikas” 2020. gada 27. februāra situācijas plāns ir reģistrēts Valsts zemes dienestā, kadastra informācija nesatur ziņas, ka Nekustamajā īpašumā “Teikas” bez Saimniecības ēkas atrastos arī vēl kādas citas būves (sk. šo paskaidrojumu pielikumu Nr. 1). Tātad, neskatoties uz dažādajiem plāniem un dokumentiem, kompetentās institūcijas nav uzskatījušas par iespējamu atzīt, ka Pamati faktiski veido Nekustamā īpašuma “Teikas” sastāvu.

 

Turpinājums sekos.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko zināja kolaboratori?

FotoTautas sēru un nodevības nedēļa pagājusi, un tagad jāturpina rūpēties par nākotni. Valsts prezidents, uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra valsts drošību un izturētspēju kā noteicošās prioritātes. Diemžēl pirms 82 gadiem Latvijas vadība atdeva Latvijas valsti ne tikai bez kāda protesta, bet pat sludinot, ka ienākošā okupantu armija ir Latvijai draudzīga.
Lasīt visu...

21

Kāpēc mūsu lidostā atkal skan agresora valoda?

FotoBiju nepatīkami pārsteigta, šodien Rīgas lidostā dzirdot paziņojumus par lidojumiem, piemēram, uz Frankfurti, Briseli, Londonu un citiem galamērķiem trijās valodās - latviešu, angļu un arī krievu (!) valodā.
Lasīt visu...

15

Tik viena doma prātā man... un tā ir par Lembergu

FotoŠī gada 9. jūnijā Delfos tika publicēts mans raksts ar retorisku virsrakstu "Vai redzams Ventspils kleptokrātijas gals?". Reaģējot uz to, Aivars Lembergs ir publicējis pārsteidzoši viegli atspēkojamu, pat pašiznīcinošu pretrakstu ""Fake" ziņas jeb atbilde Ģirtam Valdim Kristovskim".
Lasīt visu...

21

„Fake” ziņas jeb atbilde Ģirtam Valdim Kristovskim

FotoŠī gada 9.jūnijā portālā Delfi.lv publicēts Ģirta Valda Kristovska - Ventspils domes deputāta no valdības partijas „Jaunā vienotība" un partijas "Jaunā vienotība" pārstāvja Ventspils Brīvostas valdē priekšvēlēšanu negatīvās politiskās aģitācijas raksts.
Lasīt visu...

6

Iesniegums par iespējamiem Bērnu tiesību aizsardzības likuma pārkāpumiem "Riga Pride" laikā

FotoLaika periodā no 2022.gada 13.jūnija līdz 19.jūnijam Rīgā norisinājās "Riga Pride", kas vispārzināms ir Latvijas lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (turpmāk – LGBTQ) ikgadējs pasākums, kura ietvaros 18.jūnijā tika organizēts gājiens un koncerts Vērmanes dārzā, ar mērķi  popularizēt LGBTQ tiesības.[1]
Lasīt visu...

15

Muļķība tik drīz nav gāžama, tomēr visi sauc, cik spēka, – palīdziet, glābiet Ivetu!

FotoŠī ir patīkama atkalredzēšanās ar sabiedriskās politikas centra “Providus” direktori un vadošo pētnieci, augstās Sorosa mācības koordinatori un vieslektori Latvijas augstskolās Ivetu Kažoku. Vecajā paziņā vēl kvēlo uguns, verd dzīvības sulas un neapdzēšams cīņas gars, īsi sakot, Iveta kustas kā dzīvsudrabs!
Lasīt visu...

21

Šis bija labs samits

FotoNATO samits Madridē ir noslēdzies. Nepārspīlējot var teikt, ka tas bija viens no būtiskākajiem pasākumiem Alianses pēdējo desmitgažu un arī Latvijas vēsturē.
Lasīt visu...